Breketes – kas jāzina pirms to uzlikšanas

Smaids esot mūsu skaistākā rota. Taču ko iesākt, ja sakodiena dēļ nemaz negribas plaši smaidīt? Par laimi mūsdienās daudzas sakodiena problēmas ir veiksmīgi risināmas, un visbiežāk skaista smaida iegūšanai talkā nāk breketes. Kas ikvienam būtu jāzina pirms brekešu uzlikšanas? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Stradiņa Universitātes Ortodontijas katedras docente, sertificēta ortodonte Iveta Jankovska un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Senāk ir dzirdēts priekšstats, ka zobu taisnošana ir jāveic vien bērnu un pusaudžu vecumā, taču mūsdienās ar breketēm redzam visdažādākā vecuma cilvēkus. Vai ir kādi ieteicamie vecumi, kad vislabāk veikt zobu korekciju? Kā skaidro ortodonte I. Jankovska, ortodontiskai zobu korekcijai nav vecuma ierobežojumi. Ārstēšanu var veikt praktiski jebkurā vecumā. Vienīgi jāņem vērā, ka, iespējams, atšķirsies ārstēšanā izmantojamās metodes un ierīces, jo ir gadījumi, kad jauniešiem un bērniem līdzīgā situācijā ārstēšana būtu vienkāršāka un ātrāka nekā pieaugušā vecumā. Taču zobus taisnot nekad nav par vēlu – galvenais, ka ir vēlme un motivācija to darīt!

Kam palīdzēs breketes?

Visbiežāk breketes izmanto sakodiena korekcijai pastāvīgā sakodienā, stāsta I. Jankovska. Tās koriģē zobu pozīciju, izlīdzinot zobu rindu. Tomēr ir gadījumi, kad tikai breketes palīdzēt nevarēs un būs jāizmanto kādas papildu ierīces – ja ir novērojamas arī izteiktas sakodiena problēmas, piemēram, apakšžoklis ir izteikti novirzīts uz aizmuguri.

Jāņem vērā, ka pirms brekešu uzlikšanas noteikti jāapmeklē zobārsts un jāsalabo visi zobi, kā arī jādodas pie zobu higiēnista. Tikai tad uz veseliem un tīriem zobiem tiks stiprināta aparatūra un varēs uzsākt ārstēšanu.

Breketes un zobu tīrīšana

Pēc brekešu uzlikšanas zobi jātīra praktiski pēc katras ēdienreizes, bet obligāti divas reizes dienā – rītā un vakarā. Ja dienas laikā nav iespējas zobus iztīrīt, mutes dobums pēc ēšanas vismaz jāizskalo ar siltu ūdeni vai kādu mutes skalojamo līdzekli. Zobi jātīra ar fluoru saturošu zobu pastu, bet nedrīkst izmantot balinošās. Tāpat reizi dienā zobi arī jādiego ar zobu diegu. Būs arī jāiegādājas papildus jau mājās esošajai zobu birstei (kas var būt gan parastā manuālā, gan elektriskā) vēl divas specifiskas zobu birstes, kas paredzētas tieši brekešu pacientiem, – starpzobu un vienkūlīša zobu birste. Ar breketēm diegošanas un tīrīšanas tehnika nedaudz atšķiras, tādēļ, kā to pareizi darīt, noteikti parādīs un izskaidros ortodonts uzreiz pēc brekešu uzlikšanas.

Arī BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece uzsver – pēc brekešu uzlikšanas rūpīgāk jāpievēršas zobu higiēnai un vismaz divreiz gadā (vai pat biežāk: 3-4 reizes gadā) jāapmeklē zobu higiēnists. Parasti vairums cilvēku zobus tīra divreiz dienā, savukārt, nēsājot breketes, labāk zobu tīrīšanu veikt pēc katras ēdienreizes, lai notīrītu aplikumu, kas sakrājas ap breketēm. Zobu tīrīšana un diegošana prasīs vairāk laika nekā līdz šim. Taču ir ļoti svarīgi to veikt, lai uz breketēm nekrātos aplikums, kas savukārt veicina zobu bojājumu un smaganu iekaisuma rašanos. Tīrot zobus, papildus ierastajai zobu birstei jāizmanto speciālas birstītes un starpzobu birstītes, lai notīrītu virsmas starp breketēm un zem loka. Noderēs arī vienkūlīša zobu birste, kas ērti lietojama breketēm un implantiem. Ir arī speciālas zobu sukas tieši breketēm, kas ir kompaktākas un mazākas, lai efektīvi notīrītu aplikumu un piekļūtu visām grūti aizsniedzamām vietām. Tāpat ir nopērkams speciāls zobu diegs, kas paredzēts brekešu gadījumā un būs ērtāk lietojamas. Savukārt mutes dobuma skalošanas līdzekļus var lietot pēc zobu tīrīšanas, lai stiprinātu zobu emalju.

Aptiekā ir nopērkams arī ortodontisks vasks brekešu lietotājiem. Tas ir bez garšas un uzklājams stiprinājuma vietām, lai mazinātu mutes gļotādas kairinājumu. Ja šaubāties, kādu produktu izvēlēties, droši vērsieties pie farmaceita, kas palīdzēs kopšanas līdzekļu izvēlē.

Breketes un zobu veselība

Ārste atzīst – patiešām valda mīts, ka breketes bojā zobus. Taču ir jāsaprot, ka pašas breketes ir neliels metāla vai keramikas gabaliņš, ko ar speciālu materiālu pielīmē pie zoba, un tas pašu zobu nekādā veidā nebojā. Zobus bojā tieši aplikums, kas ļoti izteikti krājās ap aparatūru un netiek notīrīts. Laba zobu higiēna ir absolūti nepieciešama regulācijas laikā, jo, ja netiks rūpīgi notīrīti visi zobi, tie strauji bojāsies, asiņos smaganas un tas radīs vēl veselu virkni blakņu. Tāpēc, ja pacienta higiēna jau pirms plānotās ārstēšanas ar breketēm ir ļoti slikta, ārsts var pat atteikt zobu regulāciju un to varēs uzsākt tikai tad, kad pacients būs iemācījies un sevi disciplinējis ikdienā tīrīt zobus. Īpaši tas attiecas uz jauniešiem, kuri ar zobu tīrīšanu bieži slinko.

Savukārt, ja ir vēlme papildus stiprināt zobus, farmaceite I. Priedniece iesaka – zobu un kaulu veselībai īpaši noderēs uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir D vitamīns un kalcijs.

Brekešu veidi – kuru izvēlēties?

Vēlamo rezultātu var sasniegt vienlīdz labi ar visa veida breketēm pieredzējuša speciālista rokās, tādēļ tas, kādas breketes pacients izvēlas, ir vairāk gaumes un finansiālais jautājums, un tas tiek izrunāts ar ortodontu, plānojot ārstēšanu, stāsta I. Jankovska.

Visbiežāk izmantotās un zināmās ir metāla breketes. Tās tiek izgatavotas no augstvērtīgu metālu sakausējuma un ir finansiāli vislētākais variants, bet noteikti ne sliktākais. Otrs bieži pielietotais brekešu veids ir estētiskās breketes, kuras izgatavo no keramikas vai sintētiskā safīra. Tās galvenokārt izvēlas pacienti, kuriem ir svarīgi, lai aparatūra būtu pēc iespējas nemanāmāka. Trešais veids ir lingvālās breketes. Tās tiek līmētas uz zoba no mēles puses, līdz ar to tās nav redzamas. Šīs ir dārgākais variants, jo breketes tiek izgatavotas katram pacientam individuāli no zelta sakausējuma.

Vēl viens diezgan populārs variants ir arī pašliģējošās breketes. Tās tiek izgatavotas gan no metāla, gan keramikas, un loks brekešu sistēmā tiek stiprināts nevis ar gumiju vai metāla ligatūru, bet gan ar speciāla mehānisma palīdzību, kas iestrādāts breketē.

Tomēr pašreiz visjaunākā un modernākā metode zobu regulācijai ir izņemamās zobus taisnojošās kapes. Šīs kapes ir pacientam individuāli izgatavotas caurspīdīgas zobu plāksnītes. Katru kapi valkā 10-14 dienas un tad liek nākamo, tā pakāpeniski koriģējot sakodienu. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, kapes ir jānēsā vismaz 22 stundas diennaktī, izņemot tās tikai ēšanas laikā un tīrot zobus. Kapju skaits un ārstēšanas ilgums būs atkarīgs no tā, cik nelīdzeni ir zobi – tās var būt 10-15 kapes vai pat 45 un vairāk sarežģītos gadījumos.

Process un rezultāts

Pati brekešu fiksācija uz zobiem ir pilnībā nesāpīgs process. Zobu sāpīgums un jutīgums var parādīties pēc pāris stundām, kad sākas izmaiņas šūnu līmenī. Sāpju intensitāte ir atkarīga no katra pacienta sāpju sliekšņa – dažiem nesāp gandrīz nemaz, citiem sāp vairāk. Vidēji šīs sajūtas saglabājas pirmās 3 līdz 7 dienas pēc brekešu uzlīmēšanas. Veicot ārstēšanu, ir nepieciešamas regulāras vizītes vidēji reizi 2-3 mēnešos, kad tiek mainīts loks brekešu sistēmā. Arī pēc šīm vizītēm var būt neliels zobu sāpīgums (vienu-divas dienas). Tomēr, ja pacients jūt lielu diskomfortu sāpju dēļ, ieteicams iedzert pretsāpju medikamentus.

Regulācijas laikā nav ieteicams ēst cietu barību, piemēram, riekstus, burkānus, sausiņus, jo ir iespējams, ka, uzkožot uz kā cieta, no zoba atlīmēsies brekete. Jāizvairās arī no lipīgām lietām – čipsiem, cepumiem, īrisu konfektēm, želejkonfektēm, jo tās ļoti saķeras ap breketēm un ir grūti notīrāmas.

Ārstēšanas ilgums galvenokārt ir atkarīgs no sakodiena korekcijas sarežģītības pakāpes, tomēr jārēķinās, ka vidēji tas var prasīt pusotru līdz divus gadus, bet sarežģītos gadījumos tie var būt arī trīs un vairāk gadi.

Kas notiek pēc noņemšanas?

Kad zobi ir iztaisnoti un ir iegūts vēlamais efekts, seko pēdējais, ne mazāk svarīgais zobu taisnošanas etaps – retensijas jeb rezultātu nostiprināšanas periods. Zobiem pēc regulācijas ir vēlme atgriezties savā iepriekšējā pozīcijā un, lai tas nenotiktu, pēc sakodiena korekcijas būs jālieto retensijas aparatūra, kas noturēs zobus esošajā pozīcijā. Retensijas aparatūra var būt gan izņemama – retensijas kape, gan fiksēta – metāla stieplīte, ko no iekšpuses pielīmē priekšējiem sešiem zobiem. Retensijas kape pirmo gadu pēc zobu regulācijas obligāti jālieto katru nakti. Pēc gada kapi jāturpina nēsāt katru otro nakti, ar laiku pamazām samazinot nēsāšanas biežumu.

Ārste uzsver – cilvēka organisms ir dinamiska struktūra un tajā izmaiņas notiek visu mūžu. Arī zobi dzīves laikā nedaudz maina savu pozīciju, neatkarīgi no tā, vai ir bijusi to regulācija, un gribam mēs to vai nē. Tādēļ,  ja gribas saglabāt iegūto rezultātu, retensijas kape jālieto praktiski visu mūžu vismaz reizi nedēļā.

foto: pexels.com