Bērns negrib mācīties. Meklējam iemeslus, kāpēc?

Bērns negrib mācīties. Meklējam iemeslus, kāpēc?

24. Sep 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Kā ir ar mācīšanos jūsu mājās? Vai tavi bērni ir no tiem, kuri paši bez atgādināšanas izpilda mājas darbus, vai arī ir nepieciešams sēdēt blakus, lai tikai darbs būtu padarīts? Ar stāstiem par to, cik mācīšanās ir svarīga, bērnus īpaši nemotivēsi, tāpēc jāpieliek gana daudz pacietības, skaidrošanas prasmju, lai palīdzētu bērnam aptvert, ka mācīšanās ir svarīga un, piedevām, tas var būt arī gana interesants process.

Tāpat kā mēs, pieaugušie, pēc darba bieži vien jūtamies iztukšoti, arī bērns pēc atgriešanās no skolas un treniņiem, pulciņiem, ir noguris, tāpēc ir tikai loģiski, ka viņš ne vienmēr ir spējīgs atrast spēkus, lai uzreiz ķertos pie mājasdarbu pildīšanas. Tieši tāpēc nevajag sākt sakandēt "veco plati", ka tad, ja nemācīsies, strādāsi par sētnieku.

Daudz svarīgāk ir saptrast iemeslus, kāpēc bērns negrib mācīties.

Izplatītākie iemesli, kāpēc bērns negrib mācīties

Saspīlējums ar klasesbiedriem. Ja bērns stāsta, ka nevēlas doties uz skolu, un mācīties viņam nepatīk, iespējams, iemesls ir viņa attiecības ar klasesbiedriem. Varbūt bērns skolā ir aizvainots, varbūt kāds viņu apsmej.

Ticības trūkums sev. Ja vecāki no mazām dienām pāraprūpē bērnu, gandrīz visu darot viņa vietā, iespējams, bērns vienkārši nezina, kā visas šīs lietas darīt pašam. Ja mamma no pirmajām dienām skolā pildījusi viņa mājas darbus, kārtojusi viņa skolas somu, bērnam nav ticības tam, ka arī viņš pats ir spējīgs to visu izdarīt.

Vecāku vienaldzība ir pilnīgi pretēja situācija. Kad bērns redz, ka vecākam ir vienalga, kā viņš mācās un vai vispār mācās, gluži loģiski, ka kādā brīdī bērns sāk domāt, ka mācīties gluži vienkārši nav jēgas.

Ģimenes problēmas var tiešā veidā ietekmēt bērna mācīšanos un mācību sasniegumus. Ja pastāv konflikti starp vecākiem, ģimenē ir spriedze, jo kāds no vecākiem ir zaudējis darbu, vai arī ir citas finansiāla rakstura problēmas, bērns to visu jūt, pat ja tas tiek no viņa rūpīgi slēpts.

Skolas maiņa. Ja tiek mainīta dzīvesvieta vai arī pieņemts lēmums bērnu turpmāk sūtīt citā skolā, tas var būt viens no iemesliem, kāpēc bērns sāk protestēt pret mācīšanos, jo viņš tiek iemests nezināmā vidē, starp nezināmiem cilvēkiem, un iepriekšējo draugu un komandas trūkums var radīt diskomfortu.

Bērna attīstības īpatnības. Iespējams, bērnam ir grūtības uztvert skolā informāciju, viņš nespēj apgūt vielu tik ātrā tempā kā klasesbiedri, kas var būt arī viens no iemesliem, kāpēc bērnam zūd vēlme mācīties.

Rakstura iezīmes. Iespējams, bērns ir kautrīgāks vai nedrošāks nekā pārējie, tāpēc nejūtas komfortabli, atbildot mājas darbus visas klases priekšā, tāpēc arī mazinās vēlme mācīties.

Psihologi izšķir motivācijas divus veidus - pozitīvo un negatīvo. Negatīva motivācija nozīmē negatīva stimula klātbūtni, kas nozīmē, ka bērnu vada bailes no soda. Savukārt pozitīva motivācija nozīmē koncentrēšanos uz kādu pozitīvu stimulu. Vaicāsi, kāda veida motivācija ir visefektīvākā? Te vietā salīdzināt žagarus ar burkānu metodi. Noteikti apjaut, ka žagari, ir negatīvā motivācija, bet burkāns - pozitīvā. Žagaru metode nav pieņemama nevienā situācijā, jo sevišķi attiecībā uz bērnu. Pat ja bērnam tiks draudēts, ka par sliktām atzīmēm viņš saņems sodu, labāka mācīšanās būs tikai ārējais rezultāts, jo iekšēji bērnu pavadīs diskomforts, pastāvīgas bailes, viņš būs satraukts.

Negatīva motivācija var būt ne tikai žagari, bet arī vecāku pārspīlēšana ar atzīmju nozīmi, dažādi triki, šantāža, iebiedēšana.

Kā motivēt bērnu mācībām?

Ir kļūdaini uzskatīt, ka tikai skolotājam būtu jāinteresējas par bērna mācībām un sekmēm. Katrs bērns ir individuāls un skolotājam gluži vienkārši nav tik daudz laika, lai nodarbības laikā katram atrastu individuālu pieeju un nedalītu pieeju. Kādas metodes var izmantot vecāki, lai palielinātu bērna interesi par mācībām?

Personīgais piemērs. Būtu muļķīgi bērnam visu laiku atkārtot, cik svarīga ir lasīšana, ja viņš nekad nav redzējis lasot savus vecākus. Sarīkojiet ģimenes vakaru ar grāmatu lasīšanu. Sēdiet viens otram blakus, lasiet grāmatas, lai bērns varētu ņemt no jums piemēru.

Atbalsts un cieņa. Ja bērns nāk pie jums ar jautājumu, nesūtiet viņu meklēt atbildi internetā. Paņemiet enciklopēdiju vai vārdnīcu un mēģiniet kopīgi atrast atbildi.

Kopīgas intereses. Iedziļinies bērna interesēs un kopīgi apgūstiet jaunas lietas. Tas norādīs uz tavu atvērtību jaunu zināšanu apgūšanai un varēsiet ar bērnu sarunāties par viņam svarīgu tēmu, 

Iedziļinies sava bērna interesēs un kopīgi apgūstiet jaunas lietas. Tas norādīs uz jūsu atvērtību jaunu zināšanu iegūšanai un veicinās iespēju sarunāties ar bērnu par viņam svarīgām tēmām, pakāpeniski sarunā nemanot iekļaujot arī dažādus faktus, kas varētu bērnu ieinteresēt mācīties.

Atbilstoša vide. Saziņa ar vienaudžiem spēlē ļoti lielu lomu. Ir svarīgi, lai ap tavu bērnu pulcētos vienaudži ar līdzīgām interesēm un hobijiem. Ja bērna tuvākie draugi gūs panākums, tostarp arī skolā, viņš centīsies viņiem sekot.

Optimāla slodze. Atceries, ka bērns nevar panest vairāk nekā viņš spēj nest. Tas, protams, pārnestā nozīmē. Ja bērna diena ir strikti saplānota pa minūtēm, katrs brīdis pēc stundām līdz pat vakaram ir saplānots ar dažādām aktivitātēm, nevari prasīt, lai vēlu vakarā viņš ar lielu entuziasmu vēl pievērstos mācībām. Salāgojiet bērna dienas tā, lai atliktu laika arī atpūtai.

Neatkarība. Sarunājies ar bērnu kā ar līdzvērtīgu. Ļauj viņam pašam risināt savas problēmas, iejaucoties tikai nepieciešamības gadījumā. Palīdzi ar padomu, ja nepieciešams, un rūpīgi pārdomā arī savus izteikumus.

Nekādas salīdzināšanas. Bērna salīdzināšana ar citiem nozīmē atstāt novārtā bērna individuālās prasmes, iezīmes. Pieņem bērnu tāds, kāds viņš ir, nevis visu laiku salīdzini ar citiem klasesbiedriem un draugiem.

Zināšanu nozīme. Sarunās ar bērnu uzsver zināšanu nevis vērtējuma nozīmi. Sniedz bērnam piemēru par situācijām, kad fizikas zināšanas var noderēt dzīvē, bet literatūra - sniegt atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Tiesa, piemēriem jāseko atbilstošos momentos nevis jābūt kā "smadzeņu skalošanai". Nekādā gadījumā nebiedē bērnu ar sliktām atzīmēm, jo tā viņš tikai iegūs vēl lielāku nedrošību par savām spējām.

Patika pret zināšanām. Ja bērnam nekad nav paticis mācīties, tad nevajag brīnīties, ka nekas nemainās arī 7., 9. vai 11.klasē. Jau no mazām dienām kopīgi ar bērnu spēlējiet dažādas spēles, apmeklējiet muzejus, iegūstiet jaunas zināšanas, jo tas viņam liks saprast, cik svarīga nozīme ir mācīšanās procesam.

Paslavē. Pamani un novērtē visus bērna panākumus, pat vismazākos. Tas viņu stimulēs jauniem sasniegumiem un palīdzēs atklāt jaunus talantus.

Galvenais, ko vecāks var dot savam bērnam, ir mīlestība un atbalsts. Zināšanas un panākumi sekos tad, ja bērnu ieskaus sirsnība un vecāku klātbūtne.