Aukstā mīlestība vai vārds "NĒ"kā glābējs

Skaudra patiesība. Un tāda tā arī ir. Es ļoti iesaku visām māmiņām izlasīt šo rakstu un aizdomāties. Tas ko mēs iedodam  bērnam bērnībā ir tieši saistīts ar to, ko saņemsim, kad viņš paaugsies.

http://noderes.lv/klusa-tragedija-par-kuru-neviens-neruna-pusaudzu-pasnavibu-skaits-audzis-par-200/2

Par bērnu vientulību vispār jau raksta maz. Mūsu sabiedrībā tiek kultivēta visa tā,” kas bija kādreiz” noliegšana. Bērnam jāaug brīvi. Bērnam nav nepieciešami ierobežojumi. Un tad lasām. Mazulis izdzēris mazgājamo līdzekli, apēdis tabletes, uzgāzis sev skapīti, vai kafejnīcā galdu.

Viss tas runā tikai par to, ka bērnam netiek audzināta disciplīna. Savu slinkumu un negribēšanu mēs attaisnojam ar to, ka bērnam ir jāļauj viss. Trīsgadnieks prot darboties ar gadžetiem un atkal mēs priecājamies. Cik aug gudrs mazulis, bet īstenībā, tā ir iespēja uz kādu brīdi tikt vaļā no mazuļa. Viņš neskrien, neko neprasa, neraud un nerausta mammu aiz rokas, lai viņa iet ar bērnu pastaigāties.

Īstenībā nevēlēšanās iedziļināties bērna dzīvē nāk līdz no bērnības. Vēlāk mazais aiziet uz skolu un vienā brīdī viņš pārstāj stāstīt vecākiem, kas notiek, kā viņš jūtas, vecāki pamostas tikai tad, ja bērns saņem sliktas atzīmes vai viņu izsauc uz skolu.

Sociālie tīkli un internet vietnes dara gan labu darbu, gan tieši pretēji grauj jauno cilvēku psihi. Iesaku katram vecākam pasekot, ko bērni dara, ko filmē, par ko stāsta spēlējoties.

Nesen noklausījos ko mana mazā meita kopā ar savu draudzeni nofilmēja, spēlējoties ar rotaļu figūriņām. Ja mēs abas esam vienojušās, ka mums noslēpumu nav un izrunājam visu , kas uz sirds, tad par otru bērniņu man šīs pārliecības nav.
Meitenes ir trešklasnieces un sižets ir ģimenes dzīve un mīlestība. Teksti – tu neesi man nekāda māte , es iešu dzīvot pie tēva, vai tu zini cik grūti ir būt vientuļajai mātei u.t.t. Vai teksti par to – ir vai nav tev mīļākais. Kā nav? Kāpēc tu melo?

Tie ir deviņi gadiņi, kas būs tālāk. Mēs ar Kati izrunājām šo situāciju. Es uzklausīju viņu un izklāstīju savu redzējumu, mēs nonācām pie kopējiem secinājumiem. Te nu jāpiemin, ka mēs abas esam draugi, bet es stingri ievēroju šo robežu, brīžos, kad Katrīnei ir, jāsaprot, ka es esmu mamma un ir lietas, kuras regulējas tieši šādi - mamma un meita.

Rakstā ļoti pareizi ir teikts, vientulība rodas tieši no tā, ka bērns nejūt blakus savus vecākus, viņam nav ar ko runāt par savām problēmām. Tas viss krājas un vienā brīdī bērns dusmās saka “Es Jums neesmu vajadzīgs” uz ko saņem pārmetumus par to , cik viņš ir nepateicīgs, jo viņam ir viss, dārgs telefons, dators, dārgas mantas un mācās “Kurtā” skolā. Visu to viņš var iegūt tāpēc, ka vecāki strādā no rīta līdz vakaram.

Viss mainās, kad saprotam, ka neko vairs nevar mainīt, labākā gadījumā bērns ir slimnīcā, bet sliktākā viņa vairs nav.........