Adopcijas noslēpums – laba tradīcija vai smaga nasta?

Adopcijas noslēpums – laba tradīcija vai smaga nasta?

26. Sep 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Mūsu kultūrā valda uzskats, ka, atklājot adopcijas faktu, tiks nodarīts vairāk ļauna, nekā laba. Vai tā ir un kā noslēpums ietekmē dzīvi – atbildes uz šiem sensitīvajiem jautājumiem sadarbībā ar ekspertiem sācis meklēt fonds “Plecs”.

Var šķist, ka adopcijas noslēpums ir tēma, kas ņemta no meksikāņu seriāliem – kādudien cilvēks atklāj, ka viņa pagātne glabā tumšus noslēpumus vai viņš nejauši iemīlējis pats savu bioloģisko māsu. Tā sakot: labs sižets filmām, bet ar ierasto dzīvi nekāda sakara! Patiesībā ar noklusētu adopcijas faktu saskaras vairāk cilvēku, nekā varam iedomāties, jo noslēpuma glabāšanā tīši vai netīši tiek iesaistīti arī radinieki, draugi un pat kaimiņi.

“Mēs, radinieku bērni, šo faktu vienmēr zinājām, bet vajadzēja klusēt un uzmanīties – lai tikai noslēpums neizspruktu nejauši,” atceras kāda sieviete. “Bija stingri pieteikts turēt mēli aiz zobiem, bet cik tas bija grūti! Es teiktu – mokoši. Man nav ne jausmas, kā tas beidzās. Noslēpumu zināja daudzi; varbūt kāds jauši vai nejauši izpļāpājās. Vai pats beidzot aizdomājās – agras bērnības fotogrāfiju jau viņam nav!” Izjūtas, kādas pavada, bērnam glabājot noslēpumu, viņa spilgti atceras vēl šodien, jau sasniegusi četrdesmit gadu vecumu, un nevienam neieteiktu tādu nastu nedz uzlikt, nedz uzņemties.

Tomēr būsim atklāti – gadījumos, kad ģimenē nonāk mazs bērniņš, biežāk pieņemts šo faktu noklusēt, nevis atklāt. Vecāku motīvi ir visdažādākie; reizēm tā ir vēlme izvairīties no liekām problēmām, dažkārt – bailes zaudēt bērna mīlestību, bet, lai kāda būtu motivācija, ikvienam noslēpumam ir sava cena. Vai tā nav pārāk augsta un ko zaudē bērns, kuram tiek liegta iespēja iepazīt savas saknes un īsto identitāti – uz sarunu par šiem un citiem jautājumiem aicina fonds “Plecs”.

Visi interesenti – adoptētāji, topošie adoptētāji, cilvēki, kas paši uzņemti ģimenēs vai bijuši spiesti glabāt adopcijas noslēpumu –  ir gaidīti uz sarunu vakaru 30. septembrī plkst. 17 Latvijas Okupācijas muzejā, Raiņa bulvārī 7. Savā pieredzē un ieteikumos pasākumā dalīsies adoptētāja, mācību programmas “Kompetents emocionāli traumētu bērnu aprūpētājs” trenere Vēsma Sandberga, citi adoptētāji un Labklājības ministrijas pārstāvji: Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Liene Kauliņa-Bandere un vecākā eksperte Zita Mustermane.

Ieeja ir bez maksas. Pirms ierašanās vēlams pieteikties pa tālruni 29119938 (Aija) vai rakstot uz e-pastu aija@plecs.lv

foto: pexels.com