Vecāki ir gatavi sadarboties

11.oktobrī, LU telpās notika diskusija par vecāku izglītošanos, kurā vecāki no dažādiem Latvijas reģioniem tikās ar izglītības un psiholoģijas ekspertiem.

Diskusiju organizēja biedrība "Latvijas vecāku kustība", kas apvieno vecākus no dažādiem Latvijas reģioniem, kuri aktīvi darbojās pirmsskolas un pamatskolas bērnu izglītības un veselīga dzīves veida jomās, kā arī atbalsta ģimeni kā stabilas valsts pamatvērtību.

Diskusija notika "Nordplus Adult" līdzfinansēta projekta "Parent education and cooperation Project Parent-to-Parent ("Open Parents") ietvaros, kura mērķis ir attīstīt inovatīvas metodes Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vecāku izglītošanās jomās. Šīs ir Baltijas mēroga projekts, kurā kopā ar "Latvijas vecāku kustību" darbojas Igaunijas mācību centrs "Hea Algus" un Lietuvas konfliktu novēršanas asociācija. Projekta autori ir secinājuši, ka vecāku vēlmi un vajadzību pēc jaunas informācijas, izglītošanās un savstarpējas sadarbības, galvenokārt, aktualizē bērni, tādēļ projekta ietvaros vecāku izglītība tiek aplūkota no ģimenes un skolas pozīcijām.

Situāciju vecāku izglītošanās un sadarbības jomā iezīmēja izglītības un psiholoģijas eksperti: Aija Tūna ("Sorosa fonda - Latvija" izglītības projektu vadītāja), Daina Kājiņa ("Latvijas privāto pirmsskolu biedrības" valdes priekšsēdētāja), Gatis Bušs (ģimenes psihologs), Ilze Jozēna ("BKUS Vecāku mājas" vadītāja).

Ekspertu prezentācijām sekoja saturīgas vecāku diskusijas, kas ļāva apkopot tās jomas ģimenes ikdienā, kurās vecākiem nepieciešama informācija, padoms vai palīdzība. Aktīvi darbojoties vairākās darba grupās 20 vecāki no Rīgas, Jelgavas, Tukuma, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Rēzeknes, Pinķiem, Lielvārdes, Baldones un Liepājas iezīmēja šādas galvenās tēmas:

Sadarbība ar skolu un skolotājiem. Liela daļa vecāku ir secinājuši, ka ģimenes vērtības un pirmskolu vai skolu ideoloģijas bieži ir krasi atšķirīgas vides, kas nelabvēlīgi ietekmē bērnu labsajūtu un pat veselību. Tādēļ tiem vecākiem, kas pasīvas novērošanas vietā izvēlās aktīvu līdzdalību skolas dzīvē, ir nepieciešams padoms par piemērotākajām komunikācijas un sadarbības formām ar skolām un skolotājiem. Tēmas, kas vecākus uztrauc ir visdažādākās – sākot ar bērnu skaitu klasē, skolotāju prasmju līmeni, mācību saturu, individuālas pieejas trūkumu, augsto agresivitātes līmeni bērnu vidū un beidzot ar ēdināšanas kvalitāti un bērnu labsajūtu klasē.

Personīgās attīstības, ģimenes stabilitātes un karjeras izaugsmes līdzsvarošana. Vecāki ir norūpējušies par to, kā būt labiem vecākiem un dzīves biedriem, kvalitatīvi veikt darba pienākumus savā profesijā un vienlaikus atrast laiku savai personīgai attīstībai - hobijiem vai mācībām. Ir skaidrs, ka vecākiem trūkst prasmes izvirzīt prioritātes, rast motivāciju, prasmīgi plānot laiku un savu (vai ģimenes) budžetu, kas gan agrāk, gan joprojām ir zināšanas, kas netiek mācītas vienkāršās skolās, un ir jāpagūst pašiem dažādos sadrumstalotos maksas kursos.

Valsts politika. Vecāki satraucās par valsts demogrāfisko politiku un nepietiekošo atbalstu ģimenes kā vērtības stiprināšanai. Vecāki uzsver, ka neskatoties uz it kā labajiem reitingiem, izglītības kvalitāte valstī ir ļoti zema, jo bērni pārsvarā apgūst akadēmiskas zināšanas, nevis prasmes un sagatavotību reālai dzīvei. Vecāki uzskata, ka izglītības sistēma pārsvarā gatavo vienveidīgus nākotnes patērētājus, darba ņēmējus, nevis domājošus un pašpietiekamus pilsoņus. Latvijas mēdijiem vecāki ieteiktu vairāk koncentrēties uz pozitīvām ziņām, raidījumiem, filmām, kas mazinātu augsto depresijas līmeni.

Strādājot darba grupās vecāki secināja, ka ir jāsāk pašiem ar sevi. Lai arī cik ļoti trūktu laika, naudas un prasmes, tomēr ir jāpulcējas kopā, jārunā un jāmeklē risinājumi sasāpējušām problēmām. Attiecībā uz izglītības sistēmu, vecākiem, pedagogiem un bērniem kopā ir jāvienojas par katras skolas pamatvērtībām, skaidri definējot - vai šī skola strādā pēc autoritārisma un disciplīnas vai empātijas un radošuma principiem; skolā ir "pieaugušiem ērta" vai "bērniem ērta" vide utt.

Diskusijas rezultāti apstiprināja jau iepriekš "Latvijas vecāku kustībā" aktualizētu nepieciešamību organizēt vecāku pašpalīdzības grupas dažādos Latvijas reģionos. Problēmas, kas uztrauc vecākus Rīgā, bieži ir nesaprotamas vecākiem Rēzeknē un otrādi. Tādēļ visa apkopotā informācija tiks izmantota projekta pilotkursa programmas izstrādei, kuras mērķis ir vecāku-treneru izglītošana reģionos un kas tiks organizēta jau 2013. gada februārī.