25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 10
Šodienas Saeimas plenārsēdē iepazināmies ar būtiskākajām atziņām no Tiesībsarga ziņojuma par 2011. gadu. Tiesībsargs vairakkārt norādīja, ka valstij būtiska ir cilvēktiesību nodrošināšana, kas veicina labklājīgas valsts attīstību. Ikvienas valsts nacionālajās interesēs ir savas valsts ilgtspējība. Latvijas cilvēki ir mūsu lielākā bagātība. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu valsts iedzīvotāji ir veseli, droši un apmierināti ar dzīvi savā valstī.
Viena no Latvijas valsts šī brīža prioritātēm ir izdzīvošanas un demogrāfijas jautājumi, kas ir cieši saistīti ar veselību un sabiedrības izpratni par to.
Latvijas Satversmes Cilvēka pamattiesību nodaļā teikts
1) 112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.
2) 115. Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu, ar to saprotot arī tiesības dzīvot labvēlīgā, drošā sabiedrības veselības vidē, tās nodrošināšanu un sabiedrības, tai skaitā bērnu un pusaudžu, izglītošanu.
Mans aicinājums ir pievērsties arī šiem bērnu tiesību aspektiem, jo, kā teikts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4.panta ceturtajā daļā - Bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu šādus mērķus: 4.apakšpunktā: bērna orientāciju uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu.
Par šo liek aizdomāties Pasaules veselības organizācijas (PVO) un Sabiedrības veselības centra veiktie pētījumi, kas liecina, ka vairāk kā trešdaļa bērnu regulāri smēķē un lieto alkoholiskos dzērienus, pieaug šo vieglo narkotiku surogātu lietošana; 35% no psihoaktīvo vielu atkarīgajiem ir pusaudži līdz18 gadu vecumam, vairākkārtīgi pieaudzis toksikomānu skaits; 60% seksuāli transmisīvo slimību (STS) slimnieku ir vecumā no 17 līdz 29 gadiem; audzis ir arī neplānoto grūtniecību skaits, kas visbiežāk beidzas ar abortu; augusi mazgadīgo un nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā, kas ir būtiski cilvēktirdzniecības aspektā; arvien turpina pieaugt vardarbība pret bērniem.
Veselības ministrijas statistika liecina, ka pieaug bērnu skaits ar aptaukošanos, vairāk kā 80% bērnu NAV fiziski aktīvi vismaz stundu dienā, vairāk nekā 25% bērnu smēķē cigaretes vismaz reizi nedēļā. Latvijā smēķē vismaz puse vīriešu un gandrīz trešdaļa sieviešu. Ir augsts alkohola patēriņš. Mums ir nestabilas ģimenes, vardarbība skolās un ģimenē.
Vēlos uzsvērt, ka zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un veselības saglabāšanu nevar būt par daudz. Un pat ne tikai par fiziskās veselības saglabāšanu, pareizi ēdot un pareizi sportojot, bet arī zinoši izvairoties no traumām un seksuāli transmisīvajām slimībām. Daudzu slimību cēloņi ir psiholoģiski un garīgi – domāšana, emocijas, psiholoģiskie kompleksi mēdz ar gadiem rezultēties gan ļaundabīgajos audzējos, gan citās slimībās. Latvijā pieaug veģetatīvās distonijas (veģetatīvās nervu sistēmas traucējumu) slimnieku skaits. Izglītošana, profilakse un laicīgi uzsākta ārstēšana vienmēr ir efektīvāka un lētāka nekā laikus nediagnosticētu, ielaistu un hronisku slimību ārstēšana.
Viens no veidiem, kā panākt to, lai sabiedrība kļūst veselāka un laimīgāka, ir atbilstošu resursu un finanšu izmantošana, kas sevī ietver arī izglītošanu. Ir vajadzīga efektīva veselības mācība skolās. Izvērtējama un kvalitatīva, jo veselības mācību skolās māca – tomēr efektu īsti nemana, jo jauniešiem bieži vien attieksme pret savu veselību ir pārāk pavirša. Kopš 2005. gada veselības mācība nav atsevišķs mācību priekšmets, bet tā ir integrēta sociālo zinību kursā. Bet veselības mācības integrēšana dažādos mācību priekšmetos atbildību nekādi neveicina.
Arī vecāki vēlas, lai viņu bērni saņemtu labāku izglītību veselības jautājumos, turklāt vairums uzskata, ka zināšanas par veselīgu dzīvesveidu būtu jāsaņem skolā un veselības izglītībai jābūt kā atsevišķam mācību priekšmetam. Šajā pavasarī biedrības „Māmiņu klubs” un „Papardes zieds” veica aptauju, kurā piedalījās 673 vecāki, no kuriem bija 2/3 sākumskolas bērnu vecāki, bet 1/3 pamatskolas vecuma bērnu un vidusskolnieku vecāki.
Aptaujas rezultāti apliecina vecāku vēlmi savas atvases vairāk izglītot par veselīgu dzīvesveidu, uzticot to skolai: 68% respondentu uzskata, ka bērnu izglītošanai par veselības tematiem skola ir otrs labākais informācijas avots pēc pašiem vecākiem. Vairums (79%) vecāku atzīst, ka veselības izglītību skolā redz kā atsevišķu mācību priekšmetu.
Vecāki labprāt skolai uzticētu tādus jautājumus kā drošība (atbalsta 84% respondentu), seksuālā un reproduktīvā veselība (58%), garīgā veselība (62%) un atkarības jautājumi (73%). Vērtējot pašlaik skolās gūtās zināšanas, vecāki uzskata, ka tās nav pietiekamas.
Svarīgi, lai Tiesībsarga, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Veselības ministriju darbs rezultētos reālos un efektīvos risinājumos bērnu un jauniešu veselības labā. Mans aicinājums būtu domāt ilgtermiņā par savas valsts interesēm, kas vistiešākajā mērā ir atkarīgas no valsts iedzīvotājiem un to veselības, tai skaitā veselības mācīšanu pamatskolā un vidusskolā. Jo īpaši tā nepieciešama internātskolās un profesionālajās skolās, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centros, šīs zināšanas jānodod arī bērniem un jauniešiem no sociālās atstumtības riska grupām (to skaitā bērniem un jauniešiem, kuru vecāki devušies peļņā uz ārzemēm, kuri nemācās skolās, un „ielas bērniem un jauniešiem”.
Daina Kazāka, www.ir.lv