"Tas ir šokējoši!"

Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa plāns pagarināt mācību gadu ir šokējošs. Tā uzskata Rīgas Angļu ģimnāzijas matemātikas un informātikas skolotāja Maija Bietaga. Viņasprāt, šī iecere ir nepamatota gan no psiholoģiskā, gan organizatoriskā un ekonomiskā viedokļa.

Viņa sarunā ar portālu TVNET sacīja, ka vairums pedagogu un skolēnu ir šokā par šo ieceri.

Jau pie tagadējā mācību gada ilguma maijā ir lielas grūtības noturēt skolēnus solos un piesaistīt viņu uzmanību mācībām. Maijs parasti ir ļoti grūts mēnesis gan skolēniem, gan skolotājiem.

Noguruši no skolas ziemā, skolēni nespēj mācīties.

Varētu piekrist sākt mācību gadu ātrāk - jau augusta vidū -, taču nekādā gadījumā to nedrīkstētu pagarināt pavasarī, kad skolēni jau tā ir "izpumpējušies" un katrs cilvēks cīnās ar pavasara nogurumu. Otrais pusgads skolā visbiežāk esot smagāks par pirmo.

Neiespējami organizēt eksāmenus

Pedagogi nevarot iedomāties, kā līdz ar mācību gada pagarināšanu notiks eksāmeni skolu beidzējiem. Patlaban vairumam audzēkņu ikgadējās skolas gaitas beidzas maija beigās. Tādējādi 12.klašu beidzēji eksāmenus var kārtot klusā un mierīgā atmosfērā.

Taču, ja arī pārējie skolēni turpinās mācīties līdz Jāņiem, eksāmenu norise būs sarežģītāka un tos organizēt būs daudz grūtāk. Piemēram, no organizatoriskā viedokļa ir gandrīz neiespējami īstenot kvalitatīvu angļu valodas eksāmena klausīšanās daļu skolā, kur norit aktīvs mācību process.

Nevar tieši kopēt citu valstu praksi!

Arī izskanējušais arguments, ka mācību gads citviet pasaulē ir garāks, neizturot kritiku. Piemēram, Austrālijā un Jaunzēlandē ir pilnīgi citi klimatiskie apstākļi. Tur vasara ir visu gadu, taču mums vasara ir tikai dažus mēnešus gadā.

Lai arī ziemas brīvlaiks skolēniem Latvijā ir vajadzīgs, tomēr daudzi to pavada guļot, skatoties TV un sērfojot internetā. Vairums Latvijas ģimeņu nav tik bagātas, lai varētu ziemas brīvlaikā braukt uz Alpiem slēpot vai citādi atpūsties ārzemēs, tostarp siltajās un saulainajās valstīs. Brīvdienas nākas pavadīt tumšajā un ar saulīti nabadzīgajā Latvijā.

Tādējādi ziemas brīvlaika pagarināšana, vienlaikus liekot skolēniem ilgāk mācīties pavasarī, nav uzskatāma par labu ideju.

Mājas  darbi ir vajadzīgi

Matemātikas un informātikas skolotāja arī nevar iedomāties situāciju, ka skolēniem vairs nebūtu mājas  darbu. Tas būtu bezjēdzīgi, Bietaga sacīja un atgādināja, ka patlaban klasēs mācās ap 30 skolēnu. Katram ir savs darba temps un uztveres ātrums. Ne visi bērni spēj apgūt visu nepieciešamo klases darbā.

Zināšanu nostiprināšana mājās ir vajadzīga.

Jāmaina saturs

Skolotāja uzskata, ka Latvijas izglītības sistēmā ir citas aktuālākas lietas, kas vispirms būtu uzlabojamas.

Pirmkārt, būtiskas izmaiņas vajadzīgas mācību saturā. Kardināli jāmaina mācību programma. Bietagai ir žēl vidusskolēnu, kuriem patlaban ir ļoti liela slodze.

Katrs skolotājs savu priekšmetu uzskata par svarīgāko un "spiež" no skolēniem tajā maksimālo. Skolēnu slodze esot ļoti liela.

Pieredzes bagātā skolotāja rezumēja - nav iespējams realizēt Ķīļa ieceri pagarināt mācību gadu, ieviest garākus brīvlaikus mācību gada vidū, kā arī saīsināt darba dienu. Visas trīs šīs ieceres kopā nav realizējamas.

Skolotāju arodbiedrība: Tā ir provokācija

Līdzīgi kā Bietaga, arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško iepriekš sarunā ar TVNET atzina - ja mācību gada pagarināšanu ministrs pamato ar skolēnu darba dienas atslogošanu, vispirms jārunā par mācību saturu.

"Tas vispirms ir satura jautājums. Mums jārunā, vai tiešām bērniem jāmāca viss, ko tagad māca." Tikai tad, kad sakārtots mācību saturs, var runāt par mācību gada garuma izmaiņām.

Patlaban neesot skaidrs, kādēļ mācību gads būtu pagarināms. Mikiško ministra priekšlikumu nodēvēja par provokāciju.

Vecāki: Bērni skolās ir noslogoti

Arī vecāki neredz jēgu šai absurdajai iecerei. "Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka portālam TVNET pavēstīja: "Es kā mamma esmu pret, jo zinu, kā bērns gaida brīvlaiku. Bērni tiešām skolās ir noslogoti, bet jāņem vērā, ka tas nav tikai mācību saturs. Pēc stundām vēl ir mācību grupas, sports, fakultatīvās nodarbības, ceļš no skolas uz mājām  tas viss kopā gadus, ko bērns pavada skolas sistēmā, padara par smagu darbu."

www.tvnet.lv