Skolu ēdnīcās nav piemērots, veselīgs un sabalansēts uzturs

Izvēloties ēdināšanas pakalpojumus mācību iestādēs, pašvaldības neapzinās bērnu uztura vajadzības, seminārā "Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma rezultāti Latvijā" sacīja Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane.

Viņa uzskata, ka Izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu asociācijas biedri kā prioritāti ir izvirzījuši bērnu veselību un uzturvielām bagāta ēdiena pozitīvo ietekmi uz bērna attīstību. "Mēs saprotam, cik svarīgi ir bērnam jau no agras bērnības iemācīt pareiza uztura principus, kā uzturs var ietekmēt bērna attīstību viņa turpmākajā dzīvē. Esam gatavi savās zināšanās dalīties un sadarboties gan ar bērnu vecākiem, gan ar izglītības darbiniekiem, gan ar dažādu vecumu skolēniem," teica Dreimane.

Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija pēdējā laikā, iepazīstoties ar dažādu pašvaldību izsludināto konkursu par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu izglītības iestādēs nolikumiem, secinājusi, ka konkursu rīkotāji neapzinās tiešo pakalpojumu saņēmēju - bērnu - vajadzības atbilstoši veselīga uztura principiem.

Iepirkuma likums rekomendē izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. "Taču tādā svarīgā jautājumā kā bērnu ēdināšana, kas iet vienā solī ar viņu pareizu attīstību un veselību, nepieļaujama ir situācija, ka ēdiena cena dominē pār kvalitāti, jo tieši "zemāko cenu" lielākā daļa pašvaldību izvēlas kā saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas galveno kritēriju. Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, tiek aizmirsts par uzturvērtību, tajā skaitā vitamīnu un minerālvielu saturu ēdienā, augstvērtīgiem produktiem, sabalansētu, daudzveidīgu un ekonomisku uzturu, kas būtu jāņem vērā, lai ievērotu bērnu attīstību veicinošu uzturu," sacīja Dreimane.

Viņa stāsta, ka uzņēmējiem tiek prasīts sagatavot ļoti apjomīgu piedāvājumu - vairāk nekā simts lapas, kurās tiek pamatota uztura kvalitātes nepieciešamība, taču vērtēts tiek tikai viens skaitlis - cena par vienu porciju. Konkursu piedāvājumu izvērtēšanu uzņemas Iepirkuma komisijas, kurās ir finansisti, juristi un citi augsti kvalificēti speciālisti, taču nav ekspertu ar nepieciešamajām zināšanām ēdināšanas darba organizācijā un sabalansētas ēdienkartes veidošanā.

Tikai eksperts par skolu ēdināšanu spēs izvērtēt, vai ēdienkartē iekļautie produkti ir atbilstoši, vai ēdienkartē pareizā attiecībā pārstāvētas visas produktu grupas, cik nepieciešams darbaspēks un tā izmaksas, cik jāparedz iekārtu amortizācijai, cik mazvērtīgajam inventāram un tamlīdzīgi.

"Lielākie uzņēmumi, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs Latvijā, uztura normas, kuras izstrādājusi vadošā ēdināšanas speciāliste Valda Kozule, uzskata par obligātām, kaut arī tām nav likuma spēka, jo mums rūp mūsu bērnu attīstība un veselība. Tā tas bija līdz tam brīdim, kad iepirkumos sāka piedalīties un uzvarēt ēdināšanas uzņēmums, kura piedāvātā cena nededz pat visu produktu izmaksas, kas ietvertas ieteiktajās uztura normās. Šajā situācija zaudētāji ir bērni, kuri pusdienās nesaņem pilnvērtīgu uzturu," skaidroja Dreimane.

Valsts ir aprēķinājusi, ka viena 1.klases skolēna pilnvērtīga ēdināšana, uzņemot 700 kilokalorijas, izmaksā 80 santīmus dienā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli 21%. Tirgū strādā uzņēmēji, kas apsola 12.klases skolēnus, kuriem pusdienās ar ēdienu būtu jāuzņem 1050 kilokalorijas, pabarot par 50 līdz 65 santīmiem.

Dreimanei ir četri minējumi, kā to īsteno. Pirmkārt, ēdienu gatavo no lētiem, nekvalitatīviem, nenosakāmas izcelsmes produktiem vai tādiem produktiem, kam beidzies derīguma termiņš. Otrkārt, krāpjas ar nodokļiem, treškārt, porciju svara un normu neatbilstība konkursā apsolītajam, arī izmaiņas ēdienkartē. Ceturtkārt, vēl joprojām ir uzņēmēji, kas pārdošanas cenu nerēķina, bet izdomā vai vienkārši pieņem par vēlamo, tādējādi apsolot cenu, kas ir zem pašizmaksas, taču nodrošina sev uzvaru konkursā.

"Apsolītā un zemā cena neizbēgami ietekmē arī pārējos ēdināšanas uzņēmumus, liekot samazināt ēdiena cenu, kaut arī aprēķini liedz to darīt. Veidojas situācija, kas nebūtu pieļaujama uzņēmumos, kas nodarbojas ar bērnu ēdināšanu - cena diktē izdevumus, nevis otrādi. Jārēķinās, ja bērniem ēdienu gatavo no lētiem pārtikas produktiem, ēdiena uzturvērtība būs nepilnvērtīga un cietēji būs bērni. Mūsu mērķis nav mākslīgi paaugstināt cenu un gūt sev materiālu labumu, bet gan godprātīgi strādāt, nodrošinot bērnus ar garšīgu un pilnvērtīgu uzturu un maksājot valstij nodokļus," uzsver Dreimane.

Kā ziņots, Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījumā secināts, ka pagājušajā mācību gadā 22,8% pirmās klases skolēnu bija liekais svars, bet nepietiekama ķermeņa masa konstatēta 10,7% pirmās klases skolēnu.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS/Liepājas partija) uzskata, ka bērnu paradumi, izvēles un rīcība veidojas tiešā pieaugušo sabiedrības ietekmē, līdz ar to aptaukošanās tendences, kas ir vērojamas jau bērnībā, ir trauksmes signāls ne tikai bērnu vecākiem, bet arī sabiedrībai kopumā.

Veselības ministrija (VM) izstrādā plānošanas dokumentu "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam", kas nosaka valsts prioritātes un atbilstošu rīcību tās iedzīvotāju ilga un kvalitatīva mūža nodrošināšanai. VM uzskata, ka sabiedrības veselību nosaka ne tikai veselības aprūpe un tās sniegtās ārstniecības iespējas, bet arī visas sabiedrības - valsts un arī katra iedzīvotāja - rūpes par to, lai slimības pēc iespējas attālinātu. Veselīga un droša dzīves vide, uzturs, fiziskā aktivitāte, smēķēšanas, alkoholisma un narkomānijas ierobežošana, slimību profilakse - tie ir galvenie sabiedrības veselību veidojošie elementi.

Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.-2017.gadam projekta apspriešanas laikā tiek diskutēts arī par neveselīgu pārtikas produktu reklāmas ierobežošanu attiecībā uz bērniem.