Skolā ieti man gribas!

Skolā ieti man gribas!

14. Oct 2010, 18:32 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Lai gan līdz šī gada pirmajam septembrim ir vēl laiciņš, topošajiem pirmklasnieku vecākiem jau laicīgi jāsāk domāt par bērna adaptāciju skolā.

 

„Bērna sagatavošanai skolai ir ilgstošs process un tas sākas jau aptuveni 3 gadu vecumā, kad lielākā daļa bērnu ieiet pa bērnu dārza durvīm, šādi iepazīstot citu sociālo vidi, kas nav tik droša kā ģimenē,” stāsta psiholoģe Olga Vinogradova.

 

Trauksme un bailes no lielas skolas un liela kolektīva aktualizējas tuvāk 6-7 gadu vecumam. Tomēr kā ikviena pieredze, arī adaptācija skolai dažādās ģimenēs realizējas dažādi. Cits bērns ir gatavs droši pavērt skolas durvis un iepazīt jaunas lietas, bet cits ir trauksmaināks, jo svarīga ir atzinība. Jo lielāka negribēšana iet skolā, jo zemapziņas līmenī vairāk tiks izcelta šī nevēlēšanās doties uz skolu, kas var izpausties kā somatiskā saslimšana.

 

Sākumskolas pedagoģe Ilze Ābelīte- Goluba pēc savas pieredzes stāsta, ka tomēr lielākā daļa bērnu pirmajā klasē nāk ar prieku, jo grib iegūt jaunus draugus, iemācīties kaut ko jaunu. Lai šis process būtu vēl patīkamāks, vecākiem nevajadzētu stāstīt un baidīt- būs agri jāceļas, būs jāmācās. „Ja ir iespēja, aiziet uz skolu un iepazīstiet telpas, klases audzinātāju. Tas noteikti radīs drošības sajūtu. Varbūt ir draugu lokā kāds draugs, kas jau šajā gadā iet 1.klasē. Arī šāda pozitīva personīgā pieredze var palīdzēt,” piebilst Ilze.

 

Protams, gadās izņēmumi, kāpēc bērns negrib doties uz skolu. Tad nu vecākiem jābūt detektīviem un jāsaprot, kāpēc tas tā ir. Varbūt bērnudārza grupiņā ir kāds, ar ko nevar saprasties, varbūt bērnam nepatīk audzinātāja. Iespējams, kāds bērns ir pasmējies un līdz ar to viss ir sakrājies un mazais saka- es neiešu, jo man nesanāk.  

 

Emocionālā sagatavošana

 

Kā emocionāli sagatavot bērnu skolai? Ja vecāki atrodas strupceļā un bērns ir negatīvi noskaņots attiecībā pret došanos uz skolu, ir vērts griezties pie profesionāļa, lai atklātu, kādas bailes bērnā pastāv. Tomēr nereti mēdz būt tā, ka mēs paši savu trauksmi nododam bērnam – ārprāts, mans bērns ir jau tik liels, viņš ies jau 1.klasē!

 

No otras puses, iespējams, ka bērns psihiski emocionāli vēl nav gatavs uzsākt mācības skolā, tāpēc aktuālas būtu lomu spēles, kurās noteikti „uzpeldēs” kāda noderīga informācija. Spēlējiet skolotājos un skolēnos un pavēro, vai bērns liek atzīmes, kādas viņš liek.

 

Klases audzinātājs- atbalsta persona

 

Skolās atšķiras ikdienas kārtība no bērnudārza ritma. Kā stāsta māmiņa Sandra, aizejot uz skolu, meita, kas mācēja rakstīt, lasīt, bija zinātkāra, saņēma daudz aizliegumu un ierobežojumu, kas radīja bērnu par nervu kamolu, jo bija bail kļūdīties, jo kļūdas skolā tika asi atzīmētas. Tas bija diezgan grūti risināms. „Mājās viņu mierinājām, mājas darbus pārrakstījām. Viena lieta ir, kā vecāki sagatavo bērnu skolai, bet otra – kā skolas izpaužas vecie likumi- nedrīkst skriet, lekt. Skolas nav gatavas mazajiem bērniem,” apgalvo Sandra.

 

Skolotāja Ilze Ābelīte- Goluba šādā situācijā iesaka iet runāt pašu skolotāju, nevis mierināt bērnu. Ja skolotājs atkal un atkal aizrādīs par katru kļūdu, tad nākamajās klasēs bērns vispār negribēs iet un arī neies. Tā kā sākumskolā viena skolotāja ir 4 gadus, tad skolotāja ir tā, kas ierāda noteikumus, ko drīkst un ko nedrīkst, tāpēc, ja ģimenē rodas kaut mazākā problēma, ir jādodas pie skolotāja to izrunāt.

 

„Pirmās 2-3 nedēļas septembrī ir adaptācijas periods un uzreiz bērniem neliks stingri mācīties,” iedrošina Ilze.

 

Alternatīva skola „99 balti zirgi”

 

Ir arī alternatīva parastai skolai- tautskola „99 balti zirgi”, ko pirms vairāk kā 10 gadiem dibinājis Ojārs Rode. Kā stāsta Ojārs Rode, šajā skolā valda princips „bērns māca bērnu”. Viņš atzīst, ka šobrīd mēs esam iegājuši pavisam citā laikmetā, tāpēc arī ar bērniem ir jāstrādā savādāk. Šajā skolā tiek īstenota sadarbība ar bērnu. „Mēs cenšamies nevis kaut ko uzspiest, bet kopā ar bērnu noskaidrot, kādas ir intereses un kādi ir dotumi. Mācību process ir veidots tā, lai tas atbilstu katra bērna spējām, tādējādi temps, kādā jāveic lietas, ir saskaņots ar bērnu,” par skolas specifiku stāsta Ojārs Rode.

 

Skolotāja Ilze iesaka jau pirms 1.klases iemācīt bērnu lasīt, jo, ja pratīs izlasīt, tad zinās, kas ir jādara!


Lai veicas sagatavot skolai mazos skolniekus!