Kā palīdzēt socializēties, bērnam uzsākot skolas gaitas

Bērns socializējas, uzsāk gaitas bērnudārzā, vēlāk jau arī skolā. Socializācija var notikt divējādi. Bērnu var ievadīt pieaugušo sabiedrībā autoritāri, sodot un atalgojot. Daudziem šķiet, ka mūsdienās autoritāra audzināšana nav raksturīga, ka audzināšana ir pārāk piekāpīga. Šie vērojumi patiesībā liecina par bērna vajadzību un tiesību neizpratni. Attieksme, kura tiek dēvēta par liberālu, pārsvarā izpaužas kā ārēja piekāpība un lomu neskaidrība, nevis kā ieinteresētība un paļāvība uz bērna iespējām.

Vecāki bērnam rada priekšstatu par pasauli, tas var būt dažāds. Bērns no vecākiem mācās:

- Attieksmi pret citiem cilvēkiem: "Ja es vēlos uzsākt sarunu, tad...

... var sagaidīt agresiju: "Mani sāpinās, man vajag aizstāvēties."

... var sagaidīt pieņemšanu, sapratni: "Pret mani izturēsies labi, varu būt mierīgs."

... vai arī gaidīt vienaldzīgu attieksmi: "Esmu visiem vienaldzīgs, nevienam nevajadzīgs."

- Attieksmi pret savām vēlmēm: "Ja es ko vēlos, tad...

... tam ir jāpiepildās: "Savu panākšu ar jebkuriem līdzekļiem."

... iziešu uz kompromisu: "Varu nedaudz piekāpties."

... vai arī pilnībā pakļauties apkārtējiem.

- Attieksmi pret konfliktsituāciju: "Ja mani sāpinās, sadusmos, tad...

... atbildēšu ar to pašu: "Centīšos atriebties, -iesitīšu, pagrūdīšu."

... sapratīšu konflikta iemeslus: "Kāpēc tu grūsties? Ko es esmu tev nodarījis?"

... vai arī pacietīšu pazemojumu, baiļu dēļ pēcāk tikt atraidītam.

Bērns, kas uz apkārtējo pasauli raugās ar piesardzību, neuzticēšanos, biežāk arī konfliktēs ar apkārtējiem. Nereti arī gadās, ka bērns, kas radis, ka visas vēlmes tiek piepildītas, apvainojas uz skolotāju, ja netiek izsaukts pats pirmais. Tādā gadījumā bērnam būs ne tikai grūti mācīties, bet arī sarunāties un rotaļāties ar vienaudžiem, jo būs vēlēšanās visu darīt pēc saviem noteikumiem. Ja bērns pilnībā pakļausies apkārtējiem, nepastāvēs par savām interesēm, tad iemantos "pelēkās peles" slavu un nespēs vairs iegūt prieku no saskarsmes. Apkārtējiem parasti tāds bērns liekas "ērts". Arī sūdzēšanās skolotājiem, kas vairāk raksturīgs meitenēm, laupa bērnam iegūt pieredzi, kā pašam ar saviem spēkiem pastāvēt par sevi. Tas pats attiecas uz vecākiem, kas nejūt robežu un cenšas visus mājasdarbus izpildīt bērna vietā. Rezultātā bērnam zūd iniciatīva un ticība pašam sev. Tad mazvērtības sajūtas ietekmē bērnam var rasties vēlme pazemot citus, lai pašapliecinātos uz citu rēķina. Nevajag arī bērna sasniegumus salīdzināt ar apkārtējo sasniegumiem, :" Re, kā tavs brālis ātri izpildīja šo uzdevumu, bet tu..."

Vecākiem jābūt atbalstošiem, emocionāli atvērtiem, nekritizējošiem, lai arī bērns spētu palīdzēt, piekāpties, uzklausīt un atbalstīt savu klasesbiedru. Tieši šīs īpašības,-atsaucība, jūtīgums, spēja dalīties ar otru ne tikai ar saldumiem, bet arī ar saviem pārdzīvojumiem  tiek visaugstāk vērtētas klases kolektīvā.

Gunārs Trimda, Psihiatrs Gaiļezera bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā