Zane Gulbe: Ir svarīgi, lai būtu viena uzticamības persona

Ja vidusskolā mācoties Zanei Gulbei bija doma par psiholoģijas studēšanu, tad no šīs idejas viņu atturēja pieņēmums, ka tas ir ļoti populārs virziens, kuru pēc skolas beigšanas izvēlas lielākā daļa meiteņu. Tomēr, laikam ejot, viņa atgriezās pie psiholoģijas. Kā pati teic, ideja par psiholoģiju atgriezusies jau laikā, kad viņa tam varējusi pievērsties ar pavisam citu kvalitāti.

Ceļš līdz psihologa profesijai

Psiholoģe Zane Gulbe, kura ir autore arī izdevumam “Špikeris izcilām attiecībām ar bērnu”, psiholoģijai pievērsusies laikā, kad apjautusi, ka pirmā izglītība nav iedevusi to, ko viņa vēlējusies. “Tajā laikā strādāju modeļu aģentūrā, un darbs ar cilvēkiem, individuālā pieeja man raisīja interesi par cilvēku,” stāsta Zane. Kad viņa atgriezusies pie vidusskolas laika domas par studijām par psiholoģiju, izglītībai viņa varējusi pieiet ar jau pavisam citu kvalitāti. Zane Gulbe teic, ka sākotnēji viņai bijusi doma par organizāciju psiholoģiju, taču prakse 4.studiju gada laikā likusi saprast, ka tas nav viņas virziens. “Man patīk ciešais kontakts, patīk iet dziļumā, man tas sagādā prieku. Tāpēc maģistrantūrā aizgāju studēt klīnisko psiholoģiju,” stāsta Zane, sakot, ka tagad strādā individuāli ar klientiem, un papildu turpina mācīties, jo terapeita darbs prasa mūža izglītību. Tas vienlaikus sakrīt ar Zanes vērtībām, jo viņai patīk mācīties un piedzīvot ko jaunu.

Modeļu bizness pēdējos gados ir mainījies

Zane Gulbe ir ne tikai psiholoģe, bet arī modeļu aģentūras “Moon Models” viena no radītājām. Viņa norāda, ka modeļu bizness ir interesants, taču viens ir tas, ko redzam žurnālu lappusēs, bet pavisam kas cits – kas notiek aizkulisēs. ”Manas zināšanas palīdz darbā ar meitenēm. Palīdz viņas saprast, atbalstīt, tomēr ļoti būtisks ir arī ģimenes atbalsts un ģimenes kodols, kas par viņām rūpējas. Tās meitenes, kurām tāds ir, kopā ar mūsu atbalstu var ļoti labi strādāt,” stāsta Zane. Viņa saka, ka ļoti liela ir pašas aģentūras atbildība arī saredzēt, kuras meitenes ir piemērotas modeļu biznesam. Šī iemesla dēļ bijuši arī vairāki gadījumi, kad aģentūra meitenēm teikusi “nē”, jo ir bijusi sajūta, ka šis bizness nebūs viņām piemērots, savukārt meitenēm, kuras biznesā darbojas, aģentūra atgādina, ka ir svarīgi no sevis nodalīt kritiku. “Bizness pēdējos 10 – 15 gadus ir ļoti audzis, un arī aģentūras ārzemēs, klienti ļoti rūpējas par meitenēm. Ja aprunātos ar meitenēm, kuras šobrīd strādā, daudzas stāsta, cik jauka ir attieksme,” stāsta Zane Gulbe, sakot, ka priekšstatā par modeļu biznesu esam nedaudz aizkavējušies vecās ziņās.

Ir svarīgi mācēt regulēt emocijas

Bērni mācās no vecākiem, spoguļojot viņus, un bērnībā piedzīvotais seko līdzi visā turpmākajā dzīvē. Zane Gulbe novērojusi, ka daudziem viņas klientiem ir grūtības paust emocijas vai arī tās savaldīt. Grūtības regulēt emocijas, kā norāda viņa, nāk no bērnības. “Emociju regulāciju iemācāmies ģimenē no saviem vecākiem. Ideālā variantā viņi mums par to pastāsta un pamāca, modelē uzvedību. Ja esi audzis ģimenē, kurā emocijas nav bijušas pieņemamas, neesi juties droši tās paust, tāpēc esi iemācījies tās paturēt pie sevis vai arī paust, kā nu to proti. Ja esi iemācījies to jau septiņu gadu vecumā, tas noteikti nebūs labvēlīgākais veids visai tālākajai dzīvei,” uzsver Zane Gulbe. Ja cilvēks nav iemācījies regulēt emocijas, savaldīt sevi grūtos brīžos, tas ļoti ietekmē savstarpējās attiecības. Vienā gadījumā emociju var būt par maz, tās netiek līdz galam komunicētas, tāpēc apvainojies uz otru pusi, ka viņa tās nav uzminējusi, vai arī, otrs variants, ka pieprasi par daudz, tā otru nobiedējot.

Zināt nenozīmē saprast

Zane Gulbe uzsver, ka esam intelektuāli un gudri, taču reizēm “zināt” nenozīmē arī “saprast”. Viņasprāt, ir ļoti liela atšķirība, vai saprotam informāciju un protam to pielietot, integrēt savā dzīvē. “Citreiz šķiet, ka informācijas ir par daudz, tāpēc apjūkam un nezinām, ko ar to darīt, tāpēc reizēm nedarām neko. Svarīgi ir saņemt atbalstu, lai varētu veikt izmaiņas savā dzīvē,” saka Zane. Viņa uzsver, ka ir viegli nokritizēt un dot padomus no malas, bet daudz grūtāk ir klausīties, lai otru sadzirdētu un piedāvātu viņam savu palīdzību un atbalstu.

Kā piemēru viņa norāda, ka jaunajiem vecākiem un jaunajām mammām ir vajadzīgs atbalsts, lai viņas būtu priecīgas un atsaucīgas savam bērniņam. Tāpēc jaunajai mammai ir vajadzīgs laiks arī sev. “Domāju, ka ir ļoti maz mammu, kuras var teikt, ka viņām ir laiks arī sev, ka viņas var palūgt, lai uz pāris stundām pieskata bērniņu, lai šajā laikā varētu nedarīt neko,” stāsta Zane. Viņa novērojusi, ka Latvijā tā nenotiek, jo sievietei ir uzskats, ka nav pietiekams attaisnojums prasīt palīdzību, lai šajā laikā neko nedarītu un atpūstos. Viņa uzsver, ka mūsu sabiedrība nav pietiekami ieinteresēta un gatava dot atbalstu, tāpēc paliekam katrs pie savām grūtībām, lai arī redzam, ka citiem tādas ir, taču domājam, ka gan jau katrs pats ar tām tiks galā. Vienlaikus, pēc psiholoģes teiktā, ir svarīgi mācēt palīdzību pieņemt.

Viņa atgādina, ka ir svarīgi, lai katram būtu arī viena uzticamības persona, kurai uzticēties, kurai varētu paust savas pārdomas un arī grūtās emocijas, lai kopā ar atbalstu rastu situāciju risinājumus. “Tā var būt draudzene, terapeits, mamma vai arī kāda cita persona, kura uzreiz nemetas virsū ar saviem padomiem. Lai būtu drošā sala, kāds ar kuru parunāties, un nevajadzētu ar visu tikt galā vienai pašai,” atgādina Zane Gulbe.