Vēdera vīruss, saaukstēšanās un mākslīgais piena maisījums.

Šī mūsu ģimenei bija pavisam traka nedēļa – no sākuma ar vēdera vīrusu “nolikās” draugs, pēc pāris dienām pienāca arī mana kārta.

Jau pāris dienas biju nomocījusies ar saaukstēšanos – visur mētājās salvetes, deguna pilieni un ledenes kaklam. Arī Ieviņa nebija gluži vesela – šķaudīja, klepoja un puņķojās. Skatos - iesniņas kā ūdentiņš tek. Pēc pāris dienām, kurās nemanīju nekādas izmaiņas, zvanīju ārstei un pieteicu vizīti.

Pienāca otrdiena un brīdis, kad jādodas ārā no mājas. Jūtu, ka nav īsti labi… Sāp vēders, slikta dūša. Pārnākusi mājās ar ārstes atzinumu, ka mazajai viss kārtībā, saprotu, ka jūtos arvien sliktāk. Sākas vemšana. Ar mokām pagatavoju Ievai biezenīti un saklāju gultu – pārvācamies uz turieni. Pēc gardām pusdienām meitiņa aizmieg, savukārt, es zvanu tētukam, lai paziņotu, ka nejaukais vīruss ir apciemojis arī mani. Paldies Dievam, viņš nekavējas un ir mājās laicīgi.

Pēc tam viss kā ļaunā filmā – strauji iestājās milzīgs bezspēks, vēderā griezīga sāpe, stipra vemšana un diareja. “Ballīte” uz poda ar galvu vannā… Tikusi līdz gultai, tajā nogulēju tikai dažas minūtes, tās pašas nekustīgi, saritinājusies kamolītī.

Pēc 5 šādām stundām ar smagu sirdi aizsūtīju savu vīrieti uz aptieku pēc piena maisījuma, jo sapratu, ka pēc šādas “jautrības” piena man nepietiks. Pie viena palūdzu, lai paprasa kādas zāles (tas, kas bija mājās īsti nelīdzēja).

Paldies Dievam, zāles palīdzēja, un vemšana beidzās. Beidzot, pēc 7 stundām, varēju apsēsties gultā un uzsmaidīt meitiņai. Pati barot pēc šiem medikamentiem nedrīkstēju, tāpēc pa nakti mazā pirmo reizi mūžā ēda mākslīgo piena maisījumu.

Vakar vēl arvien jutos ļoti slikti – nebiju ne gulējusi, ne ēdusi, arī ūdeni dzēru pa mazam malciņam. Visam bonusā vēl parādījās klepus, vismaz kakla sāpes pazuda. Nogurums vienkārši neaprakstāms, labi, ka mazajai tik ļoti patīk “dzīvoties” vecāku lielajā gultā, jo tur arī aizvadījām visu dienu. Vakarpusē jau varēju savu dārgumu panēsāt pa dzīvokli.

Kā jau prognozēju, piena vakarā nebija. Par maisījumu viņa tikai pasmīnēja un koda pudeles pupā. Tad nu izlīdzējāmies ar piebarojumu un ūdentiņu. Ieva pirmo reizi pēdējo 3 mēnešu laikā nogulēja visu nakti.

Šodien jūtos labāk. Vēders vēl sāp, ik pa brītiņam jūtu “plivināmies” nelabumu, arī vājums vēl nav pilnībā atkāpies. Taču nu es jūtos kā es pati.

Vissmagākais šajās dienās bija tas, ka nevarēju pati normāli parūpēties par savu bērnu. It sevišķi pirmajā vakarā, kad viņa man blakus raudāja, bet es pat nevarēju pret viņu pagriezties, lai “pačubinātu”. Cik labi, ka mums ir tik brīnišķīgs tētis, kurš, vienā mirklī pēc darba spēja pārslēgties bērna aprūpei un ar visu lieliski tika galā.

Tagad ir svarīgi pa mazumiņam bieži ēst, dzert daudz ūdens un likt mazo pie krūtīm, lai atjaunotu mūsu piena upes.

Būsim veseli! :)