Nonākot Liepājā, visa steiga un visas raizes paliek kaut kur pie pilsētas robežas, un vari ar visu sirdi ieelpot mieru, jūras gaisu un ļaut asinīs ieplūst nesteidzībai. Jā, Liepāja ir kā maza paradīze zemes virsū, ne velti aizvien vairāk cilvēku izvēlas tieši šo pilsētu saukt par savām mājām, jo tāda gaisa, kāds tas ir Liepājā, nav nekur vairs citur pasaulē.
Ja esi Liepājā, tad varu derēt, ka 99% gadījumu ieplānosi aiziet, aizmīties ar riteni vai aizbraukt uz Karostu. Pilsēta, kur sastopas vairākas realitātes - te vēl padomju armijas elpa pakausī, te mūsdienu laikmetīgums un cilvēki, kuri ķer vēju, sērfojot pāri viļņiem.
Ja vēlies uz šo mieru noraudzīties pilnīgā mieriņā, tad noteikti jāpiestāj kafejnīcā "Rietumkrasts", kas cēli starp kāpām stāv blakus Ziemeļu molam. Tik košs, ka nevarēsi nepamanīt.
Jāteic, ka "Rietumkrasts" ir mans mazais atklājums, kur vienkārši būt. Te var nākt gan tad, kad laukā plosās rudens vēji, gan tad, kad ir svelme kā Āfrikā. Aukstajā laikā piesēdiet pie kāda no galdiņām kafejnīcas iekštelpās un caur stikloto sienu vērojiet, kā plosās vēji, savukārt, ja saule lutina un gribas iesauļot deguna galu, tad vajag sēdēt ārpusē, vai arī no "Rietumkrasts" iznomāt inventāru ūdens aktivitātēm.
Kafejnīcas ēdienkarte nav pārspīlēti plaša ar izsmalcinātiem ēdieniem kā restorānos, taču vēderā ko ielikt būs. Smūtiji debešķīgi, un, ja gribas arī vienkārši ķert laiku, no dzērienu kartes izvēlieties kādu no kokteiļiem (ir arī bezalkoholiskās versijas) vai uzkodām. Pirkstiņus var aplaizīt! Lai gan no skata "Rietumkrasts" varbūt šķiet necils, ēdiens liks aplaizīt pirkstiņus.
Cenas? Demkrātiskas un saprātīgas! Piemēram, aukstā zupa - zem 2 eiro.
Uz Karostu droši var doties ne tikai izstaigāt molu, redzēt Ziemeļu fortus, apciemot cietumus, saelpoties jūras gaisu un liepu aromātu vai arī redzēt baznīcu ar torni, kas savā spožumā var sacensties pat ar sauli, bet arī vērot kuģus!
Ja vien nav liela vēja, tad ideāli, ja vari ieplānot atrasties pie O. Kalpaka tilta laikā, kad tas tiek izgriezts. Jā, jā! Lai kanālā tiktu iekšā vai ārā kuģi, tilts vienkārši atveras un tad kuģi kā tādi cēli gulbji peld te turp, te šurp. Tiesa, var gadīties, ka kādā laikā kuģu manevri nav paredzēti, tad brīnumainā kuģu vērošana ies gar degunu, taču, ja gribi redzēt šo īpašo skatu, lai arī kur tu būtu, apskaties Liepājas web kamerā.
Šāda atrakcija liek elpai aizrauties ne tikai bērniem, kuriem parasti viss ir slikti un nekas nepatīk, bet arī ikvienam pieaugušajam, jo tas tik ir kaut kas!
Starp citu, man pašai O. Kalpaka tilts palicis atmiņā vēl no bērnības, kad pāri tam bija pat bailīgi iet, jo tilta "grīda" ir no koka dēļiem. Vismaz tolaik varēja caur to spraugām redzēt ūdeni... un tad sirsniņa saķēra nelielu šoku.
Tilts savā dzīves laikā daudz cietis - 1. Pasaules kara laikā saspridzināts, dabūjis trūkties arī Otrā pasaules kara laikā un pāris reizes to "savainojuši" arī neuzmanīgi kuģi. Starp citu, pēdējā reize bijusi nemaz ne tik sen - 2006. gada vasarā tilta Ziemeļu balstā ieskrēja ar Gruzijas karogu peldošais tankeris "Anna". Bet tagad 1906.gadā atklātais tilts atkal stāv visā savā godībā un ir gatavs jūs pavadīt mazā ceļojumā uz Karostu!