Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
Vakar, skatoties kādu raidījumu, nespēju nepamanīt kādu faktu – piecgadīgs bērns teju nepārtraukti „sērfo” telefonā. Degunu neatraujot no tā ekrāna pat tad, kad tētis viņu no rīta ģērbj, lai dotos uz bērnudārzu. Vai tā ir mūsdienu realitāte? Gribētos cerēt, ka nē, lai gan bieži vien no paziņām nākas dzirdēt, ka telefons vai planšete bērnam tiek dots jau no pāris gadu vecuma. Un kā vārdā? Lai vecākiem būtu miers un nebūtu jānodarbojas ar saviem bērniem. Jo tas taču ir pārāk grūti. Tā vietā uz bērna pirmo pieprasījumu tam tiek iedota viedierīce, lai mazais varētu iegrimt virtuālo spēlīšu vai multeņu pasaulē. Normāla ikdienas parādība, teiksiet? Man gribētos cerēt, ka nē. Lai gan dažkārt redzu, kā uz saviem vecākiem paceļ balsi vien divus vai trīs gadus vecs bērniņš, kuram mamma no rokām ņem ārā telefonu.
Smaidot jau varētu teikt – paskat, kādi malači! Ja no mazām dienām mums aug nākamā programmētāju paaudze. Lika pagaidīt...
Bērniem ir nepieciešams rotaļāties, izzināt pasauli, kopā ar vecākiem lasīt un radoši darboties nevis bojāt redzi, dzenājot telefonā bumbiņas vai skatoties kārtējo transformeru sēriju.
Kā ir mūsu mājās? Dēlam viedierīces nav piedāvātas un viņš arī neprasa. Tā teikt, neesam velnam mēģinājuši iedot mazo pirkstiņu. Tā vietā tiek celtas sapņu pilis no klučiem, lasītas grāmatas un zīmēts.
Es skatos regulāri šo raidījumu un gandrīz vienmēr tā ir norma telefons, planšete vai dators. Vecāki pat lepojas ar to. Ārā iešana ir vairs nav norma. Žēl. Labi,ka manā ģimenē tā nav.
Par telefonu izturību gan varētu pastrīdēties - ir pieejami arī triecienizturīgi telefoni. Tie gan izskatā ir masīvāki par saviem līdziniekiem.
Mūsmājās gan pārbaudīts praksē ir triecienizturīgs podziņtelefons, kurš ir kritis daudzreiz arī no gana liela augstuma un visādi citādi skādēts uz nebēdu.
Jaunajā "Geo" ir labs raksts par šo. Ja kāds vēl lasa žurnālus 😀
Mēs nedodam telefonus / planšeti. Man speciāli ir podziņu telefons - iedodu uzfočēt bildi / nofilmēt video / ieslēgt mūziku. Tās ir tādas nodarbes, kas aizrauj īslaicīgi un acis / stāju nebojā.
Tas laikam par "Tētuka nedienām Latvijā" 😃 Es arī par to nošokējos.
Ir labi pēc iespējas vēlāk parādīt,kas ir spēlītes,multenes telefonā vai planšetē Tomēr es no pieredzes varu teikt ,ka pirmo bērnu visilgāk var nosargāt.Jo skola dara savu.Un ja sknieks spēlē kādu spēlīti,tad mazākie ir kā lipekļi klāt.Vismaz mūsmājas .Bet nu mājās ir ieribežojums,ļauju konkrētu laiku un tad ņemu nost.
Bērni savā ziņā ir vecāku spogulis, t.sk. attiecībā uz sēdēšanu telefonā.
Es to pašu padomāju,skatoties to raidījumu.
Arī mūsmājās 3gadniekam ir citas izklaides,rotaļlietas un nodarbes. Daudz laika tiek pavadīts svaigā gaisā. Telefons ir saziņas līdzeklis ar omēm vai citiem radiem.