Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ģimenes finanšu drošībai nākotnē

Covid-19 pandēmija cilvēkiem liek raizēties ne tikai par veselību, bet arī par finansiālo drošību, jo dažādu ierobežojumu dēļ nākas ciest zaudējumus vairākās ekonomikas nozarēs strādājošajiem.

Tas daudziem ir licis izvērtēt to, cik svarīgi ir jau savlaicīgi parūpēties par finansiālo drošību neparedzētām situācijām un domāt par savlaicīgu uzkrājumu veidošanu. Apdrošināšanas sabiedrības ERGO (ERGO) pieredze rāda, ka tieši pērn iedzīvotāju interese par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veidošanu ir būtiski pieaugusi. Lai gan dzīvības apdrošināšana ir trešais populārākais apdrošināšanas veids Latvijā aiz auto un mājokļa apdrošināšanas, tomēr vēl aizvien ne visi Latvijas iedzīvotāji zina par dzīvības apdrošināšanu kā uzkrājumu veidošanas iespēju. 

Drošības spilvens neparedzētiem gadījumiem

Uzkrāt var dažādi – kāds krāj “zeķē” skaidru naudu, cits atver krājkontu bankā, taču viens no izdevīgākajiem uzkrājumu veidiem ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu. Dzīvības apdrošināšana ietver divus galvenos aspektus – viens ir risku apdrošināšana, kad apdrošinātā nāves gadījumā apdrošināšanas līgumā norādītajam tuviniekam tiek izmaksāta atlīdzība. Otrs ir uzkrājuma veidošana, kas paredz uzkrājuma saņemšanu līguma termiņa beigās. Tādējādi ne tikai tiek novirzīti konkrēti līdzekļi nākotnes drošībai, bet vienlaikus arī veidota aizsardzība pārējiem ģimenes locekļiem, ja ar līguma slēdzēju notiek kāda nelaime un ģimenes ienākumi samazinās, taču finanšu saistības jāturpina pildīt. Dzīvības apdrošināšanas līgumā papildus var iekļaut ne tikai dzīvības apdrošināšanu, bet paredzēt arī atlīdzības izmaksu nelaimes gadījumu, kritisko saslimšanu vai invaliditātes gadījumā, tādejādi parūpējoties par lielāku finansiālo drošību, ja ar ģimenes apgādnieku notiek kāda nelaime. 

Ne visi izmanto gudras uzkrājumu veidošanas priekšrocības

ERGO sadarbībā ar aģentūru “Norstat Latvija" 2020. gada augustā veica pētījumu, aptaujājot iedzīvotājus par viņu uzkrājumu veidošanas paradumiem. Domājot par dzīves jomām, kuras no tām cilvēkus visvairāk uztrauc, vairums respondentu (55%) kā galveno minēja veselību, 11% raizējas par savu finansiālo drošību, 7% uztraucas par bērnu izglītību nākotnē, bet 6% - par bērnu finansiālo drošību, savukārt 5% iedzīvotāju kā galveno rūpju iemeslu minēja labklājības līmeni pensijas vecumā.

56% respondentu pētījumā atzina, ka jau veido uzkrājumus. Visbiežāk tiek krāts savas un savas ģimenes finansiālajai drošībai nākotnē, un tam līdzekļus atvēl 46% respondentu, 13% krāj bērnu izglītībai nākotnē, 11% krāj pensijai, bet 10% rūpējas, lai neparedzētās situācijās spētu segt uzņemtās finansiālās saistības, piemēram, kredīta maksājumu par mājokli. Ceļojumiem, jaunam auto un citām vajadzībām krāj salīdzinoši neliels respondentu skaits. 

Tomēr, detalizētāk aplūkojot pētījuma rezultātus, secināts, ka vairākums iedzīvotāju vai nu naudu krāj “zeķē” vai arī līdzekļi tiek uzkrāti esošā bankas konta ietvaros vai krājkontā. Tikai katrs piektais respondents norādīja, ka izmanto dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu iespējas, kas ne tikai ļauj uzkrāt līdzekļus, bet nodrošina papildu aizsardzību – dzīvības apdrošināšanu, kā arī ļauj saņemt nodokļa atmaksu 20% apmērā no veiktajām iemaksām, ja apdrošināšanas līgums slēgts uz 10 vai vairāk gadiem. 

Ērti krāt gan mājoklim, gan drošākām vecumdienām

Dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājuma veidošanu termiņi ir dažādi - sākot no viena gada, taču tos ir iespējams izvēlēties atkarībā no uzkrājuma veidošanas mērķiem, tādējādi izvērtējot arī nepieciešamo uzkrājuma iemaksu apjomu un salāgojot to ar finansiālajām iespējām. Minimālā ikmēneša iemaksu summa ir 30 eiro. 

Iegādājoties dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, iespējams veidot drošības spilvenu nākotnei, ja ģimenei ir kredītsaistības vai vienkārši uzkrāt līdzekļus, kurus izmantot nepieciešamības gadījumā, kā arī savlaicīgi veidot uzkrājumus viena vai vairāku bērnu izglītībai un nākotnei, pirmajai iemaksai, iegādājoties mājokli vai auto un citiem mērķiem, tai skaitā papildu līdzekļiem pensijas vecumā.  

Izvērtējot uzkrājuma veidošanas mērķi un summu, kādu līguma slēdzējs vēlas tam veltīt katru mēnesi, var sarēķināt optimālo laiku, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Lai gan dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu līgumā tiek fiksēta ikmēneša iemaksu summa, neraugoties uz to, jebkurā brīdī ir iespēja veikt papildu iemaksas, ja ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi, tādējādi palielinot uzkrājumu summu un saīsinot mērķa sasniegšanas periodu. 

Ja dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu līgums tiek slēgts vismaz uz 10 gadiem, tā īpašniekam ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā no veiktajām iemaksām. 

Ja tev rodas kādi papildu jautājumi par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, sazinies ar ERGO apdrošināšanas speciālistiem, zvanot pa tālruni 1887 vai rakstot uz e-pastu info@ergo.lv.

Šobrīd slēgt uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu ir īpaši izdevīgi, jo, to darot līdz 2021. gada 31. janvārim, iespējams saņemt nelaimes gadījumu apdrošināšanu uz vienu gadu bez papildu maksas.