Una Ulme, žurnāliste, grāmatas “Skaistumam nav gadu” autore šonedēļ piedalīsies Sieviešu Festivālā ar īpašu lekciju par sievietes attiecībām ar saviem gadiem. Intervijā “Māmiņu Klubam” Una Ulme iedrošina sievietes uz novecošanos raudzīties pieņemoši, bet atbildīgi.
Kā nonāci pie šādas tēmas - attiecības ar saviem gadiem? Kurā brīdī tas sievietei kļūst aktuāli.
Kad Facebook dalījos ar ierakstu, ka Sieviešu festivālā runāšu par tēmu “Attiecības ar saviem gadiem”, viena paziņa ierakstīja trāpīgu komentāru: “Kādi vēl GADI?! Mūsdienās, kad cilvēki dzīvo 90 un 100! Kas tie par stresiem? Ap 45 dzīve tikai sākas! Tās labākā puse.” Un es viņai pilnībā pievienojos, taču pie šīs atziņas mēs katrs nonākam katrs savā laikā. Pati par šīm tēmām sāku aizdomāties, kad man bija nedaudz pāri 30. Tolaik man bija nesakārtota privātā dzīve, cietu no mazvērtības kompleksiem, šķita, ka neko neesmu sasniegusi, uzskatīju sevi par neglītu un ....vecu. Protams, ka no šodienas skatu punkta man tas šķiet smieklīgi, bet tolaik pārdzīvoju reālu krīzi. Jo bija vieglāk visas problēmas novelt uz vecumu, tā vietā, lai risinātu cēloņus, kas šo krīzi izraisīja. Galvenā atziņa no šī perioda – nedrīkst ieciklēties uz gadiem vai vēl trakāk – uz bailēm no gaidāmā vecuma, jo tādā veidā mēs neizbaudām konkrēto brīdi. Un īstā dzīve paiet garām...
Daudzas sievietes sāk uztraukties par novecošanos priekšlaicīgi, savukārt, netrūkst arī tādu, kas tam nepievērš nekādu uzmanību un ļaujas dabīgai gaitai. Kā Tu ieteiktu rīkoties, kurā brīdī tomēr būtu svarīgi šim jautājumam “pieslēgties”?
Novecošanās procesus pamatā ietekmē ģenētiski faktori, tāpēc netrūkst sieviešu, kurām patiešām nav nepieciešamības par to uztraukties. Tomēr agri vai vēli ikvienai no mums pienāk brīdis, kad spoguļattēls vairs neiepriecina. Šis ir brīdis, kad viena krīt panikā, bet cita atmet ar roku – ko nu vairs. Es ieteikti izvēlēties zelta vidusceļu – definēt, kas tieši neapmierina ārējā izskatā, izzināt ar ko konkrētā problēma saistīta un rīkoties. Mēs pašas ļoti daudz varam izdarīt lietas labā, pie tam, bez liekiem tēriņiem. Ir dažādas metodes, kuras apgūstot varam tās praktizēt mājas – sejas vingrošana, teipošana, vakuummasāža. Daudzas vizuālas problēmas atrisinās, piemēram, pamainot uztura paradumus un palielinot fizisko aktivitāšu īpatsvaru. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka ar gadiem palēninās vielmaiņas procesi, norisinās hormonālas izmaiņas un dzīvojot kā agrāk, ātri vien iedzīvosimies liekā svara problēmās. Tāpēc ir jāapzinās viena būtiska patiesība - mēs nekļūstam jaunākas, tāpēc nevajag par katru cenu censties izskatīties jaunākai. Mums ir tik gadu, cik ir, taču izmantojot savas zināšanas, novecošanās procesus varam padarīt mazāk pamanāmus un labi izskatīties savā vecumā. Tāpēc ļaušanās dabiskai gaitai nebūs pareizais piegājiens, jo katrs vecums prasa savu pieeju, ko nedrīkstam ignorēt.
Kādi ir tie īpašie pasākumi, kas neatkarīgi no sievietes gadu skaita, būtu jāveic ikvienai?
Nebūšu oriģināla, atkārtojot, ka ikdienas ādas kopšanai ir ārkārtīgi liela nozīme. Taču arī šeit bez zināšanām neiztikt – sākot ar to, kā pareizi attīrīt ādu un uzklāt krēmu, beidzot ar to, kā iegādāties tieši konkrētai vajadzībai paredzētu kosmētiku. Sievietes šajā ziņā ārkārtīgi grēko, spontāni pērkot krēmus, pat nezinot, kas “lācītim vēderā”. Un pēc tam brīnāmies, ka solītais efekts izpaliek. Nav grūti iemācīties lasīt krēma sastāvdaļas – ņem palīgā google un uzreiz sapratīsi vai tev to vajag vai nē. Ja krēmā no 20 sastāvdaļām ir tikai divas aktīvās vielas, tad nez vai vērts par to tērēt kaut pāris eiro. Tāpēc neļausim, ka kosmētikas industrija mūs “tin ap pirkstu”, bet iepirksimies gudri.
Tu uzrakstīji grāmatu “Skaistumam nav gadu” un vadi daudzus iedvesmas pasākumus sievietēm Latvijā. Kādi ir Tavi novērojumi - vai mūsu sievietēm ir labas attiecības ar saviem gadiem.
Sievietes cenšas veidot labas attiecības ar saviem gadiem, taču tas nav viegli. Ir ārkārtīgi liels spiediens no sabiedrības puses un jāatzīst, ka jaunības kults nekur nav pazudis. To sievietes izjūt darbā, sociālajos tīklos, masu medijos, galu galā – ikdienā. Un, lai arī visapkārt ir tik daudz iedvesmojošu piemēru, mums katrai šī “cīņa” ar sevi jāizcīna vienatnē. Ir grūti sev atzīt – es vairs neesmu jauna, šķirstot jaunības albumus, izlaužas žēla nopūta un arī uzmanība no vīriešu puses nav tāda kā agrāk. Tikai tad, kad mēs labi jutīsimies pašas savā kompānijā, kad nevajadzēs “baroties” no apkārtējo uzmanības, varēsim sākt veidot attiecības ar saviem gadiem. Te man gribētos vilkt paralēles ar šķiršanos no vīrieša. No sākuma tu nespēj šo faktu pieņemt, tad dusmojies un krīti izmisumā, līdz visbeidzot to pieņem. Tieši tāpat ir ar jaunība. Tā neatgriezīsies un tu neko nevari izdarīt. Tikai pieņemt šo faktu un ar to gudri sadzīvot.
Kādi šobrīd ir Tev pašai interesantākie trendi skaistumkopšanā/makeup tendencēs?
Grima tendencēm uzmanību nepievēršu. Patiesībā man pat šķiet komiski, ka katru gadu viena un tā pati krāsu palete tiek pasniegta citādā mērcē. Es zinu, kas man piestāv un tas ir mans “trends”. Kas attiecas uz skaistumkopšanu – ar prieku vēroju, kā attīstās zinātne un tehnoloģijas, kas dod iespēju reāli palēnināt novecošanās procesus. Ārkārtīgi liels lēciens ir peptīdu integrēšana kosmētikas satāvā, jo šīs aminoskābes spēj atjaunot šūnu bojājumus. Ļoti strauji attīstās aparāttehnoloģijas, kas stimulējot ādas šūnu pašatjaunošanās spējas rada reālu alternatīvu plastiskajai ķirurģijai. Bez tam, šīs metodes vairs nav tik agresīvas, faktiski netraumē ādu, tajā pat laikā ir daudz efektīvākas nekā pirms pāris gadiem.
Kas ir Tavi projekti šogad? Uz ko aicināsi sievietes?
Pagaidām es izbaudu atpakaļsaikni ar savām lasītājām un atsaucos uzaicinājumiem tikties klātienē. Zinu, ka sievietēm, tas ir būtiski, tāpēc neatsaku un dodos arī uz mazajām lauku bibliotēkām. Daru to bez maksas, jo uzskatu to par sava veida misiju – dalīties ar iegūto pieredzi un zināšanām, cerībā, ka kādam tas noderēs. Vasarā došos uz savām lauku mājām, kur uz laiku atslēgšos no ārpasaules un visticamāk, radīsies kāds jauns projekts. Skaidri zinu to, ka turpinājums sekos…