TĪRĪBAS MARATONS: 18.diena. Rotaļlietas

Šodien tiksim galā ar vienu no mums, mammām, svarīgāko kategoriju – rotaļlietām.

Kā vienmēr – savācam vienuviet visas rotaļlietas.

Jau uzreiz tiekam vaļā no:

• saplēstajām un bojātajām rotaļlietām;
• rotaļlietām, kuras neatbilst bērna vecumam;
• mantiņām, ar kurām bērns nespēlējas;
• rotaļlietām, kurām trūkst kāda detaļa.

Atlikušās rotaļlietas sadalām pa kategorijām. Piemēram – bumbas, konstruktors, automašīnas u.tml.

Tagad pārskatām katru no rotaļlietu kategorijām, atstājot tikai bērnam visnepieciešamākās un mīļākās rotaļlietas.

Ir svarīgi pareizi sakārtot atlikušās rotaļlietas.

Kad rakstīju blogu par savu bērnu istabu, apsolīju pastāstīt, kā pieradināju bērnus pie kārtības, un piedāvāt vēl dažas idejas. Domāju, ka šeit un tagad ir vispiemērotākais brīdis, lai to izdarītu.

Mūsu rotaļlietu stāsts sākās ar banālu kasti, kurā bija samestas visas mājās esošās mantiņas. Parasti meita izņēma no kastes visas rotaļlietas, taču spēlējās tikai ar pašām mīļākajām, pārējās viņai nešķita interesantas.

Ļoti ceru, ka viņa man piedos par šo fotogāfiju :)

Laika gaitā es uzzināju vairāk par attīstošo vidi un nolēmu sadalīt rotaļlietas pa kategorijām, katrai no tām atvēlot vienu istabas stūri. Mūsu Amēlija tolaik tieši sāka rāpot.

Pateicoties tam, bērns sāka rotaļāties ar visām mantiņām

Tad es uzzināju par Montesori metodi. Un mēs nolēmām izveidot pirmo plauktu. Mūsu tētis to izveidoja, bet es sakārtoju rotaļlietas, cenšoties tās kaut kā sagrupēt (grāmatas, koka rotaļlietas utt). Tā meitiņa pamazām pierada pie tā, ka katrai rotaļlietai ir sava noteikta vieta.

Kad mēs pārcēlāmies, nopirkām plauktu Ikea. Rotaļlietas neizvietojām uzreiz visas. Izvietojām tās pamazām, kopā apgūstot vienkāršu noteiktumu. Proti, kad esi ar rotaļlietu paspēlējies, tā uzreiz jānoliek atpakaļ vietā. Tikai pēc tam drīkst ņemt nākamo rotaļlietu.

Tad piedzima un paaugās māsiņa, un mēs jau aktīvi kārtojām dokumentus adopcijai, tāpēc zinājām, ka mājās ienāks trešais bērniņš. Tāpēc bērni pārcēlās uz mazāku guļamistabu, savukārt rotaļām tika atvēlēta vislielākā istaba.

Iesākumā uz turieni arī tika pārcelts bērnistabas plaukts,

tāpat arī pašdarinātais plaukts ar attīstošajām rotaļlietām, no kurām lielākā daļa bija paštaisītas. Tolaik Amēlija vēl neapmeklēja bērnudārzu, tāpēc mēs katru dienu darbojāmies, ievērojot mājās tādu pašu dienas režīmu kā bērnudārzā.

Tad arī pie mums parādījās noteikumi. Vienkārši izdrukāju bērniem attēlus.

Tad arī mēs pieradām uzreiz aiz sevis lietas sakārtot, un tikai tad ņemt nākamo. Dažkārt bērni protestēja un nevēlējās mantas kārtot. Tādos gadījumos devāmies pie noteikumiem, kas palīdzēja bērnus pārliecināt, ka pēc sevis mantas ir jāsakārto. Dažkārt bija arī gadījumi, kad nācās pasēdēt uz soliņa, tā izciešot sodu. Taču tas bija ļoti reti un šis noteikums ļoti strauji iedzīvojās mūsu ikdienā un pastāv vēl aizvien. Tagad es vairs tik ļoti nesekoju līdzi, vai tas tiek ievērots. Bērni vienkārši jau ir pieraduši un paši aiz sevis visu sakārto. Protams, gadījumā, ja pie mums ir viesi vai arī bērni ar kaut ko ir ļoti nodarbināti, viņiem šo noteikumu nākas atgādināt.

Tagad mūsu bērnistabā ir citas mēbeles.

Taču noteikumi palikuši tie paši. Lai bērniem būtu vieglāk atcerēties, kas atrodas katrā no slēgtajiem plauktiem, esmu salīmējusi attēlus.

Iesākumā pats var sagatavot attēlus uz visiem plauktiem un groziņiem, piemēram, nofotografējot katru rotaļlietu tā, kā tai jāatrodas uz plaukta, izdrukājot attēlus un salīmējot tos uz plaukta. Tas arī bērnam palīdzēs atcerēties un ieraudzīt, kur un kā katrai rotaļlietai jāstāv, tas palīdzēs orientēties arī tētim, kad mammas nav mājās.

Un noslēgumā nedaudz par to, kādi noteikumi mūsu mājās jāievēro, lai bērnistabā būtu kārtība.

1. Atbrīvojamies no kastēm un izvietojam rotaļlietas plauktos. Iedomājaties paši, ka aizejat uz veikalu, kur preces izvietotas divos veidos – vienas mētājas kastē, bet otras akurāti izvietotas uz plauktiem. Kas jūs vairāk piesaistīs?

2. Plauktos neizvietojam uzreiz visas rotaļlietas. Iesākumā var novietot divas vai trīs mantiņas. Kad bērns sapratīs, kur ir šo rotaļlietu vieta un ka tās katru reizi pēc spēlēšanās jānovieto atpakaļ tajā pašā vietā, varam pievienot nākamās divas rotaļlietas. Pēc šāda principa pakāpeniski pievienojam arī pārējās rotaļlietas.

3. Rotaļlietām jābūt sadalītām pa kategorijām un katrai no tām jābūt savai noteiktajai vietai.

4. Galvenais kārtības noteikums – tiklīdz esi parotaļājies, mantiņu uzreiz noliec atpakaļ. Tikai pēc tam drīkst ņemt nākamo rotaļlietu. Pirmkārt, vieglāk ir savākt vienu rotaļlietu nekā pēc tam kārtot uzreiz visu istabu. Tas ir tāpat kā ar traukiem – vieglāk ir nomazgāt vienu šķīvi nekā pēc tam veselu kalnu ar šķīvjiem. Otrkārt, bērns spēlēsies daudz ilgāk, ja rotaļlietas būs izvietotas plauktos, jo tas piesaistīs lielāku uzmanību, nekā mantiņas, kuras mētāsies kaudzē. Un treškārt, tas ievērojami pagarinās rotaļlietu mūžu, jo netiks pazaudētas to detaļas.

5. Māci bērnu ar savu piemēru. Bērnam būs nepieciešams zināms laiks, lai viņš pierastu pie jaunajiem noteikumiem, taču viņš tos neievēros, ja jūs paši viņam nekļūsiet par piemēru.

6. Dodiet bērnam laiku. Negaidiet, ka viņš uzreiz sāks aiz sevis kārtot mantas. Tam jākļūst par ieradumu. Ļoti svarīgs arī ir bērna vecums. Mani bērni savākt aiz sevis mantas prata jau aptuveni 2 gadu vecumā.

7. Esiet proaktīvi. Nevainojiet visā apstākļus: „Mans bērns tāds ir, viņš nekad aiz sevis nesavāks rotaļlietas...”, bet gan radiet vajadzīgos apstākļus, lai palīdzētu savam bērnam to iemācīties. Radiet noteikumus, līmējiet uz kastēm uzlīmes, izdomājiet rotaļas, dziesmas, pantiņus rotaļlietu kārtošanai, radiet savam bērnam motivāciju. Vienā vārdā – eksperimentējiet!

Veiksmi!