Testējam Maxima jauno maltīšu līniju "Meistara Marka"

Šķiet, ka lielai daļai no mums ir ieaudzināti vai dzīves laikā “pielipuši” stereotipi par to, kā kaut kam vajadzētu būt, lai gan es meloju! Tādi noteikti ir visiem! Un arī manī mīt pārliecība, ka īsta sieviete gatavo pati, pusfabrikātus un gatavu ēdienu veikalā nepērk, bet stundām gatavo virtuvē. Tā darīja un aizvien dara mana mamma, kura pat cepumus vienmēr cepa pati, ne parka veikalā, un tā darīja arī vecmamma, kura gatavoja gan man, gan kaimiņu bērniem, taču jāatzīst, ka es ik pa laikam aizdomājos par to, ka varbūt ir vērts pamēģināt un retu reizi iegādāties kaut ko gatavu, tāpēc labprāt pieteicos Maxima jaunās produktu līnijas testam, lai saprastu, kā tas garšo/cik laika tas ietaupa/un vai tie ir kas vairāk par veikalos redzētajām gatavajām kotletēm, vistām un gaļas salātiem.

*Dīvaini, taču tad, ja “pašas negatavots ēdiens” (turpmāk – PNĒ) ir jātestē un jāraksta atsauksme, mana sirdsapziņa to uztver mierīgāk, ar zināmu misijas apziņu, noklusinot pārmetumus par izvairīšanos no virtuves darbiem.

Kā ir ar Tavā ģimenē, pērkat PNĒ vai izvēlaties gatavot? Kāpēc? Vai šķiet, ka pašas gatavots vienmēr ir garšīgāks vai arī gatavošana kopā ar ģimeni jūsmājās ir jauka rotaļa? Vai varbūt kāda jau sen izmanto PNĒ un var pastāstīt par labākajiem atradumiem veikalos?

Nosūtīju vīru pakaļ ar moci, mājās secinot, ka glītu bilžu nebūs. Apsveicami, ka trauciņi lieliski izturēja ceļu moča kastē, taču Rīgas bedres, tramvaja un dzelzceļa sliedes bija darījušas savu un “prezentācija” bildēs klibo, taču tā itin nemaz neiespaido garšas īpašības.

Pirmo pagaršojām humusu, jāatzīst, ka vēl pirms tam, kad MK izņēmām somu ar PNĒ… Uzreiz pēc tam, kad biju par to izlasījusi MK degustācijas aicinājumā, nolēmu, ka humusu gribu uzreiz! Jāatzīst, ka humuss (veikalu plauktos manīts arī kā humoss) mūsmājās ir labi zināms un lielā cieņā, arī Grieķijā labprāt baudīts un pašu gatavots, tāpēc vienmēr interesanti salīdzināt, kā tad ir sanācis citiem, vai ne?

Konsistence ir identiska tai, kas redzēts ārzemēs, lai gan man pašai patīk nedaudz viendabīgāka, TAČU šī konsistence ļauj daudz vieglāk humusu smērēt un ēst ar dārzeņiem vai galetēm. Garšā jūtams citrons un sezama sēklas, kas man šķiet atsvaidzinoši, taču var nederēt tiem, kam patīk pliekanākas garšas, jo citos veikalos kādreiz manītais (un nu jau kādu laiku pazudušasi) Hum-Hum humuss noteikti bija blāvāks garšas ziņā, tāpēc tad, ja kāds ir paspējis pie tā pierast, šis atšķiras (un te nu katram pašam jāvērtē, cik ass/sāļš/skābs viņiem garšo)

Humusa lielā priekšrocība ir tā, ka bērnam to ir viegli ēst +nenošmulēties, tāpēc var droši šo laiku izmantot gan kopīgām spēlēm, gan grāmatu lasīšanai, ik pa brīdim kādu galeti vai dārzeņus mērcējot humusā, ko mēs ļoti bieži praktizējam. Un liels pluss ir arī tas, ka pašiem nav jāvāra turku zirņi, viss jāblenderē, jāmeklē sezama pasta (var iztikt bez tās).

Atvainojos, nemāku glīti nobildēt humusu, taču gribēju parādīt konsistenci:

Upeņu sambuks ar vaniļas mērci ideāli der tad, ja gribas vieglu saldo, bet itin nemaz siltajā laikā nav vēlmes gatavot. Upeņu piesātinātā garša simbiozē ar vaniļas mērci ļauj baudīt garšas pilnu, atsvaidzinošu vasaras saldo, ko pirms lietošanas noteikti ieteiktu paturēt ledusskapī. Man ļoti patika, taču jālieto noteikti kopā ar vaniļas mērci, jo pats par sevi sambuks ir ar ļoti izteiktu upeņu garšu un to prasās “atšķaidīt”.

Konsistence ir nedaudz “smagāka” nekā debesmannai, taču garšas ziņā upenes mani noteikti uzrunā vairāk par dzērvenēm. Laba ziņa tiem, kam patīk skaitļi, jo šajā saldajā ir 6,7g piesātināto taukskābju uz 100g/ml!

Garneļu salāti ar avokado salāti pārsteidza ar to, ka garneles tur bija ļoti daudz un avokado konsistence bija ideāli piemērota salātiem, jo tad, kad manīju sastāvā avokado, māca bažas, vai tas nebūs par mīkstu un neveidos sviestainu kunkuli, kurā salipušas pārējās sastāvdaļas. Bet salātam nebija ne vainas!

Panna Cotta bija izcila! Svaiga, mēreni salda, patīkamas konsisences un arī sastāvs ir ļoti labs. Arī mana “negribu jaunas garšas” meitiņa to labprāt ēda un par saldajiem nejūsmojosšais vīrs novērtēja ar “šis garšo labi pat tiem, kam negaršo saldie”. Šis saldais brīnišķīgi noderēja ātrajai enerģijai, kad meitiņa ļoti gribēja uz spēļu laukumu, bet gaidīt un ēst nevēlējās itin nemaz, jo ārā taču gaida šūpoles, slīdkalniņš un citi jaukumi.

Kuskusa salāti ar sarkano salsu un turku zirņi ar pākšu pupiņām kokospiena mērcē – BEIDZOT! Beidzot kas ne tikai gaļas ēdājiem, beidzot “veģetārs”un garšīgs. Brīdī, kad meitiņas ārsti ieteica atturēties no vistas gaļas, glutēna, olām, piena produktiem, liellopa gaļas un sojas atklāju sev neeksistējošu pasauli, jo mājās vēl varēju variēt un atrast, ko gatavot, taču laiks, ko pavadīju veikalos, lasot sastāvus, bija nogurdinoši ilgs. Tagad ir viegli, aizliegto produktu sarakstā palikusi soja, taču tas nenozīmē, ka atgūstam zaudēto un nespējam iedomāties maltīti bez gaļas! Nē, es ļoti sekoju veģetāro produktu jaunumiem un man ir neizsakāms prieks par to, ka Meistara markas produktu klāstā ir ēdieni, kas piemēroti “klusajam mazākumam”. Turku zirņi ar pākšu pupiņām ideāli saskanēja ar kokospiena mērci, maigs, barojošs ēdiens dienām, kad gaļu ēst negribas vai arī nedrīkst, taču mūsmājās turku zirņi ir tik lielā cieņā, ka to, ka mums garšos, zināju pirms degustācijas.

Pārsteidza sastāvā esošie zemesrieksti, tāpēc meitiņai šo ēdienu garšot neļāvu, baidoties no alerģijas, tāpēc tas šķiet lielākais ēdiena trūkums, jo dzirdēts, ka tā ir līdz 2% zīdaiņu un bērnu līdz 3 gadu vecumam, vēlāk saglabājoties pat 80% no viņiem, tāpēc šo sastāvdaļu es labprāt izsvītrotu.  Kuskusa salāti ir atsvaidzinoši, un birstošs, maigas garšas kuskuss vismaz man bija patīkami reabilitējies pēc izgāšanās Marokā, kur tas peldēja eļļainā žļurā ar jūras veltēm un toreiz to no ēdienkartes izsvītrojām abi ar vīru uz vairākiem gadiem.

Vīrs bija ļoti patīkami pārsteigts par lasi ar dārzeņiem, kuskusu un “bazilika pesto” mērci, kur kuskuss jau atkal izcili iederējās un veiksmīgi papildināja ēdienu.

Atceros, ka nesu viņam šķīvi, ar aizdomām skatoties uz laša panējumu, un sakot, ka es nesaprotu, kāpēc tas tur ir, bet ceru, ka būs labi, jo vīrs lasi ir gatavojis ļoti daudz, eksperimentējot ar konfitēšanu, cepšanu pēc, šķiet, katras kulinārajos raidījumos redzētas receptes un ar aizvērtām acīm varētu pagatavot izcilu laša steiku. Devos projām pie frizieres un tikai pēc vairākām stundām atcerējos pajautāt vīram par lasi, sev parpārsteigumu dzirdot, ka tas bijis labs, arī dārzeņi ļoti patīkami un šķīvis tukšs, neskatoties uz lielo porciju. Ļoti jauks pārsteigums un patīkama laša dārzeņu daudzumu attiecība.

Sviestmaizes ar laša tartaru un anšovu mērci izcili noderēs, ja ļoti gribas ēst, taču nemaz nav iespējas vai vēlmes gatavot. Šķiet, ka lašmaizītes vēl aizvien visās viesībās pazūd vienas no pirmajām, latviešu mēlēm tās garšo un mēs neesam izņēmums. Šīs ir labas! Maizes nav daudz, mērce nešļācas laukā no maizītes, visas garšas ir sabalansētas un labi jūtamas, vīram garšoja ļoti, bet man bija nedaudz par daudz sviesta, jo to ikdienā praktiski nelietoju.

Laiks, ko ietaupījām, bija ļoti noderīgs un nepieciešams, paldies! Mēs daudz vairāk laika pavadījām rotaļu laukumos, jo zināju, ka nav jāskrien uz mājām steidzami gatavot vakariņas, bet varu izklaidēt meitiņu un baudīt toreiz vēl saulaino laiku. Un es BEIDZOT atļāvu sev aiziet pie friziera, jo vienmēr šķiet, ka aizmukšana uz 3h no ģimenes būtu noziegums un arī tad, ja nebūtu, es taču varētu gludināt, kārtot, mazgāt, aiziet uz tirgu pēc produktiem vai atrast meitiņai kādu jaunu jaciņu, ne nozagt visu šo laiku sev vienai, taču man bija skaidrs, ka vakariņas jau ir gatavas un man nav neskaitāmas pannas, katli, ko jāmazgā, tāpēc es beidzot drīkstu! Ideālas 3h pie frizieres, 2x īsāki mati un komplimenti no mīļajiem noteikti bija tā vērti, paldies par šo brīvo laiku un pierādījumu tam, ka es neesmu kļuvusi ne par kripatu sliktāka mamma tikai tāpēc, ka atļāvos negatavot pati. 

Attēli no mūsmājām un Barbora mājas lapas (tiem ēdieniem, kuri tika apēsti ātrāk par nofotografēšanu).

*Iepakojuma trauciņi ir blīvi, izturīgi, tāpēc tad, ja ir vēlme tos pēc maltītes izmantot rotaļām, droši to var darīt, jo bērns tos īsti nevar salocīt vai deformēt. 

P.S. Vakar, iedvesmojoties no veiksmīgās pieredzes iegādājos arī šī s pašas līnijas lapu salātus ar grilētu tītaru un nebiju vīlusies! Bija garšīgi un arī citiem iesaku!