Talija - filma, kura sauc pēc turpinājuma ar atbildēm

Reklāmu iespaidā vakar jau atkal devāmies uz Cinamon Māmiņu kino, kur šoreiz tika rādīta filma “Talija”.

Man patīk filmas, kas liek smieties (drūmuma jau tā pietiek ikdienā) vai arī sirdi plosoši mīlestības stāsti, taču no Talijas, kas pieteikta kā drāma, gaidīju ko vairāk.

Jaunās māmiņas vismaz kādā no filmas sižetiem noteikti atpazīs sevi, jo kurai gan nav nācies tāpat kā daudzbērnu mammai Marlo no noguruma vienkārši aizmigt, bezspēkā cīnīties ar skolas vadību vai arī vakariņās pasniegt pusfabrikātus, jo nekam smalkākam vienkārši vairs nav spēka? Jā, filma stāsta par daudzbērnu māti Marlo, kurai piedzimst trešais mazulis, bet dēls, pēc ārstu teiktā, ir īpašs. Kādā viesošanās reizē pie brāļa, kura ģimene ir tik izcila un veiksmīga kā no žurnāla vāka, brālis pavēsta, ka ir viņai sagādājis kādu dāvanu – auklīti uz nakti. Iesākumā Marlo pret to ir noskaņota skeptiski, taču, kad ūdens glāze ir pilna, mazulīte turpina raudāt, Marlo atkāpjas no saviem principiem un piezvana auklītei. Tieši tā viņas mājā ienāk savdabīgā Talija.

Talija dara brīnumus – Marlo beidzot atgriežas dzīvesprieks un enerģija, viņa vairs nav nospiesta zem smagajām rūpēm. Tiesa, rūpes jau nekur nav pazudušas, taču beidzot daudzbērnu mammai vismaz ir iespēja naktīs izgulēties, kas, kā zināms, nozīmē ļoti, ļoti daudz, un izkrāsot ikdienas rutīnu.

Filmas pieteikumā minēts, ka “Talija” ir aizkustinoša komēdija, taču, lai arī kā es centos, nesaskatīju tajā ne grama komēdijas. Drīzāk gan nelielu fantastikas piedevu, jo pašās beigās filmas sižets apmet kūleni un, stāstam beidzoties, man tā arī netapa skaidrs, kas bija Talija, vai viņa tiešām eksistēja vai arī tās bija tikai Marlo iedomu pasaule, kas guvusi virsroku pār realitāti lielās pārpūles dēļ.

Filma mierīga, bez īpaši spraigiem notikumiem, kā rezultātā vienubrīd apsvēru domu celties un vienkārši doties projām, jo ik pa brīdim ieskatījos pulkstenī, cik daudz laika līdz filmas beigām atlicis. Tiesa, nenoliedzu, ka noteikti daudzām mammām filma patiks, jo, iespējams, kalpos kā veids, lai paskatītos uz sevi no malas (filmas laikā dzirdēju vienu skatītāju sakot savai draudzenei: “Es ceru, ka man nekad tā nebūs!”), bet vislabāk būs, ja to noskatīsieties kopā ar savu dzīvesdraugu, jo varbūt tas palīdzēs viņam atvērt acis un ieraudzīt, ka mammas dzīve nav tikai sēdēšana mājās neko nedarot, un mammu diena turpinās arī naktīs, kamēr citi (lasi – vīri) saldi guļ.