Slimnīcā: viss mainīja manu priekšstatu un pašas piedzīvoto par slimnīcu

Domāju, ka ikviens vecāks, par tādu kļūstot, saprot, ka, visticamāk, varētu gadīties kādu reizi kopā ar bērnu nokļūt slimnīcā. Vai tā būtu pārbaude vai veseļošanās, bet skaidrs, ka pilnīgi bez ārstiem mūsdienās grūti iztikt. Bērniem lielākā slimnīca valstī ir Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS). Ar to sadarbojas Bērnu slimnīcas fonds par kura aktivitātēm uzzināju skatoties ziņas, kur stāstīja, ka BKUS ir mainīta ēdināšana, kas vairāk pielāgota ierastam bērnu uzturam. Un tas man šķiet svarīgi. Protams, tas nav vienīgais, ko fonds veic, bet tieši tā es par to uzzināju.

Izmeklējot mūsu bērna vispārējo veselības stāvokli un apmeklējot ārstu speciālistu tika noteikts izmeklējums, kuru nepieciešams veikt stacionārā. Jāatzīst, ka tajā brīdī radās satraukums, jo būt slimnīcā tomēr ir būt slimnīcā. Lai arī tikai uz pārbaudi, tomēr tas ir milzīgs stress. Lemjot par labu izmeklējumam, atcerējos to ziņu sižetu. :) Un mani mierināja doma, ka bērns jutīsies labi, vismaz noteikti ēdienreižu laikā. :) (Atkāpei - pati esmu bijusi BKUS pacients un atceros tolaik šķebinošās ēdienreizes. Jā, slimnīcā neiet lai ēstu, bet ēdiens ir nozīmīgs. Atceros cik ļoti gaidīju normālu ēdienu, vismaz kādu kārumu, kuru man kāds atnesīs.)

Iepriekš izlēmēm, ka ar bērnu slimnīcā ies tētis. Tēta klātbūtnē bērns labāk savācas. Tā arī definējām, ka tā ir brīvdiena ar tēti. :) Un, lai arī dienas pirmajā pusē pārdzīvoja gan bērns, gan es mājās, vēlāk visi bijām apmierināti. 

Tātad, ēdināšana slimnīcā tiešām ir lieliska. Ielieku dažas bildes, kuras vīrs man sūtīja. Biju patīkami pārsteigta. 

Bez labās ēdināšanas mani pārsteidz, ka BKUS ir arī biblioteka un rotaļu istaba! Jā, arī spēļu telpa ar dažādām rotaļlietām. :) 

Par vecākiem arī ir padomāts - kafejnīca un Narvesen kiosks. 

Šis viss mainīja manu priekšstatu un pašas piedzīvoto par slimnīcu. No skumjas, varētu teikt depresīvas vietas (cilvēks pats nejūtas labi, nezin, kad tiks mājās, ir atkarīgs no citiem, reti laipniem (jo nogurušiem) cilvēkiem, ēdot negaršīgu ēdienu, bez iespējas iziet no turienes) uz iespējām pilnu un saprotošu vietu. Mana un vīra saskarsmē ar darbiniekiem (tostarp medicīnisko personālu) jutām cieņu. Par notiekošo tikām informēti un saņēmām atbildes uz jautājumiem. Tas ir būtiski. 

Lai arī slimnīcā puišiem bija jauki (cik nu jauki slimnīcā var būt), daudz patīkamāk ir ar ģimeni visiem kopā būt mājās. :)

Novēlu visiem veselību, gan vecākiem, gan viņu bērniem! :)