Skrējēji ir dažādi. Vieniem vajag kompāniju, lai vieglāk saņemties un būtu interesantāk, bet citi skrien vieni. Vieniem obligāti skriešanas laikā nepieciešama mūzika, kamēr citi bauda dabas un apkārtnes skaņas. Abos gadījumos es piederu pie tiem otrajiem.
Skriešanas pirmsākumos es klausījos radio, vēlāk arī speciālas skriešanai sastādītas mūzikas listes, bet tad sapratu, ka tas nav priekš manis. Pirmkārt kaut vai tāpēc, ka atskaņotāja „austiņas” regulāri krita ārā no ausīm, bet tērēties skriešanai paredzētajām negribējās. Bet galvenais iemesls – man patīk sadzirdēt putnu čivināšanu un dzirdēt savas domas, jo skriešana ir tas brīdis, kad es netraucēta varu pārdomāt sev aktuālos jautājumus, izdomāt, ko dāvināt radiem svētkos, un apdomāt idejas arī kādam jaunam bloga rakstam. Ir arī trešais iemesls, kāpēc es skriešanas laikā neklausos mūziku – drošības pēc. Jo sevišķi tad, ja skrienu agri no rītiem, kad ielas vēl tukšas, vai arī tumšos vakaros, es gribu dzirdēt, ja kāds man tuvojas. Tiesa, pāris reižu šajā sakarā bijuši arī amizanti gadījumi – skrienu agrā pavasara rītā un pēkšņi klusumu pārtrauc čaboņa. Kāds tuvojas! Izrādās, tā tikai vāvere, kura devusies savā ikrīta apgaitā.
Jāteic, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ arī lielākoties skrienu viena, nemeklējot kompanjonus. Skrienot viena, varu skriet savā ritmā, savu izvēlēto distanci un sev vēlamajā laikā. Jāteic, ka pāris reižu esmu skrējusi kopā ar vīru un arī draudzeni, taču tajās reizēs skriešanu tā pa īstam nespēju izbaudīt, jo pastāvīgi domāju, vai priekš otra mans temps nav par ātru/ lēnu. Protams, pavisam cita lieta ir sacensības, kad distancē dodas simti un tūkstoši. Tas ir brīdis kad pierādīt savu varēšanu. Pirmām kārtām jau sev pašai. Tāpēc arī 7.maijā mani meklējiet Mežaparkā, kur es centīšos parādīt, ka arī pāris mēnešus pēc dzemdībām sieviete var noskriet 10km ar gana teicamu rezultātu. Starp citu, mana sirsniņa jau tagad no uztraukuma ietrīcas, domājot par lielo skrējienu.... :)
Skriešana ir mana mazā meditācija, kuru sāku gaidīt jau no paša rīta. Arī šodien es došos skriet, tāpēc jau vakar „rezervēju” pie vīra laiku tikai sev, jo tad, ja esi mamma ar vairākiem bērniem, skriešana tomēr prasa arī zināmu laika menedžmentu.
Viennozīmigi viena, jo kompānijā katram taču savs temps!
Man arī šķiet, ka foršāk ir vienatnē, jo var turēt savu ritmu 😀
Man arī patīk skriet vienai!