Signe Meirāne: "Latvijā ļoti pietrūkst lojalitātes vienam pret otru"

Signe Meirāne. Viņa ir sarakstījusi 10 recepšu grāmatas un pirms daudziem gadiem radījusi žurnālu “4 sezonas”, mudinot citus gatavot ēdienu no kvalitatīviem produktiem. Viņa ir arī aizrautīga ceļotāja, blogere un divu lielisku meitu mamma.

Kā atzīst pati Signe Meirāne, viņai patīk rakstīšanas process, lai gan vēl gadus desmit atpakaļ viņa pat nav nojautusi, ka varētu aizraut recepšu grāmatu radīšana: “Par to nevarēju iedomāties arī skolā, kur latviešu valodas skolotāja teica, ka, lai arī kas no manis izaugtu, es noteikti nebūšu rakstītāja.” Mūsdienās ir neierobežotas iespējas pagatavot un nogaršot dažādus ēdienus, taču gatavošanas pamati aizvien saglabājas nemainīgi. Tāpēc Signe Meirāne aicina respektēt un cienīt savas tradīcijas, no kurām esam izauguši un radām ko jaunu tālāk. Atceroties iemeslus, kāpēc savulaik nonākusi līdz recepšu grāmatu radīšanai, divu meitu mamma stāsta, ka vēlējusies paveikt fundamentālāku darbu, proti, sarakstīt ko tādu, kas saglabātos kā kultūras mantojums. “Tāpēc šīs grāmats man tagad ļauj naktīs mierīgi gulēt, jo Latvijas labā esmu izdarījusi ko tādu, kas būs paliekošs,” stāsta S. Meirāne.

Punkta pielikšana žurnāla izdošanai

Vērojot Signi darbībā, varētu domāt, ka recepšu grāmatu izdošana ir ļoti viegls process, taču patiesībā vismaz pirmās grāmatas izdošana saistās ar daudziem zemūdens akmeņiem, līdz ar to autore nav piedzīvojusi tik lielu prieku, kā, iespējams, vajadzētu būt, izdodot pirmo grāmatu. Izdodot pašiem otro grāmatu, tās tapšanas procesu Signe Meirāne jau spējusi izbaudīt. “Katra grāmata ir gluži kā bērns. Protams, to nevar salīdzināt ar dzīvu bērnu, taču katrā grāmatā, katrā projektā es sevi ieguldu visu, tāpēc izdošanas brīdis ir ļoti emocionāls, jo gandrīz vai gadu dienu pēc dienas esi dzīvojis ar domām tikai par šo grāmatu,” savās izjūtās dalās autore.

Pirms dažiem mēnešiem saņēmām ziņu, ka turpmāk vairs netiks izdots žurnāls “4 sezonas”, un, kā stāsta pati žurnāla izdevēja, pēdējie divi gadi bijuši pārdomu pilni par to, vai turpināt žurnāla izdošanu, jo pieprasījums pēc žurnāla aizvien saglabājies, taču pieprasījuma pieaugums bijis tik mazs, ka izdevēji sapratuši, ka ar to nepietiek, lai darbu paveiktu kvalitatīvi. “Mums katra bilde bija pašu fotografēta, katra recepte - pašu rakstīta, kas ir ļoti dārgs process,” par žurnāla radīšanas aizkulisēm stāsta S. Meirāne, piebilstot, ka diemžēl lasītāju skaita pieaugums, kurus interesē ēdiens šādā formā, bijis nepietiekams, tāpēc izdevēju galvā jau ilgstoši bijusi doma par punkta pielikšanu projektam. Signe Meirāne stāsta, ka tikai pēc dažām nedēļām apjautusi, ka viņas ķermenis par šo lēmumu ļoti pārdzīvo, jo sākušās sāpes dažādās ķermeņa daļās, tāpēc, lai arī ārēji šķitis, ka viss ir kārtībā, iekšēji valdījis sasprindzinājums.

Trūkst lojalitātes

Signe Meirāne atklāti dalās savā pieredzē par Latvijas uzņēmējdarbības vidi, sakot, ka šo gadu laikā daudz iemācījusies par cilvēkiem: “Man šķiet, ka dzīve ir pārāk īsa, lai visu laiku izliktos, tāpēc pirms dažiem gadiem sapratu, ka tie apkārt esošie cilvēki, kuriem ir jāpaliek, paliks, bet pārējie aizies, tāpēc nebaidījos runāt.” Viņa stāsta, ka Latvijā ļoti pietrūkst cilvēku lojalitātes vienam pret otru, jo daudzkārt svarīgāk cilvēkiem šķiet veidot draudzību pēc izdevīguma. Par to viņa pārliecinājusies arī pēc tam, kad pielikts punkts žurnāla izdošanai, jo sajutusi, ka daudziem vairs nav aktuāla, lai gan iepriekš daudzām kompānijām draudzības vārdā daudzus darbus paveikusi, neprasot par to samaksu.

“Mums pietrūkst arī tās lojalitātes, kas pastāv vecajā Eiropā, kur cilvēki gadu pēc gada uzticas vienam pārdevējam, iepērkoties tikai pie viņa, un neskatoties uz to, ka pie blakus tirgotāja prece, iespējams, ir par dažiem centiem lētāka”, novērojumos dalās S. Meirāne, sakot, ka Latvijā notiek mētāšanās dažu centu dēļ, aizmirstot par attiecību veidošanu.

Viņa arī atzīst, ka cilvēku padarītais darbs bieži vien netiek novērtēts, kā piemēru minot situāciju, ka, pērkot veikalā pienu, pircējam pat neienāktu prātā teikt, ka samaksās par nopirkto preci pēc trīs mēnešiem, savukārt citi par padarīto darbu nereti atļaujas norēķināties pēc vairākiem mēnešiem, kas nav loģiski. “Protams, ja vispār samaksā,” piebilst S. Meirāne.

“Cilvēki uzskata, ka man viss nāk viegli, taču, kad izstāstu savu darbu plānu šajos gados, kad, piedzimstot meitai, sāku strādāt jau pēc 10 dienām, naktīs guļot tikai 4 stundas, tas ir tikai sākums tam, ka nav viegli,” par sava biznesa aizkulisēm stāsta uzņēmēja. 

Visu raidījumu skaties