Sieviete Covid-19 pandēmijas laikā Īslandē un Latvijā

Sieviete Covid-19 pandēmijas laikā Īslandē un Latvijā

16. Sep 19:12 IntaSanta IntaSanta

Īslandes unversitātes pētījums (Auðardóttir & Rúdólfsdóttir, 2020) par dzimumu lomu uztveri pandēmijas izsaukto ierobežojumu laikā (nepieciešamība palikt mājās, daļēji slēgtas skolas, darbs), liecina, ka psiholoģiski smagāk to pārdzīvoja strādājošās sievietes-mātes. Pētījuma sākumā autores norāda uz jau agrāk veiktiem pētījumiem, kas atklāj, ka, lai arī Īslande ir neoliberālas politikas valsts ar augstu dzimumu līdztiesību (strādā 82% sieviešu), tomēr uzskats, ka sieviete ir atbildīga par bērnu audzināšanu (ēdiens, apģērbs, veselība) un mājsaimniecību, ir spēcīgs. Pētījuma ietvaros tika ievākta informācija no 97 respondentiem attālināti elektroniskā formātā, izmantojot nepabeigtā stāsta metodi.

Pētījums atklāja, ka lielākā daļā gadījumu sievietes par savu pienākumu uzskata gan bērnu audzināšanu (ēdiens, apģērbs, veselība, papildus tam pievienojot izglītību un sociālo dzīvi), gan arī mājsaimniecības darbu veikšanu, saglabājot pozitīvu noskaņojumu. Tāpat pētījumā tika novērots sieviešu kritisks pašvērtējums par neatbilstību visu augstāk minēto pienākumu izpildē un ar to saistīta vainas un kauna sajūta. Tāpat, bez vērības nebūtu atstājams pētījumā novērotais fakts, ka sievietes nereti arī sacentās šo pienākumu izpildes kvalitātē ar citām sievietēm (izmantojot sociālos tīklus). Nekas tāds netika novērots vīriešu auditorijā. Lai arī šī pētījuma ietvaros tika piedāvāts izskatīt nepabeigto stāstu par ģimeni ar bērniem vecumā no 6 līdz 16 gadiem, ņemot vērā pētījuma rezultātu tendenci, šos rezultātus, iespējams, varētu attiecināt arī uz ģimenēm ar jaunāka vecuma bērniem.

Lai iegūtu priekšstatu par to, kāda ir bijusi Latvijas sieviešu dzīve pirmā pandēmijas viļņa laikā, tika analizeti Kantar veiktās aptaujas dati (Kantar, 2020). Šajā aptaujā kopumā tika aptaujāti 2608 (N) respondenti, bet kritērijam sieviete, dzīvojoša vienā mājsaimniecībā ar bērnu vai bērniem līdz 5 gadu vecumam, strādājoša savā profesiojā ārkārtas stāvokļa laikā atbilda 120 (n) respondentes. Analizējot pētījuma datus, ir redzams, ka tas savā ziņā sasaucas ar Īslandes Universitātē veikto pētījumu (Auðardóttir & Rúdólfsdóttir, 2020) par sieviešu uzskatu, ka atbildība šajā laikā gulstas vairāk uz viņu pleciem. Par to liecina fakts, ka tāds atbalsta veids, kā ģimenes locekļu atbalsts atrodas vien 6.vietā no 33 izvēlei norādītajiem atbalsta veidiem, bet pārējie apkārt esošo cilvēku atbalsta veidi atrodas vēl zemākās pozīcijās (draugu, paziņu atbalsts, darba devēja, kolēģu atbalsts, kaimiņu atbalsts, studiju biedru atbalsts, baznīcas, draudzes atbalsts, profesionāla psiholoģiskā palīdzība, profesionāla medicīniskā palīdzība, brīvprātīgo palīgu atbalsts). Bez ievērības negribētos arī atstāt faktu, ka lielākā daļa sieviešu atradās partnerattiecībās vai dzīvoja mājsaimniecībās ar vairāk kā 2 cilvēkiem, kas savā ziņā izskaidro to, ka ģimenes locekļu atbalsts atrodas visaugstāk no visiem iespējamajiem cilvēciskā atbalsta veidiem, tomēr liek domāt, ka ne vienmēr tas līdz galam tiek izmantots, jo 5 citi atbalsta rādītāji to apsteidz.

Avoti:

Auðardóttir, A.M. &, Rúdólfsdóttir, A.G. (2020, August 14). Chaos ruined the children’s sleep, diet and behaviour: Gendered discourses on family life in pandemic times. Gender, Work & Organization, Online Version of Record before inclusion in an issue, https://doi.org/10.1111/gwao.12519

Kantar aptauja „Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība un ar to saistītie faktori Latvijas populācijā Covid-19 pandēmijas laikā un periodā pēc tās”, 2020

Foto: "Mom teaches daughter for work on laptop."​ by shixart1985 is licensed under CC BY 2.0