Saīsināt savu miega laiku, lai visu pagūtu. Vai tas ir tā vērts?

Noteikti arī tev diena paiet vienā skriešanā. Tikko vēl diena tikai sākās, bet nu jau vakars, taču nepadarītā vēl ir tik daudz. Pārdomājot, kā visu pagūt, pieslēdzot matemātiku varam sarēķināt, ka katru dienu samazinot savu miega ilgumu par 1-2 stundām, var pamatīgi ietaupīt laiku. Vai tas ir tā vērts?

Tiek uzskatīts, ka pieaugušajam miegā jāpavada 7 – 9 stundas. Tādējādi mēs noguļam aptuveni trešdaļu no savas dzīves. Skan patiesi iespaidīgi. Tomēr ir cilvēku kategorija, kura var gulēt mazāk, taču turpināt būt produktīvi. Amerikāņu zinātnieki izpētījuši, ka aptuveni 2% pasaules iedzīvotāju noguļ vien 4-5 stundas, taču var pamosties bez modinātāja, jo, gluži vienkārši, viņiem vairāk nenāk miegs. Lai gan pārējie 98% iedzīvotāji viņus par to varētu apskaust, zinātnieki šo parādību klasificē tomēr kā miega traucējumus, ko ietekmē ģenētika. Izpētīts arī, ka šiem cilvēkiem nav noslieces uz lieko svaru, viņi ir mazāk jutīgi pret stresu, un viņi varētu kļūt par ātrrunāšanas čempioniem. No malas izklausās pēc īstiem supermeniem, taču zinātnieki gan apgalvo pretējo – šiem cilvēkiem ir liels hipomanijas risks. 

Izmainīt miegam nepieciešamo stundu skaitu ir tikpat nereāli kā samazināt vai palielināt savas kājas izmēru

Pasaulē ir daudz vairāk nekā jau iepriekšminētie 2% iedzīvotāju, kuri uzskata, ka ir “maz-gulētāji”. Vienlaikus zinātnieki gan uzsver, ka dabisko vajadzību pēc miega ir tikpat neiespējami mainīt kā, piemēram, samazināt vai palielināt savas kājas izmēru. 

Izpētīts, ka miega traucējumi ir veiksmīgo cilvēku slimība, jo sabiedrībā pastāvīgi valda spiediens, ka nepieciešams strādā vairāk, ātrāk sasniegt savus mērķus. Tādējādi cilvēki, kuri nespēj pretoties šim spiedienam, ir gatavi darīt visu, lai tikai radītu savu veiksmīgā cilvēka tēlu. 

Tomēr der atcerēties, ka par miega trūkumu tu maksā ar savu veselību. Ja regulāri neizgulies, ķermenis sāk darboties nepareizi – sākot no redzes traucējumiem, beidzot ar gremošanas sistēmas problēmām. Galu galā, ja cilvēks nav atpūties pietiekami, cieš it visi orgāni. Par miega trūkuma dabiskām sekām kļūst arī depresija, kas šādos apstākļos darbojas kā pašsaglabāšanās mehānisms. Tāpat arī cilvēks zaudē motivāciju, zaudē savu dienas tempu. 

Hroniska miega trūkuma nepatīkamo seku sarakstā ir arī aptaukošanās, atmiņas un uzmanības pasliktināšanās, paātrināta novecošanās, sirds slimību, diabēta un vēža risks. Eksperimentāli konstatēts, ka pēc 17 bezmiega stundām cilvēks jūtas tikpat neuzmanīgs kā atrodoties 0,5 promiļu reibumā. Tātad, ja esi šorīt cēlusies 6.00 no rīta, plkst. 23.00 jau būsi sasniegusi šo noguruma pakāpi, bet ar nākamajām negulētajām stundām “promiļu” daudzums tikai palielināsies. 

Vai ir vērts samazināt savu miega ilgumu, lai paveiktu vairāk, bet vienlaikus riskētu ar savu veselību? Nē!

Pierādīts, ka cilvēka optimālais miega ilgums ir dienas trešā daļa. Jā, tas var izklausīties pēc lielas greznības, taču palīdzēs tev justies mundrākai un būt veselai. Centies aizmigt jau pirms plkst. 23.00, lai netraucētu melatonīna ražošanu, kas ir atbildīgs par ķermeņa atjaunošanu. Tāpat arī atceries, ka veselīgs miegs nav savienojams ar TV vai telefona ekrānu, tāpēc jau laikus telefonu noliec nostāk, lai pēc tā nesniegtos roka, un TV aizstāj ar grāmatas lasīšanu.