Roberts Feders: Arī ar slimību var būt dzīve!

Latvija sirds veselības jomā aizvien atrodas līderpozīcijās starp ļoti augsta riska valstīm. Kāpēc tā, un ko varam darīt, lai rūpētos par savas sirds veselību, sarunā ar Māmiņu Klubu atklāja kardiologs Roberts Feders.

Viņaprāt, mūsu sirds veselības stāvokli būtiski ietekmē vide, kurā dzīvojam. “Mēs nevaram baudīt labas attīstības valsts sajūtu, kurā ir sociālās garantijas un visu laiku nepastāv trauksme par to, kas notiks, tāpēc visu laiku dzīvojam vidē, kurā ir nedrošības sajūta. Mums ir liels stresa līmenis, salīdzinot, piemēram, ar vidējo vācieti, jo Vācijā cilvēki tik daudz nesatraucas par ikdienišķām lietām,” stāsta Roberts Feders. Viņaprāt, ne mazāk būtiska ir arī veselības pratība, kā cilvēki attiecas pret savu veselību un kad sāk tai pievērst uzmanību. Tas nebūt nenozīmē, ka jau jaunākā vecumā vajadzētu sākt baidīties un dzīt sevi panikā. “Tieši otrādi,” uzsver ārsts, sakot, ka tad, ja cilvēks ātrāk saprot riskus un sāk tos menedžēt, dzīve kļūst drošāka. Viņš stāsta par Vācijas praksi, kur jau līdz 10 gadu vecumam bērnam jāiziet cauri vairākām kontrolēm, kas Latvijā, diemžēl, nav tik ļoti attīstīts. Daudzās kontroles palīdz daudz laicīgāk konstatēt, vai bērnam nav kādu veselības problēmu. 

Arī ar slimību var būt dzīve

Roberts Feders piefiksējis, ka vidējam latvietim šķiet, ka ar slimību nav dzīves: “Vidējam latvietim šķiet, ka tad, ja saslimšu ar kādu hronisku slimību, man ir beigas un dzīvei nav jēgas. Latvijā cilvēki pārāk augstu vērtē pilnīgi veselu dzīvi! Tas, protams, ir mērķis, bet attīstītā medicīna un attīstītās tehnoloģijas spēj dot pilnvērtīgu dzīvi arī ļoti smagi slimiem cilvēkiem.” Ārsts uzskata, ka šāda domāšana ir audzināšanas sekas, taču cer, ka no šāda uzskata pamazām ejam prom, jo ar saslimšanu dzīve vēl nebeidzas.

Ļaunumu veselībai nodara ne tikai stress

Bez jau iepriekšminētā stresa un dzīves apstākļiem, sirds veselību ietekmē arī citi faktori. Tiesa, cilvēki tos lieliski pārzina, taču nepievērš pietiekamu uzmanību.

“Svarīga, protams, ir ģenētika. Ja mūsu vecākiem priekšlaicīgi bijuši infarkti vai insulti (sievietēm līdz 65 gadiem, bet vīriešiem līdz 55 gadu vecumam), tas ir nopietni. Tas nozīmē, ka tam ir jāpievērš nopietna uzmanība un nedrīkst iedzīvoties citos kardiovaskulāros riska faktoros,” atgādina Roberts Feders. Papildus tam, sirds veselības problēmu veidošanos var veicināt arī cukura diabēts, ķermeņa virssvars, paaugstināts assinsspiediens (virs 140/90) ikvienā vecuma grupā. “Daudzi pacienti saka, ka viņi paaugstinātu asinsspiedienu nejūt, taču tas nav pareizi, jo sajūtas ir jau ļoti slikts parametrs, pēc kura vadīties. Ja to jau jūtam, tas nozīmē, ka ir ļoti nopietna saslimšana,” teic ārsts, sakot, ka sirds veselību ietekmē arī smēķēšana un daudzi citi faktori, kuri mūsdienās tiek pētīti aizvien vairāk, piemēram, dažādie fona trokšņi, miega kvalitāte. Ārsts piebilst, ka ne mazāk svarīgi arī, lai ik nedēļu būtu vismaz 150 minūtes mērenu aktivitāšu.

Sabiedrības spiediens uzliek lielu nastu

Pieminot faktorus, kuri ietekmē sirds veselību un mudinot cilvēkus vairāk kustēties, ārsts teic, ka it visā ir jāvalda mērenībai. “Dzīvojam laikmetā, kad laika ir maz, tāpēc sportam atvēlam maz laika, taču, kad tam pievēršamies, uzreiz cenšamies sasniegt maksimumu. Ir jāatrod laiks, lai necenstos īsā sprīdī paveikt to, kas nav izdarīts pirms tam!” atgādina speciālists. Roberts Feders teic, ka apkārt ir tik daudz tehnoloģiju, ka tas dažkārt var radīt trauksmi, piemēram, pārlieku aizraujoties ar pulsa mērīšanu, tāpat arī sociālajos tīklos redzētais uzliek pārāk lielu nastu. “Saku, ka katram ir jāatrod sava veselības formula, jādara lietas, kas ir veselīgas, un jāizvairās no riska faktoriem, taču tas nedrīkstētu pārvērsties par trauksmi un paniku. Tam jāpieiet pragmatiski,” saka Roberts Feders.