Rādu bērniem piemēru- nost ar telefoniem!

Par Jaunā gada apņemšanām parasti iesmej, sakot, ka tās jau ir ļoti pārejošas, jo vieglākais veids ir to pārcelt uz nākamo Jauno gadu.

Mana Jaunā gada apņemšanās nāca pavisam neplānoti. Es labi apzinājos, ka esmu atkarīga no telefona strollēšanas. Vakaros pirms iemigšanas sēdēju gultā un pārskatīju sociālos tīklus, lasīju ziņas. Arī tad, kad gaisma bija noslēgta, turpināju telefona apgaismojumā dzīvot paralēlajā pasaulē. Patiesībā, tas izklausās nedaudz slimīgi, bet šķiet, ka tāda ir ļoti daudzu mūsu ikdienas cilvēku ikdiena.

Reizēs, kad dēls sūdzējās, ka viņam skolā ir garlaicīgi, jo visi puikas "sēž" savos telefonos, man šķita muļķīgi viņam stāstīt, ka tas ir stulbi, jo bērni vairs savā starpā nesarunājas, telefoni notrulina smadzenes. Ir pagalam stulbi mācīt bērnus, ja paši rādām gluži pretēju piemēru. Apzinājos, ka neesmu labākais piemērs.

Esmu nolēmusi un jau nedēļu telefonu, pārnākot mājās no darba, nolieku istabā uz plauktiņa, un viss- vairs tajā neieskatos līdz brīdim, kad noskan modinātājs. Vakaros nekādas čatošanas ar citiem, nekādas seju grāmatas vai bilžu laikošanas. Esmu tagad sava ideālā modinātājpulksteņa meklējumos, lai atgrieztos pie pamatvērtībām un neaizbildinātos ar to, ka man nepieciešams mobilais telefons guļamistabā, jo pretējā gadījumā man nebūs modinātāja un kā es vispār piecelšos uz darbu.

Kāds rezultāts? Ideāls, neskatoties uz to, ka darbu dēļ tāpat naktī guļu maksimums 6 stundas, no rītdiem pamostos lieliski izgulējusies, jo neesmu vēl pārdesmit minūtes sēdējusi telefona apgaismojumā, uzņemot nevajadzīgu drazu. Tā vietā esmu aktīvāk pievērsusies grāmatu lasīšanai un šajā mēnesī jau izlasītas 5 grāmatas. Vai tas nav izcils rādītājs mammai, kurai pienākumu ir vairāk nekā sajēgas? Esmu tiešām priecīga par savu ideju un ceru, ka bērni no manis iedvesmosies, saprotot, ka tehnoloģijas ir forša lieta, bet galīgi forši nav tad, ja tās pārņem mūsu ikdienas dzīvi tā, ka pazūd cilvēciskā komunikācija.

Telefoni manā guļamistabā tagad ir tabu. Lielu prieku sagādā arī cipariņi, kas parāda telefonā pavadīto laiku. Tie ievērojami sarukuši, bet līdz ar tiem ievērojami paaugstinājusies mana pašsajūta un prieks, ka var dzīvot arī savādāk un rādīt labo piemēru.