Plastikas ķirurgs ar savu rokrakstu

Pēdējo gadu laikā daudz tiek runāts par plastikas ķirurģijas nozīmību. Un ne tikai saistībā ar skaistu krūšu izveidošanu vai noslīdējušu plakstiņu likvidēšanu, kā pirmajā brīdī kādam var šķist.

SIA „Jūrmalas slimnīca” plastikas ķirurgs Kārlis Vērdiņš, kuru neliekuļojot var dēvēt par vienu no fantastiskākajiem ārstiem, ir specializējies daudzās jomās, piemēram, pēc ievērojamas svara zaudēšanas var palīdzēt atbrīvoties no nokarenas ādas.

Tie, kuri kaut reizi tikušies ar šo speciālistu, zinās teikt, ka viņš nekad neķersies pie ķirurga skalpeļa, ja vien tiešām nebūs medicīniskās indikācijas vai estētiskās nepieciešamības.

Jau bērnībā zināja, ka būs ārsts

Kamēr citi puikas un meitenes mazotnē loloja sapni, ka reiz kļūs par ugunsdzēsējiem, policistiem, šoferiem, pavārēm vai frizierēm, Kārlis Vērdiņš no bērnu dienām sevi skaidri saredzējis mediķa arodā. „Kā stāsta mans tēvs, es jau tolaik esot zīmējis mašīnas ar sarkaniem krustiem,” saka Kārlis Vērdiņš. „Tātad tā bija it kā jau došanās medicīnas virzienā. Protams, vēlāk šādas domas apzināti varbūt nebija, taču man ļoti paveicās, ka mācījos Rīgas 41. vidusskolā, kur ķīmiju pasniedza mediķu aprindās labi pazīstamā Vita Nagliņa. Enerģiska un aizrautīga skolotāja. Tūkstošiem skolēnu viņas vadībā iemācījās izprast šo nebūt ne vienkāršo zinātni, kas daudziem ļāva sasniegt savu sapni – studēt medicīnu.”

Kādā no nodarbībām skolotāja ievēroja, ka puisim ir ķēriens uz ķīmiju. Viņa piedāvāja apmeklēt mācību grupas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). „Un tā katru sestdienu trīs gadus intensīvi piedalījos šajos sagatavošanas kursos. Starp citu, es mācījos 9. klasē, bet šeit jau apguva 12. klases ķīmijas programmu! Sekmes bija labas, daudz uzdeva mājasdarbus. Ar mani strādāja individuāli. Tajā mirklī divu domu vairs nebija – šis zemapziņas sapnis sāka kļūt par realitāti.”

Kad tēvs un māte uzzinājuši, ka Kārlis vēlas studēt medicīnu, esot saķēruši galvu. Tur taču tik ilgi jāmācās... Tomēr vienlaikus sapratuši, ka mediķi ir ļoti nepieciešami. Mācības gan bija ļoti intensīvas, līdz ar to domām par piestrādāšanu vakaros nebija vietas. Jāatzīmē, ka dakteris Kārlis Vērdiņš, pateicoties savam izcilajam atestātam, iekļuva RSU bez iestājeksāmeniem. „Ja tu mērķtiecīgi un sistemātiski kaut ko vēlēsies un darīsi lietas labā, nevis tikai fantazēsi un dzīvosi bez mērķa, vienmēr to  sasniegsi. Tas viss ir iespējams,” savu moto atklāj ķirurgs.

Raksts avīzē pamudina izvēlēties mikroķirurģiju

„Ceļš ķirurģijas virzienā aizsākās pilnīgi nejauši pēc senas publikācijas „SestDienā”, kurā bija nofotografēts kāds dakterītis ar portfelīti,” stāsta Kārlis Vērdiņš. “Virsraksts bijis ambiciozs, uzsverot, ka „mēs varam tā kā ārzemēs, nemaz neesam sliktāki speciālisti”.

Tur bija stāsts par Latvijas Mikroķirurģijas centru un unikālām operācijām. Tas mani dikti uzrunāja! Vēlāk, mācību laikā esot Gaiļezera mikroķirurģijas zālē, sapratu – tas ir tik ļoti interesanti! Dabiski, meklēju veidus, kā pēc studijām varētu sākt praktizēt tieši šajā jomā, respektīvi,  plastiskajā ķirurģijā, kas sevī apvieno rokas rekonstruktīvo un arī kosmētisko ķirurģiju.”

Studiju 3. kursā Kārlim Vērdiņam sākās pirmās praktiskā darba gaitas, strādājot par māsu palīgu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā. Jau drīz vien viņš saņēma uzaicinājumu praktizēties arī Latvijas Mikroķirurģijas centrā. „Pēc studijām brīvajā laikā devos nevis uz mājām, bet gan kāpu autobusā un braucu uz Gaiļezera slimnīcu, kur piedalījos operācijās un arī nakts dežūrās,” saka plastikas ķirurgs. „Arī Latvijas Mikroķirurģijas centrā gūtā pieredze un zināšanas bija neatsveramas. Teikšu godīgi, es jūtos ļoti komfortabli, ka man tās ir – gan teorētiskās, gan arī praktiskās.”

Kārlis Vērdiņš uzsver, ka ir jābūt arī noteiktām rakstura īpašībām: „Rekonstruktīvajā ķirurģijā jau pēc definīcijas ir jāsaprot, ka nekas nebūs ātri. Ir jābūt ļoti pacietīgam. Toties tas prieks, kad tu esi savienojis mazos mikroskopiskos asinsvadiņus lēverim, kas ir mīksto audu brīvs gabals, ja tā var teikt, kuram tev ir jānodrošina asinspieplūdes caur artērijām un asins atplūdi caur vēnām... Kad tu esi zem mikroskopa to visu izdarījis, sašuvis un redzi, ka tiek palaista asinsrite, lēveris kļūst sārts un dzīvs. Kad nākamajā rītā redzi, ka asinsrite viņā ir, tā gandarījuma sajūta tiešām ir iespaidīga.”

Sajūsmā par iespējām un atbalstu

Kad dakteris Kārlis Vērdiņš vēl strādājis Latvijas Mikroķirurģijas centrā (tolaik viņam bijušas pat trīs darba vietas!), sākušas veidoties iestrādes, kam bija liela nozīme turpmākajā profesionālajā dzīvē. „Te izveidojās cieša saikne ar Jūrmalas slimnīcu, kur man ļoti patika un patīk, labprāt arī ļāva attīstīties un deva pat zaļo gaismu dažādiem interesantiem projektiem,” atzīst plastikas ķirurgs. “Ņemot vērā arī to, ka pats esmu no Jūrmalas, atlika vien pilnībā pāriet darbā uz šo slimnīcu.”

Pēc daktera teiktā, šobrīd no lielās mikroķirurģijas un dežūrdarba viņš pagājis nedaudz nostāk, taču ne pilnībā. “Neviens ārsts, kurš aktīvi darbojies mikroķirurģijā, nevar pilnībā atteikties no savas jomas,” skaidro Kārlis Vērdiņš. “Tā ir savā ziņā kā atkarība, pašapliecināšanās. Es vienmēr gribēšu saglabāt kādu noteiktu nozares daļu, to turpināt. Cik man zināms, savulaik aktīvie mikroķirurgi, pārejot uz citām specialitātēm, tomēr saglabājuši savu saikni gan ar šo tehnikas pielietojumu, gan arī kādās noteiktās operācijās un rekonstrukcijā.”

Pašlaik pieredzējušais ķirurgs lielākoties ir pievērsies tieši estētiskai medicīnai, piemēram, visa veida krūšu operācijām. Otrs profils saistīts ar pacientiem, kuriem, vai nu pateicoties kādai no bariatriskajām operācijām, vai balona ievietošanai kuņģī (uz to ir specializējusies Jūrmalas slimnīca), pēc vērā ņemamas svara zaudēšanas paliek ievērojama liekā āda un krokas. Nereti šādos gadījumos ir jāveic vēdera priekšējās sienas, kā arī augšstilbu, augšdelmu un citas korekcijas.

„Līdz Covid-19 pandēmijas laikam izteikti aktīva rosība bija vērojama tā saucamajā medicīniskajā tūrismā – uz Jūrmalas slimnīcu brauca, piemēram, no Skandināvijas valstīm, Lielbritānijas, Īrijas,” atklāj ārsts. „Daudz darba ar rokas un rekonstruktīvās ķirurģijas pacientiem. Jāuzsver, ka lielās rekonstrukciju operācijas ir ļoti specifiskas un nepieciešams īpašs tehniskais nodrošinājums. Tās nevar veikt jebkurā slimnīcā, jo ir ļoti daudz priekšnosacījumu.”

Vēlas noturēt augsti pacelto latiņu

Atverot tīmekļa meklētāju, par Kārli Vērdiņu var atrast ļoti daudz atsauksmju, turklāt visas tik ar labiem vārdiem vien. Pacienti raksturojuši viņu kā jauku, jaunu, komunikablu, izcilu, profesionālu mikroķirurgu un plastikas ķirurgu. Pats mazliet mulst par šo vērtējumu, taču vienlaikus uzsver, ka vēlas tā turpināt – sava latiņa ir jānotur līmenī.

„Jo tu vairāk strādā, jo vairāk arī dažādu viedokļu par tavu darbu var būt,” atklāts ir ķirurgs. „Protams, cenšos un tas man ir ļoti svarīgi – saglabāt šo profesionālo kvalitāti. Jābūt savām noteiktām īpašībām. Nekad nevienam neatsaku, lai gan tā man dažreiz ir problēma. Vienmēr lūkoju būt atsaucīgs, draudzīgs, labvēlīgs, iedziļinos katrā gadījumā, citkārt nākas paraudzīties arī caur pacienta prizmu, lai izprastu pilnībā. Svarīgi, lai darbs rit tādā gultnē, lai tas virzītos pareizā ceļā. Nejūtos īsti ērti, ja mani pārlieku slavina. Labāk domāsim labas domas, vārdi nav tik svarīgi.”

Latvijā ir ļoti augsts plastikas ķirurģijas līmenis

Dakteris Kārlis Vērdiņš stingri uzsver, ka plastikas ķirurģija ir pietiekami nopietna medicīnas nozare. Tomēr sabiedrībā šis jēdziens „plastiskā ķirurģija” lielākoties ir ar negatīvu uztveres pieskaņu.

„Gluži tā nevajadzētu uzskatīt, ka plastiskā ķirurģija ir tikai un vienīgi sašpricētas lūpas, implanti dibenā un uzpumpētas krūtis, ja tā drīkst ar humoru pieiet,” akcentē ārsts un noraida sabiedrībā esošos stereotipus par to, ka plastikas ķirurgs padara sievietes par bārbijām ar lielām krūtīm un slaidiem vidukļiem. „Protams, var jau visu ko darīt, bet estētiskajā ķirurģijā vērā ņemami savi faktori. Tā atšķiras no klasiskās medicīnas tieši ar to, ka pastāv arī pacienta vēlmes, ķirurga skatījums un tad vēl kombinācija. Tā jau ir tīri individuāla pieeja. Kā man ir teikuši pacienti, katram ķirurgam ir savs rokraksts un pat robežas, kurām viņš ir gatavs iet pāri vai nē. Tomēr gribu uzsvērt, ka katrā sabiedrībā valda atšķirīgi uzskati par to, kas ir skaists vai nav. Daudzviet pasaulē pie plastikas ķirurgiem vēršas pacienti, kuriem ir vēlme izskatīties kā elfam vai bārbijai un vēl pēc kāda cita pašpietiekama standarta.”

Kārlis Vērdiņš ir pārliecināts, ka plastikas ķirurgiem – gan rekonstruktīvajā, gan estētiskajā ķirurģijā – ir jābūt arī labiem psihologiem. „Kā jebkurā medicīnas nozarē, taču plastiskajā ķirurģijā jo īpaši, ir jāmēģina atšifrēt gan pats pacients, gan viņa vajadzības. Savā ziņā tas dod tādu kā daļu no panākumiem: ja būsi pareizi atslēdzis vai aplūkojis šo pacientu, būs labs rezultāts,” uzsver ārsts.

Atgriežoties pie ārsta plašās atpazīstamības, Kārlis Vērdiņš ar humoru stāsta: „Reklāmu var pielikt pie jebkura pieturas staba. Taču tas nekad nedos tādu rezultātu kā tiešie ieteikumi, un tādu ir diezgan daudz. Vairākums ir tāds, ka kāds draugs, rads vai paziņa ir iepriekš operēts un bijis apmierināts ar gala iznākumu, tādējādi arī konkrētais pacients ir atnācis un izvēlējies mani. Tam ir ļoti liela nozīme.”