Marta Marija un Pēteris Sproģi ir vecāki sešiem bērniem. Kopā viņi realizējuši arī vērienīgu ideju, līdzās atjaunotajam dzimtas īpašumam Užavā izveidojot nometņu vietu “Ganības”, kur notiek dažādi pasākumi – koncerti, dievkalpojumi, nometnes un pat kāzas.
Laiks, kurš rit lēnāk
Vaicājot, kā Sproģu ģimenei klājas, Marta Marija atzīst, ka ļoti labi: “Vasarā bijis daudz pienākumu. Pēdējos četrus gadus visu laiku uz vietas dzīvojam nometņu un atpūtas vietā “Ganības”. Izbaudām to, kā ir dzīvot attālināti no pilsētas, taču, lai tā dzīvotu, kaut kas ir jādara.” Viņas teikto papildina Pēteris, sakot, ka ne vienmēr viss izdodas perfekti un tā, kā gribētos, jo ir dažādi faktori, piemēram, cilvēciskie, budžeta, kas liek samierināties arī ar nepilnībām, taču viņi cenšas piedāvāt cilvēkiem laiku, par kuru viņi vēlēsies, lai tas ietu lēnāk. “Problēma ir tā, ka cilvēki ļoti bieži dzīvo dzīvi, gribot, lai laiks iet ātrāk, bet pēc tam sūdzas, ka dzīve ātri pagājusi. Reizēm cilvēki no rīta gaida vakaru, kad varēs tikt mājās no darba, bet vakarā gaida rītu, jo naktī nevar pagulēt. Kad bērni ir mazi, gaidi, kad viņi izaugs, bet, kad viņi jau ir lieli, gaidi, kad atbrauks ciemos,” tā mācītājs Pēteris Sproģis.
Vecāki sešiem bērniem
Sproģu ģimenē aug seši bērni. Sarunā ar Māmiņu Klubu Marta Marija atzīst, ka visiem kopā ir izdevies rast dziļāku mieru. “Reizēm, protams, nav viegli un esam sagurušāki, bet ir robežas, kuras cenšamies nepārkāpt,” tā viņa. Vaicāta, vai ģimenē uz bērniem tiek bļauts, Marta Marija atzīst, ka nē. “Ļoti reti kad runāju skaļāk, bet man nav vajadzības kliegt. Tas ir stāsts par to, ka ir ļoti daudzas mazas lietiņas, bet beigās tās nemaz nav tik mazas. Kāds viedais reiz bija teicis, ka tajā, kas no malas izskatās viegli, reizēm var būt ieguldīts milzīgs darbs,” skaidro sešu bērnu māmiņa. Viņas teikto papildina Pēteris, uzsverot, ka brīži, kad bērns neklausa un bļauj, ir sarkanās lampiņas pašu vecāku neizdarībai. “Bērnam nevajag daudz. Viņu nevajag izlutināt. Bērns jau tikai grib, lai viņu pamana,” uzsver Pēteris Sproģis.
Mājdzemdību pieredze
Sproģu ģimenes bērni pasaulē nākuši mājdzemdībās. Marta Marija, vaicāta par dzemdību pieredzi, teic, ka pirmās reizes atceramies visspilgtāk. “Ir liela atšķirība, kā tas bija pirmajā reizē un kā pirms 3,5 gadiem, kad piedzima jaunākā meitiņa,” teic viņa. Ideja par mājdzemdībām radusies līdz ar Pētera sarunu ar mājdzemdību vecmāti Rudīti Brūveri. “Viņi aizrunājās par to, ka tiek gaidīts pirmais bērniņš, un tālāk viss notika ļoti organiski. Devāmies pirmajā vizītē, izrunājāmies,” atceras Marta Marija, sakot, ka dzemdības ir dabisks process, kuru spēj paveikt sieviete. “Protams, kā jau dzīvē, var būt arī aizķeršanās, taču dzemdības lielākoties ir ļoti paredzams process. Ja viss ir kārtībā, daba dara savu, un sievietes ķermenis zina, kā to paveikt. Rezultāts būs skaists un labs, spēcinošs, pat ja kādā brīdī šķitīs, ka ir grūti,” saka Marta Marija.
Nepazaudēt vienam otru
Sproģu ģimenes jaunākajai meitiņai šobrīd ir 3,5 gadi, bet vecākajai – jau 16, tāpēc šobrīd ģimenē ir jau palīdzīgas rokas, bet mazākais bērniņš vairs nav tik mazs, līdz ar to Pēteris un Marta Marija jau var vieglāk ieplānot laiku būšanai divatā. Vienlaikus viņi atzīst, ka ir bijuši tādi brīži, kad, līdz ar mazuļa ienākšanu ģimenē, tas fiziski nav iespējams, tomēr Marta Marija tāpēc ne reizi no vīra nav dzirdējusi pārmetumus, ka viņš justos apdalīts.
“Laiku kopā vajag, bet reizēm to nevajag tik daudz kopā. Divatā var būt kopā arī tad, kad bērni ir istabā, jo var būt skatiens, kuru saprot tikai divi. Var būt garāmejoša saruna, kad viens otru sadzird,” uzsver Pēteris, piebilstot, ka, protams, vajag pārim kaut kur doties arī divatā, bet reizēm tas ir klišejiski un notiek ļoti samāksloti. “Dzīve nav tas atsevišķais moments! Dzīve ir process. Ja ceļš uz vakariņām divatā ir sarežģīts, tad arī no vakariņām divatā nekas nebūs. Svarīgi, vai vispār ir vēl kontakts, vai neesat tikai divi nakts vilcieni, kas viens otram paiet garām,” uzskata Pēteris Sproģis.