Patiesība par darbu no mājām

Patiesība par darbu no mājām

24. Mar 18:02 Mīlestība Mīlestība

Jau katra no mums ir lasījusi vismaz vienu rakstu par darbu no mājām, ar kuru saskaramies nu jau otro nedēļu. Forši ir tas, ka mammas un arī tēti raksta par to, kā ir patiesībā. Droši vien, ka lielā mērā tas ir sarežģītāks process, nekā domājām iepriekš, jo vairumā gadījumu attālinātais darbs Latvijā vēl nav bijis tik populārs. Iespējams, ka pie vainas "vecā domāšana", kas dažreiz mainās tikai tad, kad mainās darba devēju paaudze.

Mazliet humora no mūsu pieredzes:

1. Meita, pirmklasniece, skatoties to, ko daru attālināti darba datorā, vaļsirdīgi paziņo: Mammu, es atzīšos, ka neko no Tava darba nesaprotu! 

2. Laikā, kad norisinās svarīga saruna pa telefonu ar klientu, mazais bērns sauc uz vannas istabu. Vien dzirdu attālu kliedzienu: Maaaamuuu! Ar šausmām atceros, ka vannas istabā ir vaļā logs un aukstums var nenākt par labu bērnam, kas tikko atveseļojas no klepus. Kad maksimāli pasteidzināta saruna ar klientu beidzas, ieraugu savu mazo pavisam noģērbušos, jo nepaspēja uz podiņa un gaidot dušu.

3. Kad piektklasniekam skolotājs uzdod uz vietas lēkāt minūti sporta nodarbības uzdevumā, tas, sarunājot ar tēti, nolemj, ka arī 10 km ar riteni un Endomondo atskaite skolotājam nenāks par ļaunu. Skolotājs atzinīgi uzmundrina īsziņā: Malacis! 

Un, kad ar vīru manevrējam starp saviem grafikiem un skolotāja no bērnu dārza saka, ka arī mazajiem pirmsskolniekiem būs uzdevumi ar vecākiem nākamajai nedēļai, es saku vīram, ka gribu raudāt. Protams, puspajokam. Bet savienot 5 cilvēku dienas gaitas nav nekāds joka darbs, ja telpas ir tik, cik ir. 

Kad skolotāji apjautājas, kā jūtas bērni, tāpat kā kaprīza grūtniece gribu pajautāt, bet kā jūtos es...

Vecāki, turamies! Humors šajā situācijā var lieti vien noderēt! Un, protams, PACIETĪBA.

P.S. Kad klients telefonsarunā saka, ka arī gribējusi strādāt no mājām ar rozā pūkainām zeķītēm, dīvānā un ar tējas krūzi blakus, saprotu, ka viņa vēl iestrēgusi glancēto bilžu burbulī vai arī... tikai joko! 

Patiesā cieņā, Elīna