Paradīzes kalns

Latvija ir ļoti skaista valsts, bagāta ar mežiem un ūdeņiem. Man personīgi ļoti patīk Siguldas apkārtne un Gaujas Nacionālā parka teritorija, jo tur ir skaistas alas, klintis un protams Gaujas skaistie krasti. Katru reizi bruacot uz Gulbeni mēs piestājam apskatīt kaut ko no Gaujas Nacionālā parka skaistumiem. Šoreiz mēs devāmies lūkoties kalnu ar tik skaistu nosaukumu Paradīzes kalns jeb Gleznotāju kalns un alas, kas var teikt ir pa ceļam uz kalnu, vienīgais galīgi nepiefiksēju alu nosaukumus. 

Ainavu, kas paveras no Paradīzes kalna, gleznās iemūžinājuši tādi slaveni latviešu gleznotāji kā Jūlijs Feders, Vilhelms Purvītis un Janis Rozentāls. Tā radies vietas nosaukums – Gleznotājkalns.

No Gleznotājkalna vērojams skats 12 kilometru attālumā. Pāri ielejai paveras Turaidas pils tornis, lejā, pamatkrasta piekājē, saskatāma seno Kalna Klauku māju vieta.

Paradīzes kalns būtībā nav kalns, bet gan krasta paliksnis, kur Gaujas senielejas kreisā pamatkrasta nogāzi “pāršķeļ” varenā Vējupītes grava.

Visizteiksmīgāko ainavu veido Gaujas senieleja un 80 metrus zemāk esošā Gauja. Agrāk par senielejas galveno rašanās cēloni uzskatīja ledāja kušanas ūdeņu straumes, taču izrādās, ka zem tagad redzamās Gaujas ielejas atrodas cita, daudz senāka, dziļi devona iežos iegrauzta ieleja. Gaujas senieleja sākusi veidoties pirms 370–300 miljoniem gadu, tagadējo veidolu tā ieguvusi pirms 12–13 tūkstošiem gadu, kad to pārveidojušas ledāja kušanas ūdeņu straumes.

Uz šo vietu noteikti ir vērts doties rudenī, kad lapu krāsu spēle šo vietu padara vēl skaistāku par vasaras laiku, lai gan zaļie toņi arī ir pasakaini. 

Uz Gleznotāju kalnu var doties jebkurā nedēļas dienā, laikā un viss šis skiastums ir bezmaksas. Bērniem šī vieta ar patiks, jo kuram bērnam nepatīk skraidīt pa mežu. Ieteiktu doties uz turieni vērot saulrietu, kā to izdarījām mēs.

Adrese šai burvīgajai vietai ir Sigulda, bet waze aizvedīs līdz stāvlaukumam, kurš ir bezmakasas un tur ar ir norādes uz kuru pusi iet un kas tur ir redzams.