Paldies MK meitenēm – arī es pamainījos!

03. Apr 2013, 15:27 princesemince princesemince

Kad šī gada sākumā aizsākās blogi par svara mazināšanu, mazliet iesmīnēju, jo tas ir īstais pirmais pavasara vēstnesis. Vai es par savu svaru domāju? Nav man viennozīmīgas atbildes. Mana svara „vēsture” likusi man pārvērtēt šīs lietas, un es sevi esmu pieņēmusi un iemācījusies labi justies tāda, kāda esmu. 5 pēdējos gadus biju dzīvojusi ar visai stabilu svaru 93-95kg robežās, kas pie mana 169cm auguma ir daudz, taču visi veselības rādītāji man ir labi, esmu fiziski aktīva, nejūtos jebkā apgrūtināta. Tā kā laikā, kas senāks par pēdējiem 5 gadiem, esmu sadarījusi ļoti daudz veselībai nelabvēlīgu darbību tieši tā mērķa „tievums” dēļ, man ir apņemšanās neievērot diētas, lai zaudētu svaru, izņemot situācijās, ja svars sāks ietekmēt manu veselību. Tā vietā vienkārši dzīvoju aktīvu dzīves veidu un ēdu veselīgi. Par objektīviem rādītājiem ņemu tos, ko nosaka caur asins un urīna analīzēm. Citai informācijai - šobrīd esmu 31 gadu veca. Ar to vēlos pateikt, ka arī vecums daudz nosaka attieksmē pret izskatu. Nē, ne jau negribas būt smukai, tomēr atceros, ka 20 gados skaistumu vērtēju caur citiem kritērijiem nekā tas ir šobrīd. Šobrīd vairāk domāju par to, vai esmu laimīga, nevis - vai esmu skaista! (Vai esmu laimīga? Jā, esmu laimīga!)

Un tagad laikam jāķeras vērsim pie ragiem.

Šī gada janvāra beigās/februāra sākumā mani piemeklēja smaga saslimšana. Nē, nekas nopietns – tikai angīna, taču ļoti smagi, ar komplikācijām pēc tam. Sākumā 5 dienas gultas režīmā, 3 dienas praktiski bez spējas kaut ko apēst, knapi spēju zāles norīt. Tad lēnām sāku atgūties un konstatēju, ka ierastās drēbes kļuvušas ļoti brīvas. Loģiski it kā – ēsts nav, dzerts nav, antibiotiku kurss (vispār jau 2, jo ar vienu netiku uz kājām). Uzkāpjot uz svariem – mīnuss 6 kg. It kā jau nieks, bet patīkami, taču bija arī saprašana (neesmu jau tik dumja) – slimošanas laikā zaudētais svars atgriežas. Diemžēl (lai gan jāsaka – par laimi!) slimošana un zāļu lietošana bija krietni pabojājusi manu veselību, un man piespiedu kārtā nācās pārskatīt veidu, kā es ēdu, jo kuņģa un zarnu trakts vienkārši nebija mierā, kad, atgūstot spēkus un apetīti, sāku visu darīt pa vecam. Šādi arī nonācu pie tā, ka beidzot sakārtoju savas ēdienreizes. Pārsteigums bija par faktu, ka, sakārtojot ēdienreizes, slimošanas laikā zaudētais svars neatgriezās, bet sākotnēji vienkārši turpināja stāvēt uz vietas, pēc pāris nedēļām – svārstīties vēl uz leju. Tad atcerējos pazīstamas uztura speciālistes teikto – cilvēkiem ar lieko svaru, sakārtojot ēšanas režīmu, bez piepūles bieži vien pazūd ap 10kg. Izrādījās, tā pat ļoti ir taisnība. Es nemainīju it kā neko – ne lietotos pārtikas produktus, ne veidu, kādā gatavoju ēdienu, ne porciju apjomu, tikai sakārtoju savas ēdienreizes. Pirmais un grūtākais bija izveidot brokastis - tā, lai līdz plkst.10 obligāti būtu ēdusi. Ģimenē mostamies ap plkst.6-7, ceļamies pēc plkst.7, teorija tāda, ka jāēd 2h laikā pēc pamošanās, bet mans optimālais laiks, kuru es atklāju sev, ir šis plkst.10 – līdz tam kaut kas ir jāapēd. Tālākais atklājums –nākošā ēdienreize nemaz neprasās tik traki sātīga, par kādu tā pārvērsta. Pusdienlaikā (plkst.13-14) manī ir vēlēšanās iestiprināties, taču varu to izdarīt arī ar vieglām uzkodām. Un kā trešā ēdienreize ir vakariņas, kuras, atklāju, man nemaz negribas baudīt pēc plkst.18, tām ir jābūt bijušām vismaz līdz plkst.18, bet ideālā gadījumā vislabāk naktī guļu un vakarā esmu enerģijas pilna, ja vakariņas ēstas ap plkst.16:30-17. Kad diena gadās skrienoša un tomēr sanāk nobīdes laikā ēšanas ziņā, tad visbiežāk izlaižu tieši pusdienas, bet vakariņas tad sanāk ēst apmēram tad, kad ir t.s. launaga laiks. Sākotnēji tas šķita dīvaini – kā tas ir, ka tik daudzus gadus ēdu vakarā 2-3h pirms gulētiešanas vakariņas, bet tagad izrādījies, ka man tās, lai justos fiziski labi, nekas nekur nespiestu, nepūstos, nededzinātu, jāēd 4-5h pirms gulētiešanas. Galvā skanēja – agrāk vai vēlāk sākšu izjust badu īsi pirms gulētiešanas vai naktī, bet šo divu mēnešu laikā tā nav sanācis. Tāda izrādījās realitāte, ko pati par sevi nezināju.

Un šeit es vēlētos nodot tos divus īpašos „paldies”. Viens no tiem ir Ievai (iegrave). Es ļoti nopietni lasīju Ievas blogus ar pārdomām un ieguvumiem pēc nodarbībām „Kļūt slaidai bez ierobežojumiem”. Tieši šeit atradu ļoti daudz atbilžu uz jautājumiem, par kuriem domāju, bet nesapratu. Piemēram, par ēšanas aizvietošanu ar to, kas patīk. Ilgi domāju – kas tad ir tas, kas manai sirdij īpaši tuvs. Un atradu – tās ir pastaigas! Man tiešām patīk staigāt, iet, kur acis rāda (+/-), nedomāt ne par ko. Rezultātā cenšos šo praktizēt, kad sajūtos "ne savā ādā", kad kaut kas pietrūkst, kad kaut kas ir sakrājies emociju kausiņā par daudz. Manam bērnam ir jau 4 gadi, kas nozīmē – aktivitātes laukā ar viņu ir absolūti savādākas nekā es vēlētos, lai tās vienlaikus patiktu arī man. Mans risinājums līdz ar to ir šāds – vakarā, kad bērns nolikts gulēt un vīrs mājās, eju pastaigā. Izbaudu šī brīža vēsumu, līdz ar ko esmu viena no retajiem, kam netraucē, ka sniegs vēl nav nokusis. Starp citu, organismam jāpatērē vairāk enerģijas, jo ir ne tikai aktīva kustība, bet vēl ķermenis jāuzsilda. Protams, turpinu 2x nedēļā, tāpat kā pēdējo pusgadu, apmeklēt jogu. Tas laikam  palīdzējis, lai samazinoties svaram, man nebūtu nekādu ādas nepilnību, tā kļuvusi daudz elastīgāka, kādu to atceros vēl laiku atpakaļ (nelietoju ķermeņa kopšanas līdzekļus).

Protams, paldies arī Ingai (Inga_Hartika), kura atvēra iespēju apvienoties visām tievētgribētājām, rezultātā, uzturoties šajā vidē, automātiski „pavelcies” līdzi tīri emocionāli, līdz ar ko tālāk jau tās pārmaiņas notiek pašas no sevis, pat neko daudz ikdienā apzināti nemainot. Es sevi pagaidām nesaucu par tievētgribētāju, iespējams, arī nesaukšu, tāpat nespēju šobrīd nosaukt īsto motivāciju – kādēļ tievēju, jo īstenībā apzināti jau netievēju, svars tikai samazinās. Vienkārši jau laikam sanāca, ka beidzot sanāca. Īstais laiks, īstā vieta, īstais veids.

Ak, jā, šobrīd, ja par atskaites punktu ņemu savu slimošanu, sanāk, ka 2 mēnešu laikā mans svars samazinājies par stabiliem 8kg. Es jau gan vienmēr sev esmu patikusi, ar to man problēmu it kā nav bijis, bet tagad ir tā pacilājošā sajūta – jā, mans svars izkustējās bez piepūles! Ilgi domāju, vai pievienot bildi, bet lai jau tā virtuālā telpa top par vienu manu bildi bagātāka. Bilde tapa sakarā ar nesenajiem svētkiem mūsmājās, lai atceros, kāda izskatījos 31 gadā. Šo tad arī pievienošu – šeit esmu es ar saviem 84kg un 169cm.

20130403152323-73794.jpg

Neviens jau nepateiks, kā ar mani notiks tālāk. Viena apņemšanās gan man ir – neatgriezties pie ēšanas režīma izjaukšanas.

 

Īsumā savilkšu kopā, kas tad ir tās manas atklāsmes, kas iegūtas šo 2 mēnešu laikā:

-        izveidoju ēšanas režīmu ar obligātām brokastīm (ja sanāk ko izlaist, izlaižu pusdienas);

-        samazināju šķidruma patēriņu, tagad tas ir līdz 3 litriem dienā, bet visbiežāk aprobežojos ar 2 litriem (izrādījās, ka varu padzerties arī no 50ml ūdens, nevis katru reizi jāizdzer 300-500ml);

-        vakara pastaigas vienai, lai pabūtu ar sevi (ar to aizvietojot 100 gramu šokolādes tāfelītes apēšanu pie datora 15 minūšu laikā, neskatoties, ka nesen ēstas vakariņas);

-        kad vēlos saldumus, tos ēdu, bet pēc ēdienreizes (izrādās, ka 99% gadījumu tos vairs nemaz negribas);

-        kad eju ledusskapja/plīts virzienā, 5x sev pajautāju „tev ēst gribas vai nevari atrast, ko citu padarīt?”;

-        vienmēr atceros, ka neviens man neatņems to šokolādi vai kūku, ko redzu savā acu priekšā (izrādās – pietiek ar kumosu, nākošais kumoss jau ir par daudz);

-        ja mājās negribas kaut ko darīt, tad vienkārši pieņemu lēmumu to nedarīt (agrāk spiedu sevi to darīt, tikai pirms tam paēdot ko garšīgu lielākai motivācijai).

 

 Jauku laiku pastaigām vēlot,

Dana

Ambera_2012/ Jelgavas MK Ambera_2012/ Jelgavas MK 04. Apr 2013, 09:46

Es ar kādu laiku domāju , ko es gribu un ko es noteikti negribu. Vienu es sapratu, ka tālāk nevar turpināt kā līdz šim. Pats galvenais visam ir pašai sev nemelot un neizlikties labāka kā esi. Viss jādara priekš sevis. Es ilgu laiku kaut ko mēģināju , lai attaisnotu citu cerības un vēlmes. Tas arī bija mans klupšanas akmens , jo pati nesapratu kas par vainu, viss taču labi? Kāpēc kaut kas ir jāmaina?Tad nu pēc 2 dēla piedzimšanas kā ar bomi pa galvu būtu dabūjusi mainīju savu domāšanu. Man sāk patikt skatīties spogulī, tas arī daudz nozīmē sievietes pašapziņai. Tad arī ar nelielu ēdienkartes izrevidēšanu sāk kust svars😀

princesemince princesemince 04. Apr 2013, 08:58 madar4ix

Ceļš ir pat ļoti sarežģīts. Kopš puika aizgāja bērnudārzā, es sevi esmu kārtīgi izlauzījusi jautājumos par tēmu "ko es gribu?", "ko man vajag?", "kā es sevi redzu pašreizējā vietā un laikā?". OK, atkal varu teikt "paldies" manam vīram, kurš man ļauj risināt tik filosofiskas dabas jautājumus, kamēr varbūt cits liktu risināt tikai materiālas dabas 😀
Viens no maniem klupšanas akmeņiem bija saprast, kā sakārtot prātu, ka es vispirms esmu sev, bet spēju vienlaikus nebūt absolūti egoistiska, lai pietiktu arī vīram un bērnam. Šis man aizņēmis noteikti pēdējo gadu, pusotru.

princesemince princesemince 04. Apr 2013, 08:54 ambera_2012

Jā, tas ir ļoti no svara, jo ikdienas aizpildīšana ar aktivitātēm, kas sniedzas tālāk par veļas gludināšanu un trauku mazgāšanu, resp., lietām, kas pildāmas savā mājsaimniecībā, sniedz iespēju nekompensēt neko ar ēdienu. Man pašai tā arī ir sakritis, ka mērķtiecīgi savu dzīvi kopš septembra beidzot organizēju tā, ka mājās atrodos pamaz. Acīmredzot šis ir tas loģiskais rezultāts 😀

Ambera_2012/ Jelgavas MK Ambera_2012/ Jelgavas MK 03. Apr 2013, 22:12

Esmu sapratusi man mana diena ir jāaizpilda ar kādam patīkamām lietām ārpus mājas vai arī mājā, bet tālāk no ledusskapja!Es zinu , kas man palīdzēs bišķi pārslēgties no ledusskapja jāorganizē Jelgavā ratu pastaiga 😀 Līdz ar to būšu pavisam aizņemta ar patīkamām nodarbēm.
Arī iemīlēšanās laikā mazāk vajag ēst , nav laika!😃

princesemince princesemince 03. Apr 2013, 16:38 banderoso

Man tas cipars uz svariem īsti nespēlē lomu. Šobrīd ieguvums ir tas, ka esmu sapratusi, kā manas sajūtas izmaina konkrētas ēdienreizes, jo radies lielāks fiziskais komforts (agrākā diskomforta vietā, lai gan šķita, ka ēdu jau es ne visai daudz), kā arī sapratusi, ar ko aizpildīt laiku, kurā iepriekš našķējos, lai gan patiesībā gribējies darīt ko citu. Viss šis laikam saucas ceļš uz sevis meklēšanu un atrašanu 😀

aab aab 03. Apr 2013, 16:33 princesemince

😃 tātad vīram ir standarts - vairāk zaudēt apaļumus nedrīkst 😃
bet vispār tas ir forši, ka mūsu vīrieši uz galīgiem kauliem arī nav krituši! 😀

princesemince princesemince 03. Apr 2013, 16:29 aab

Mans vīrs arī ir par apaļumiem, ne jau tāpat vien "saskatījāmies" 😀 Patiesībā ir tā, ka man ir noteikta robeža, līdz kurai es drīkstu samazināt savus apaļumus 😃

aab aab 03. Apr 2013, 16:25 princesemince

tu pareizi saki - "taustāmu" rezultātu 😃
manējais gan jau tagad saka, ka esot ok, jo ir ko Taustīt 😃

princesemince princesemince 03. Apr 2013, 16:24 iegrave

Kas zina - varbūt šīs savstarpējās informācijas apmaiņas un ieguvumu rezultātā visām MK mammām partneri varēs svinēt, jo bikšu valkātājas pārtaps par kleitu un svārku valkātājām. Un šiem vairs nebūs jāiesmaida "atkal Māmiņu klubs?", jo redzēs, ka tas dod kaut kādu TAUSTĀMU rezultātu 😃

princesemince princesemince 03. Apr 2013, 16:22 Wuda

Pazīstu šito - stāv aiz stūra negludinātā veļa, tas ir dienas plāns, taču tāāā negribas. Nu labi, paēdīšu vēl 3.brokastis un tad jau ķeršos klāt 😃 Gludināšanas laikā vēl kādas 3-4 reizītes iekožu, ja vispār pieķeros gludināšanai pēc tām 3.brokastīm ☺
Nu ko, tagad baigi gudri zinu - ja negribas kaut ko darīt, tad negribas. Tā vietā uzvelku laika apstākļiem atbilstošu apģērbu un eju laukā. Labi, labi, mana ekskluzīvā iespēja, jo bērns lielākoties bērnudārzā, bet arī tad, ja ir mājās, vedu viņu ārā, pat ja tajā brīdī viņam pašam šķiet, ka ir kaut kas prātīgāks ko darīt 😀 Rēķinos, ka sanāks tāpat darīt kaut ko, kas īsti neinteresē, bet labāk jau tad svaigs gaiss nevis kārtējā bundža ar iebiezināto pienu 😀

Agnija Agnija 03. Apr 2013, 16:17

😃 😃 Lasu šo ēdot maizīti. Kāpēc ēdu to maizīti? Jo negribu tagad mazgāt traukus vai darīt citus mājas darbus. Un varbūt vajadzēja tikai padzerties.

Pēc 8 dienām, ko pavadīju ar mazo slimnīcā, arī nokritos svarā, bet tagad mājās, kur ledusskapis pieejams 24/7, atgūšu zaudēto ātri.

Lai izdodas ieplānotais!

princesemince princesemince 03. Apr 2013, 16:13 aab

O, jā, jau atradu vietējo bodīti, kur saskatījos, izmērījos un tagad plānoju iepirkt 😀 Beidzot arī bērna vecums un izturēšanās laukā ļauj pievērsties šim apģērbam 😉

princesemince princesemince 03. Apr 2013, 16:12 ambera_2012

Paldies, paldies 😀
Citi arī šo bildi skatās un prasa - kas noticis ar mani. Saku, ka beidzot sāku ēst, kad gribu un ko gribu, kas izklausās visai nereāli 😃

aab aab 03. Apr 2013, 16:11 princesemince

super! kleitas ir lielisks apģērbs un tieši kā uz pavasari!

princesemince princesemince 03. Apr 2013, 16:11 INGA_HARTIKA

Jā, iespējams, ka iegriežos tur biežāk 😀 Meitenes gan sākumā aktīvāk diskutēja, bet tas jau laikam tā normāli - viss jaunais ir interesants, tad jau atslābst.
Vienu gan zinu (arī pēc iepriekšējās pieredzes) - atbalsta grupas dod vismaz 80% svara samazināšanai. Reālais darbs nedod tik lielu ieguvumu, kā pats fakts, ka kāds atbalsta un iedvesmo 😀 Arī es esmu atradusi savu iedvesmas avotu un atbalsta plecu, bet šis cilvēks nav saistīts ar MK. Vienu gan zinu - ja šī cilvēka nebūtu, diezin vai es tik veiksmīgi un bez piepūles tos 8kg būtu sagaidījusi mīnusā.

princesemince princesemince 03. Apr 2013, 16:05 aab

Mana ikdiena paiet mājās, tādēļ pieļauju - aiziešana strādāt "izsistu" no jauniegūtā režīma. Kad atceros sevi pēdējā darba vietā, vienīgā reālā ēdienreize, kamēr grūtniecība neiestājās, bija launags, pēc tā jau ēdu tikai vakariņas, kad 20os ierados mājās.

princesemince princesemince 03. Apr 2013, 16:03

Ak, jā, ir vēl viens ieguvums - nez kādēļ man sākušas interesēt kleitas 😃

Ambera_2012/ Jelgavas MK Ambera_2012/ Jelgavas MK 03. Apr 2013, 16:01

Labi izskaties!!!👍🌷

aab aab 03. Apr 2013, 15:41

super! tā turpināt!
es arī esmu pārskatījusi (vismaz centusies) savas ēdienreizes. agrāk brokastis (darba dienās) ēdu brangas, tad pirms darba neko daudz nevarēju ieēst, bet darbā gribējās nežēlīgi ēst un pēc darba atkal vakariņas bija brangas un samērā vēlas. tagad no rītiem ēdu vieglas brokastis, pēc apm 3h ēdu pusdienas (kuras sanāk kā pamatēdienreize dienā) pirms darbs, darbā nereti pat negribas ēst, un vakariņas arī neēdu tik lielas. zinu, ka vasarā būs vieglāk, jo apkārt būs daudz dažādu zaļumu, tomātu, gurķu, kas ir tieši priekš manis!