Pagriez dzīvi par 180 grādiem: Sieviete katrā no mums

Tuvojoties sieviešu dienai, kā arī projekta noslēgumam, tāda nostaļģiska sajūta par to, kas paveikts, kas iemācīts un virziens, kāds uzņemts. Katrs Jūs lasot manus stāstus, šo virzienu un mācību stundu saskatījāt noteikti citādāku, katram jums par to bija arī savs redzējums, komentārs, atziņa... Tas nebūt nenozīmē, ka manas mācību stundas ir beigušās un veiksmīgas, laimīgas dzīves diploms man kabatā… nebūt ne, dzīves diplomus un grādus mēs paši sev pelnām visu mūžu, arī sirmā vecumā… Mēs varam tikai atskatīties uz konkrēto dzīves posmu un darbiem, lai izvērtētu, kas ir tas, kas mums noderīgs, kas ir tas, uz ko vēl jātiecas un, kas sasniedzams un, kas ir tas, kas jāutver tikai kā lieliska mācība un pieredze, bet piedzīvot to negribētos.

Mana lielākā mācību stunda šajā laika periodā, ar kuru esmu dalījusies – nav asaras, sāpes, rūgtums, vai aizvainojums. Tieši pretēji – prieks, ka atradu veidu, kā sevī saskatīt, redzēt un piedzīvot sievieti. Sievieti ar manām acīm, sievieti tādu, kāda man tā patīk, sievieti, kas dzīvo manī, kura tikai uz laiku bija pazauējusi sev mājas…. Jo ir posms, kad Tu neapzinies, cik skaisti ir būt sieveitei, ko vispār nozīmē būt sievietei, ir posms, ka sievieti nomāc mammas lomas, karjera un vienā brīdī tā vienkārši kaut kur pazūd… pārstāj just piepildījumu, prieku, mazāk lūkojies uz sevi spogulī….  īstenībā mūsu mērķi nav attiecības, bērni, karjera, bet gan mēs pašas. Lai pašas justos lieliski arī tad, ja nav ideālas attiecības, ja netiek galā ar ikdienas rūpēm un bērniem… Atrast pašai sevi, sievieti tajā visā, tā ir milzīga vērtība. Apzināties, ka dzīvojam šodien un tagad, kad nekaļam milzīgus nākotnes plānus un svarīga ir šodiena un katru dienu, nevis katru dienu dzīvojam ar domu, ka rīt pagulēšu ilgāk, ka rīt strādāšu mazāk, ka tieši rīt būs mans foršais randiņš, vai, ka rīt varētu nopirkt sev ziedus… Vai saskatāt sevi kaut nedaudz šajā visā? Atceros, ka pat nesen vēl domāju, kā es varu nopirkt sev jaunus zābakus, ja jaunas bikses vajag kādai no meitām? Tad tagad ir tā, ka šo visu plānojam un šajos plānos esmu arī es un manas vajadzības. Šajos plānos, lai cik neticami šķistu pieaugušai sievietei, ir arī mans brīvais laiks un mani brīvie vakari, vai laiskie rīti. Arī šīs ir tās mazās, nozīmīgās lietas, kas mūs dara īpašas. Un tiešām katru nedēļu es zīmēju nedēļas plānu, kur sadalām brokastu rītus, vakariņas, treniņu un nodarbību laiku, brīvu kopīgu dienu visiem, brīvu pēcpusdienu ar vienu meiteni, brīvu kopīgu, tikai mūsu laiku ar otru un arī trešo un brīvu vakaru arī sev, tikai sev un tam, lai justos piepildīta. Šis piepildījums katru nedēļu nedaudz atšķiras – laiks ar draudzenēm, garāka pastaiga gar jūru, grāmatas lasīšana, īpašu vakariņu gatavošana, randiņš ar mīļoto cilvēku…. Kino, shopings, izbrauciens ar riteņiem, draudzeņu vakars…. Ko Tu gribētu izdarīt šajā savā īpašā vakarā, kuru pati sev iezīmē katru nedēļu? Un nevis tā, ka šonedēļ ok, bet nākamnedēļ to atceļam… jo kaut kas būs svarīgāks…. Noteikti nē un nekas nebūs svarīgāks par Tevi pašu…. Un, ja Tu izveido savu sistēmu, kura ļauj Tev justies piepildītākai, skaistākai un vērtīgākai, tas ir tik milzīgs bonuss Tev pašai… Sāc ar stundu sev, tad divām, tad vakaru, tad rītu un pārējās lietas sakārto citā laikā, neļaujot iejaukties Tajā…

Jautāsiet, pa kuru laiku, kā tas iespējams, ja ir simtiem citu lietu, kuras jāpaveic? Tu spēsi to pielāgot, atradīsi, kā to izdarīt, ja vien vēlēsies un būsi tam gatava. Kādu rītu agrāk aiziesi uz darbu, sadalīsi mājas pienākumus uz visiem un turpmāk traukus mazgāsi tikai 3 reizes nedēļā, vannas istabu uzticēsi tīrīt citiem ģimenes locekļiem, drēbju izlikšanu novirzīsi arī savējiem. Un atļaujies telefonu nolikt malā esot gultā… Un šādi vienu darbiņu novirzot, atbrīvojas laiks kam citam… atbrīvojas laiks, lai Tu būtu Tu pati.

Šādi arī Tu apzinies, ka sievietei nav jādara viss pašai un ir tik lieliska sajūta, ka Tu ļaujies būt sievišķīga, ļaujies, ka Tev kāds pagatavo gardas brokastis, vai sagaida no darba ar siltu kafijas krūzi, jo zina, ka esi agri modusies. Vai vienkārši aizdod savus siltos cimdus, kad tavējie nesilda…Ir tik  lieliska tā sajūta, ka par Tevi rūpējas, ka Tev nav jāpumpē mašīnai riteņi, ka Tev nav jātīra mašīna, vai jālej logu šķidrums, kad Tev nav pašai jācīnās ar kanalizācijas trubām, vai durvju rokturiem… šo piemēru ir tik daudz un noteikti mums katrai savi, katrai savs ceļš, kā nepazaudēt un piedzīvot sevī sievieti… bet tas, ka esi sieviete, nebūt nenozīmē, ka ir tikai un vienīgi sieviešu, vai tikai un vienīgi vīriešu darbi. Arī vīrietis var auklēt bērnus, arī vīrietis var pīt matus, arī vīrietis var iet pastaigās ar bērniem, arī vīrietis var gatavot, šādi sievietes ikdienu padarot ne tikai vienkāršāku, bet arī krāsaināku un vērtīgāku, par to rūpējoties… vienkārši šādi izrādot savas rūpes par Tevi, bet Tu vienkārši ļaujies… Sievietēm ir šī lieliskā privilēģija ļaut rūpēties….

Lai skaista sieviešu diena un Tu pati….