Olga Ļubina: Ir ļoti svarīgi atcerētiers mēru

Olga Ļubina: Ir ļoti svarīgi atcerētiers mēru

25. Oct 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Aizvadītajā svētdienā Māmiņu Klubs uz sarunu aicināja uztura speciālisti Olgu Ļubinu, lai uzzinātu, kā mainījušies sabiedrības ēšanas paradumi pēdējo gadu laikā un pandēmijā, kā arī ieklausītos speciālistes rekomendācijās par uzturu pašiem mazākajiem.

Jaundzimušā uzturs

Visā pasaulē plaši tiek pētīts bērnu, jo sevišķi līdz 2 gadu vecumam, uzturs un ēdināšana,  jo tas ir ļoti svarīgs periods bērna attīstībā, un regulāri publicētas aizvien jaunas rekomendācijas. Arī Veselības ministrija šovasar izstrādājusi rekomendācijas veselīgam uzturam un barošanas taktikai zīdaiņiem no dzimšanas līdz 2 gadu vecuma. Tajās pārrunāti jautājumi par bērna zīdīšanu, piebarojuma ieviešanu un to, kurā brīdī kādus produktus bērna uzturā ieviest.

Viena no jaunākajām rekomendācijām ir bērna zīdīšana pēc pieprasījuma. “Ir daudzas māmiņas, kuras seko līdzi šīm rekomendācijām, un gan zīdainis, gan māmiņa ir laimīgi, bet dažreiz var būt problēmas. Piemēram, ja bērna gremošanas trakts nav pilnīgi nobriedis, var būt problēmas, ja ļoti pieturas pie rekomendācijas barot pēc pieprasījuma. Tas attiecas uz 2 – 4 mēnešu vecu mazuli, kuram jau vajadzētu būt noteiktam dienas režīmam, lai bērns zinātu, kas pēc kā seko. Ja māmiņa nepārtraukti ik pēc 15 – 20 minūtēm liek pie krūts, bet bērns neņemas svarā, ir nelaimīgs, obligāti jākonsultējas ar ārstu un problēmu jārisina,” uzsver uztura speciāliste Olga Ļubina. Viņa uzsver, ka rekomendācijas ir vispārīgas un domātas visai populācijai, tāpēc vienmēr jāskatās individuāli katru bērnu, katru situāciju izvērtējot individuāli. “Katrs bērns ir unikāls, un var būt tā, ka viņš neiederēsies vispārīgajās rekomendācijās. Nevajag mocīt sevi, meklēt sevī kādas problēmas un kļūdas, bet labāk vērsties pie speciālista, lai konsultētos un rastu risinājumu,” teic uztura speciāliste.

Mazuļa pirmais piebarojums

Vadoties no vispārīgajām rekomendācijām, piebarošanu ieteicams uzsākt ne ātrāk par 17, bet ne vēlāk par 26 nedēļām, tas nozīmē – bērna 4 – 6 mēnešu vecumā. “Ir jāskatās, kā bērns attīstās, aug, vai izrāda interesi par ēdienu, un tad lemjam par piebarojuma uzsākšanu. Ir bērni, kuri ir ļoti ieinteresēti jau 4 mēnešu vecumā, ko ēd pieaugušais. Redzot bērna izsalkušās acis, mamma var iedot bērna vecumam atbilstošu ēdienu, piemēram, dārzeņu biezeni, un pakāpeniski palielināt piebarojuma apjomu,” skaidro Olga Ļubina. Tikpat labi var būt bērni, kuru piebarošana tiek uzsākta sešos mēnešos, taču ilgāk atlikt piebarošanu nav ieteicams, jo bērnam var būt dzelzs deficīta anēmijas risks, jo mātes pienā dzelzs ir ļoti mazā koncentrācijā. “Lielākoties zīdainis izmanto tās rezerves, kuras uzkrājis esot mammas puncī. Pa šiem mēnešiem rezerves jau ir tuvu beigām, tāpēc jāuzsāk piebarošana,” skaidro speciāliste.

Mazuļa piebarojamam 4 – 6 mēnešu vecumā jābūt pilnīgi homogēnam, kas nozīmē, ka tajā nevar būt gabaliņi, tā izslēdzot aizrīšanās risku. Mazuļa ēdienam jābūt maksimāli tīram, kas nozīmē, ka vienlaikus tiek piedāvāts tikai viens produkts, lai varētu novērot, vai nepastāv alerģiskas reakcijas. Sākot ar 8 – 10 mēnešu vecumu bērnam var jau piedāvāt gabaliņu ēdienu.

Attiecības ar ēdienu

Olga Ļubina aicina ikvienu saprast sava organisma vajadzības, ieklausīties sevī, kā arī izvērtēt, cik daudz kustamies. “Ir sev jāpajautā, ko tieši no ēdiena sagaidām,” saka uztura speciāliste. Viņa saka, ka pandēmijas laiks ļoti negatīvi atsaucies uz attiecībām ar ēdienu, un sekas tam redzamas strādājot slimnīcā. “Sekas, ko redzam strādājot slimnīcā, ir gan ēšanas traucējumi, gan traucējumi, kas izpaužas ar neēšanu vai pārmērīgu ēšanu. Situācija ir diezgan dramatiska,” teic speciāliste, norādot, ka lielākais svara pieaugums, kuru fiksējusi šajā periodā, kādam pusaudzim ir pat 50 kg. Tiesa, novērota ne tikai pārmērīga ēšana, bet arī pretēji gadījumi, kad, piemēram, stresa vai neuzmanīgu vārdu dēļ, piemēram, meitenes pievēršas ļoti veselīgam uzturam, pārprotot rekomendācijas un nonākot līdz ēšanas traucējumiem, kas rada kritisku svara zudumu.

Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, speciāliste mudina sarunāties ar saviem bērniem, noskaidrot, kā pagājusi viņu diena. “Ļoti svarīgi ir sekot līdzi, kā bērns ēd, vai viņš pēkšņi nesāk izvairīties no kopīgām maltītēm. Ļoti svarīga ir kopīga maltīte vismaz vakarā, lai vecāki varētu redzēt, kā bērns ēd, kāda ir ēšanas kultūra,” iesaka speciāliste. Viņa mudina skatīties līdzi, vai bērns nesāk izvairīties no konkrētiem pārtikas produktiem, neaizraujas ar pārmērīgām fiziskām aktivitātēm, tā izsmeļot savas rezerves, jo šie ir signāli, kuriem obligāti jāpievērš uzmanību. Gadījumā, ja vecāki tomēr novēro kādu no šiem signāliem, būtu jāsāk nevis ar uzbrukumu, bet gan bērnam jāpavaicā, kāpēc tas tiek darīts, ar kādu mērķi.

Atceries par mēru

Pandēmija ir ļāvusi savādāk paskatīties uz saviem ēšanas paradumiem, un vairāk tiem pievērst uzmanību. Olga Ļubina teic, ka cilvēki, iespējams, ir sākuši ēst nedaudz veselīgāk nekā agrāk, jo vairāk ir mājās un var veltīt laiku gatavošanai. “Šobrīd rekomendāciju par veselīgu uzturu ir ļoti daudz, ir daudz informācijas, katrs sevi sauc par uztura speciālistu vai dietologu, tāpat arī pastāv ļoti daudz mītu par to, kas ir veselīgi vai nav. Cilvēkam ir viegli apmaldīties informācijas plūsmā un sevi pazaudēt, tāpēc jābūt kritiskam,” skaidro uztura speciāliste Olga Ļubina. Viņa aicina katru atcerēties par mēru, jo arī ļoti veselīgus produktus var apēst par daudz.