Notāru dienās bezmaksas konsultācijas visā Latvijā. Pajautā par nākotnes pilnvarojumu!

Notāru dienas, kad visā Latvijā zvērināti notāri sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas, šogad notiks 26. un 27. februārī. Iedzīvotāji aicināti vērsties pie zvērinātiem notāriem, lai saņemtu padomu un atbalstu sev svarīgos juridiskos jautājumos, tostarp par pilnvarām dažādām dzīves situācijām, mantojuma lietām un mantošanas procesu, darījumiem ar nekustamo īpašumu, ģimenes lietām, kopdzīves jautājumiem u.c.

Konsultācijas var saņemt zvērinātu notāru birojos visā Latvijā 26. un 27. februārī no plkst. 10.00 līdz 15.00. Savu jautājumu var uzdot tiešsaistes čatā Latvijas Zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv, sadaļā Mans notārs atrodot profilu Notāru dienas un uzsākot ar to saraksti (poga Sarakste). Atbildes uz jautājumiem varēs saņemt arī tiešsaistes diskusijā sociālās tīklošanās vietnē Facebook un dažādos TV un radio raidījumos. Par visām iespējām vairāk var uzzināt Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā.

Uzmanības fokusā – nākotnes pilnvarojums

Šogad Notāru dienu uzmanības centrā no pašu zvērinātu notāru puses – nākotnes pilnvarojums. Tas ir dokuments, ar kura palīdzību iespējams dot norādījumus rīcībai attiecībā uz savām vēlmēm un vajadzībām brīdim, kad cilvēks pats to pēkšņi nespēj. Tādas situācijas var būt, piemēram, pēc insulta, komas dēļ pēc negadījuma u.tml.

“Ne visas situācijas dzīvē ir paredzamas. Mūsdienu straujais ikdienas ritms, stress un dzīvesveids nosaka savu kārtību, un kādreiz tā nebūt nesakrīt ar pašu izvēlēto likteni. Mums pašlaik ir iespējas daudz ceļot, cilvēki nodarbojas ar ekstrēmiem sporta veidiem, mēs varam pārvietoties ar dažnedažādiem transportlīdzekļiem. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka pastāv arvien lielāka varbūtība saskarties ar tādu veselības stāvokli, kad uz laiku vai pat ilgstoši var būt liegta spēja pieņemt svarīgus lēmumus, kas saistīti, piemēram, ar mantu, īpašumu, bērniem u.tml.,” stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Tomēr ir lietas, kurām var iepriekš sagatavoties un lielā mērā nodrošināt, ka svarīgi procesi neapstājas tāpēc, ka cilvēks ir nonācis tādā situācijā. Tas iespējams ar nākotnes pilnvarojumu, kas mūsdienās ir uzskatāms par ļoti svarīgu dokumentu katrā ģimenē – gluži tāpat kā testaments. Kā norāda Jānis Skrastiņš, “tas ir stāsts par labāku nākotni, par iesaistīšanos savas dzīves plānošanā, par rīkošanos jau iepriekš, un tā ir nobrieduša cilvēka un sabiedrības pazīme – neizlaist savas dzīves grožus no rokām un neatstāt svarīgas lietas pašplūsmā”.

Latvijā iespēja noslēgt šādu nākotnes pilnvarojuma līgumu ir kopš 2013. gada. Tomēr to izmanto ļoti neliela daļa iedzīvotāju. Tikmēr statistika ir nepielūdzama. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, Latvijā pēdējā piecgadē katru gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku atklāja diagnozi – vēzis. Vidēji ap 15 000 Latvijas iedzīvotāju gūst traumas un ievainojumus. Latvijas apdrošināšanas kompānijās, kas pie dzīvības apdrošināšanas piedāvā kritisko slimību apdrošināšanu, izmaksāto atlīdzību apjoms šajā segmentā pieaudzis pat 2-3 reizes attiecībā pret iepriekšējo gadu, bet 2018. gadā izmaksāti kopumā gandrīz 238 000 eiro.

Kā neizlaist savas dzīves grožus no rokām

Temats aktualizējās pagājušā gada Notāru dienās, kurās notāri cita starpā devās mājas vizītēs. Vairākās no tām nebija iespējams veikt nepieciešamās notariālās darbības, jo cilvēks veselības stāvokļa dēļ nu jau vairs nespēja skaidri paust savu gribu. “Diemžēl tādā stāvoklī esošs cilvēks tajā brīdī jau vairs nevar arī pilnvarot kādu citu rīkoties savā vietā. Ja iedomājamies, piemēram, situāciju, kad cilvēks pēc insulta kādu brīdi nav spējīgs pieņemt lēmumus un rīkoties, tad nav grūti arī iztēloties, kas notiek vai, pareizāk sakot, nenotiek ar viņa īpašumiem un saimniecību. Arī pie naudas viņa kontos ģimenes locekļi nevar piekļūt, piemēram, lai samaksātu par ārstēšanu vai rehabilitāciju. Un tāds stāvoklis var ilgt pat vairākus gadus,” uzsver Jānis Skrastiņš.

Ja nākotnes pilnvarojuma nav, tad nepieciešama tiesas un bāriņtiesas iesaiste, lai nodibinātu aizgādnību un ieceltu aizgādni, kurš turpmāk pārstāvēs cilvēka intereses. Savukārt ar nākotnes pilnvarojumu var novērst iestāžu iesaisti privātajā dzīvē, nodrošinot ne vien to, ka viņa intereses pārstāv paša izraudzīts pilnvarnieks, bet arī privātuma aizsardzību. To, kas pārrunāts notāra kabinetā, zinās tikai zvērināts notārs, pats cilvēks un tas, kuru viņš pilnvarojis.

Kā top un kā darbojas nākotnes pilnvarojums?

Nākotnes pilnvarojums stājas spēkā ar tā noslēgšanas brīdi, taču darboties uz šīs pilnvaras pamata pilnvarnieks var sākt tikai tajā brīdī, kad ir radusies nepieciešamība pēc viņa atbalsta. Veselības traucējumu, piemēram, komas gadījumā ar ārstu atzinumu tiek konstatēts, ka cilvēks uz to mirkli ir zaudējis spēju saprast savas rīcības nozīmi vai arī fiziski nespēj paust savu gribu. Kad cilvēks atveseļojas un atgūst rīcībspēju, viņš turpina savas lietas kārtot pats, un pilnvarojuma darbība tiek pārtraukta.

Tradicionāli nākotnes pilnvarojums attiecas uz saimniecisko un finansiālo sfēru. Taču arvien biežāk nākotnes pilnvarojumu attiecina arī uz veselības, labklājības un citām privātajām sfērām. Kā liecina prakse, Latvijā cilvēki nākotnes pilnvarnieka pārziņā nodod ārkārtīgi būtiskus jautājumus. Piemēram, mantisko tiesību sfērā – tiesības rīkoties ar pilnvarotāja īpašumu, rīcību ar naudas līdzekļiem, bet personisko tiesību sfērā – pārstāvēt viņu tiesā, lemt par ārstniecību, pārstāvēt viņu iestādēs un tiesā, saņemt pilnvarotāja vietā sociālos pabalstus, izvēlēties pilnvarotāja dzīvesvietu. Viens no nākotnes pilnvarniekam bieži nodotiem jautājumiem ir arī lēmuma pieņemšana par atteikšanos no ārstniecības un pilnvarotāja atslēgšanu no sistēmas, kas mākslīgi uztur dzīvības funkcijas.

Nākotnes pilnvarojums var tikt noslēgts tikai rakstveidā, un to Latvijā taisa pie zvērināta notāra t.s. notariālā akta formā un tiek reģistrēts Nākotnes pilnvarojumu reģistrā. 

Rezumējot:

Par nākotnes pilnvarojumu būtu vērts padomāt jebkuram cilvēkam, kuram kaut kas pieder – īpašumi, manta, bizness utt., bet īpaši tādam, kam ir ģimene un bērni, kuri no viņa atkarīgi, ir svarīgs šāds nodrošinājums nākotnes pilnvarojuma formā. “Slimības un nelaimes nešķiro, tās var skart jebkuru, bet jo īpaši riskam ir pakļauti arī tie, kuri, piemēram, nodarbojas ar ekstrēmiem sporta veidiem, daudz ceļo, ir aktīvi un mīl riskēt, vada jebkādu transportlīdzekli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka iekļūšana kādā negadījumā nereti nemaz nav atkarīga no paša cilvēka, bet kādiem ārējiem apstākļiem vai citu personu rīcības,” uzsver Jānis Skrastiņš.