Ņikita Bezborodovs: Obsesīvi komplusīvie traucējumi ir 1 - 3 bērniem no 100

Iespējams, esi grāmatnīcu plauktos pamanījusi nesen izdoto Zanes Zustas grāmatu “Es esmu Boss”, kas bērniem vienkāršā valodā stāsta par trauksmi. Grāmatas autori par obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem (OKT) konsultējis bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, kuru arī aicinājām uz sarunu Māmiņu Klubā.

Ņikita Bezborodovs atzīst, ka grāmata, viņaprāt, ir labs iemesls parunāt par vienu no psihiskās attīstības traucējumu veidiem, kas, patiesībā, ir diezgan plaši izplatīts un ietekmē daudzu bērnu dzīvi, taču publiskajā telpā par to nākas dzirdēt ļoti reti, - tie ir obsesīvi kompulsīvie traucējumi jeb, kā to dēvēja savulaik, uzmācību neiroze. Bērnu psihiatrs stāsta, ka Zanes Zustas grāmata ir pirmais viņam zināmais mēģinājums latviešu valodā uzrakstīt grāmatu, kas bērniem saprotamā valodā paskaidrotu viņu pieredzes, skaidrojot, kas tas ir, kāpēc tā notiek un ko darīt.

Kas ir obsesīvi kompulsīvie traucējumi?

OKT ir traucējumi, kas tiešā veidā saistīti ar trauksmi. “Tie ir diezgan plaši izplatīti. Pēc pasaules statistikas, tie ir 1 līdz 3 bērni no 100, kuriem uzmācīgās domas un rīcības ir tik izteiktas, ka traucē dzīvi,” skaidro Ņikita Bezborodovs. Šādos gadījumos doma, kura ienākusi prātā, nelaiž bērnu vaļā un rada trauksmes sajūtu. Kā piemēru viņš min uzmācīgas bailes inficēties un nomirt, tāpēc bērns var stundām mazgāt rokas, lai tikai uz tām nebūtu mikrobu, bet no cītīgās un ilgās roku mazgāšanas to āda jau ir bojāta. Vēl kā vienu piemēru viņš min situāciju, kad bērns gluži vienkārši nespēj iziet no mājas, lai dotos uz skolu, jo visu laiku nepamet doma, ka viņš nav aizslēdzis durvis, tāpēc neskaitāmas reizes atgriežas mājās, lai pārbaudītu, vai durvis ir aizslēgtas. “Es domāju, ka šādas domas ir pazīstamas visiem, taču normālā variantā parasti ar šo trauksmi tiekam galā, varbūt vienu reizi pārbaudām, vai durvis tiešām ir aizslēgtas, bet pēc tam virzāmies tālāk, bet dažus cilvēkus šī doma nelaiž vaļā, lai arī cik reižu pārbaudītu,” skaidro psihiatrs.

Viņš stāsta, ka OKT gadījumā uzmācīgās domas ir gluži kā riņķa dancis, kas var aizņem ļoti daudz laika, ietekmēt bērna pašsajūtu un viņa funkcionēšanu. “Brīdī, kad šīs uzmācīgās domas un darbības būtiski ietekmē ikdienas dzīvi, izraisa ciešanas un negatīvi ietekmē bērna funkcionēšanu, tas ir brīdis, kad sākam runāt par to, ka kaut kas ir jādara,” uzsver Ņikita Bezborodovs.

Kādā vecumā visbiežāk tiek novēroti OKT?

Psihiatrs skaidro, ka OKT ir divi tipiskie vecumi, taču tikpat labi tie var parādīties arī citos vecuma posmos. “Biežāk OKT sākas agrīnā skolas vecumā ap 8 – 10 gadiem, bet otrais pīķis ir jau tuvāk jauna pieaugušā vecumā – no 18 līdz 22 gadiem – , kad var parādīties šīs grūtības, pat ja iepriekš tādas nav bijušas,” teic ārsts. Viņš uzsver, ka nereti OKT tiek pamanīti ļoti novēloti, kad bērns jau vairākus gadus ar to ir dzīvojis, jo uzmācīgās darbības ne vienmēr ir viegli pamanāmas, jo tās notiek galvā.

Ņ. Bezborodovs teic, ka ikvienam no mums dzīvē var veidoties uzmācīgas domas un rituāli, jo katram smadzenēs tam ir potenciāls.

Psihiatrs iesaka vecākiem pievērst uzmanību, cik ilgu laiku bērnam ikdienā aizņem ritualizētās darbības. “Formālais kritērijs ir, ka tad, ja ritualizētās atkārtotās darbības aizņem dienā vismaz stundu, tas noteikti ir brīdis, kad tām jāpievērš uzmanība,” vērš uzmanību bērnu psihiatrs, sakot, ka samērā bieži satiek bērnus, kuriem ir problēmas ar tualetes apmeklējumu. “Viņi aiziet uz tualeti, pazūd tur uz stundu, pēc tam ir jāliek jauns tualetes papīra rullis, jo bērns to visu ir izlietojis slaukot dibenu, baidoties sasmērēties. Tas aizņem daudz resursu un laika. Pats tualetes apmeklējums bērnam rada straukumu, jo viņš zina, ka tad, ja būs tur jāiet, atkal būs riņķa dancis, tāpēc sāk aizturēt un neiet uz tualeti. Veidojas aizcietējumi, vecāki ved bērnu pie ārsta, bet patiesais iemesls ir psihiskajā sfērā ar trauksmi,” norāda Ņikita Bezborodovs.

Kā rīkoties OKT gadījumā?

OKT ir diezgan plaši izplatīti, un ir iespējas bērniem palīdzēt. Psihiatrs norāda, ka daudzos gadījumos šie traucējumi ir pārejoši, un arī bez lielas ārstēšanas trauksme mazinās, bērns izstrādā aizsardzības mehānismus.

Viens no risinājumiem OKT gadījumā ir kognitīvi biheiviorālā terapija, kas sākotnēji veidota, lai strādātu ar cilvēka domāšanu. Terapija palīdz bērnam saprast, kas ar viņu notiek, kā arī palīdz sniegt risinājumus. “Sliktāk gan ir gadījumos, ja arī vecāki iesaistās šajās izpausmēs, palīdzot bērnam izpildīt viņa uzmācīgās trauksmes. Tas nepalīdz problēmu risināt,” uzsver psihiatrs.

Psiholoģiskās ārstēšanas ietvaros kopā ar ģimeni un speciālistu tiek palīdzēts bērnam labāk izturēt trauksmi un nomierināties.

“Ja ir aizdomas par OKT, jāizrunā ar ģimenes ārstu un var vērsties pie psihologa. Ja grūtības ir ļoti izteiktas, tad skaidrs, ka jāvēršas pie bērnu psihiatra,” ar ieteikumiem dalās ārsts.