Nedaudz perfekcioniste

Manuprāt perfekcionisms ir tiekšanās pēc augstākā, šie cilvēki sev izvirza augstas prasības vēlas būt labākie it visā, pastāvīgi tiecas pēc zināšanām (perfekcionisms ir personības īpašība).

Es cenšos būt perfekts cilvēks, jo kopš bērnības ir ienācies tā, ka mani mīlēja un novērtēja tikai tad, kad kaut ko bijus sasniegusi – labas atzīmes mācībās, lieliski sasniegumi sportā u.tml.

Man ir bail no kritikas. Daru tikai to, kas man patiešām labi padodas un reizēm ir bailes uzsākt ko jaunu, jo bail izgāzties. Esmu nepārliecināta par sevi. Bet es ar to cenšos tikt galā un atgādinu sev, ka neviens nav un nevar būt ideāls un ka kļūdīties ir normāli un cilvēcīgi.

Perfekcionisms manā ikdienā:

• Man piemīt izmisīga vēlme pēc tīrības mājās. Tas ir nācis no bērnības, jo reizēs, kad pie mus ciemojās Rīgas krustmāte viņa vienmēr mammai norādīja uz nesakārtoto māju, putekļauno lustru un vienā brīdī es sev pateicu, ka man viss būs perfekti, lai kad viņa atbrauks pie manis ciemos, lai viņai nebūtu kur piesieties un tā es vēljoprojām ar to cīnos un mani kaitina, ja lietas nav savās vietās. Cīnos ar savu nepatiku pret suni, jo tas nemitīgi uz katra stūra atstāj spalvu kušķi.
• Pēc bērniņa piedzimšanas vēlējos būt iedāla māte un sieva vīram. Bet es ātri sapratu, ka mani spēki ir ierobežoti un iemācījos gan sev, gan citiem pateikt ‘’Nē’’. Sapratu, ka nav iespējams būt labai visās jomās, ar grūtībām, bet iemācījos lūgt palīdzību.