Stresa brīžos, lai nomierinātos, ļoti bieži tiek apēsts vairāk nekā nepieciešams . Un tas nebūt nav tā, ka tiek grauzti tikai burkāni vai augļi, bet roka sniedzas pēc kaut kā salda vai arī pēc papildu porcijas. Ne velti mēdzam runāt par „stresa apēšanu”. Taču pandēmijas likumi ir skarbi, un nevajadzētu tās radīto stresu aizgaiņāt ar pārēšanos.
o Ir svarīgi saprast/iemācīties neapēst savas emocijas, bet remdēt īstu izsalkumu, ievērojot porcijas lielumus – tas ir viens no uztura paraduma pamatprincipiem, lai izvairītos no stresa ēšanas un svara pieauguma.
o Pajautāt sev, vai es patiešām esmu izsalcis, pirms apēst papildporciju.
o Brīži, ja tomēr gribas kaut ko apēst, kas biežāk ir arī no garlaicības, centies, piemēram, sagrieztus dārzeņus vai augļus turēt acu priekšā ledusskapī vai virtuvē uz galda. Arī bērni ēdīs sagrieztus dārzeņus cepumu vai citu saldumu vietā.
o Ja esi no tiem, kam patīk ēst, skatoties savu iemīļoto seriālu. Bezpiedevu jogurtam pievieno iecienītākās garšvielas un pasniedz ar sagrieztiem dārzeņiem. Šāda uzkoda noteikti saturēs mazāk kaloriju.
o Dzērieni, piemēram, tēja, var būt lielisks veids, kā nomākt stresa izraisītu tieksmi kaut ko apēst.
o Ja strādājat no mājām, dienas laikā ieplānojiet pārtraukumus. Lai varētu paēst pusdienas, jo tas neļaus pārēsties vakariņas, kā arī veliet kādas 15 minūtes, piemēram, stiepšanās vingrinājumiem.
o Ieplānojiet virtuālās ēdienreizes kopā ar draugiem, izvēloties, piemēram, FaceTime vai Zoom. Tas ir īpaši noderīgi, ja esat viens un cīnāties ar stresa ēšanu.
o Vairāk kustību – fiziskās aktivitātes labvēlīgi ietekmē organismu, sportošanas laikā paaugstinās skābekļa aprite asinsritē. Fizisko aktivitāšu laikā ir iespēja cilvēkam izlādēties no ikdienā uzkrātā stresa un pozitīvā veidā atbrīvoties no negatīvajām emocijām, kas šobrīd ir tieši tas, kas mums ir vajadzīgs.