Mūsu ģimenes iepirkšanās paradumi

Tā kā mūsu ģimenē ir daudz, kā arī dzīvojam 12km no tuvākā veikala, iepirkšanās ir mūsu ģimenes darāmo darbu sarakstā un cenšamies to rūpīgi saplānot. Nevienam nav noslēpums par to, ka Latvijā dzīvot ir dārgi un iepirkšanās ir ļoti liels "sitiens" pa naudas maku, ļoti piedomājam pie tā, lai to darītu maksimāli "gudri".

Galvenā iknedēļas iepirkšanās vieta mums ir Rīgas Centrāltirgus. Mums jau ir iestrādāts savs maršruts un savi pieturpunkti - cūkgaļa, vistas gaļa, kupinātā gaļa, lazdu rieksti, pončiki, piena produkti, dārzeņi, zivju paviljons. Ir tā, ka vīrs knapi to visu var aiznest līdz mašīnai. Cūkgaļas stendā jau pie "savām pārdevējām"pērkam malto gaļu, "cauraudzīti", kauliņus, cūkgaļas karbonādi, tad pie vistu produktiem - vistas fileju, vistas girosu, vistu, vistu šķinķīšus, vistu akniņas. Ir lētāk un garšīgāk, nekā lielveikalos. "Rubeņu stendā" vienmēr nopērku kūpinātas ribiņas priekš zupiņām. Tālāk ceļojam uz piena produktu paviljonu nopērkot lazdu riekstus un garšīgos pončikus, kurus gatavo turpat uz vietas. Bērniem vairāk jau šis rituāls un process patīk, ne tik ļoti paši pončiki. 

Arī jau pie pastāvīgās "piena tantas" kā to mēdz dēvēt Emīlija - pērkam sveramo sviestu, pienu, gardo Krievijas pikanto Rokišku sieru, ik pa laikam pamēģinām arī vēl kādus citus siera veidus, tad lieso biezpienu, "īsto krējumu".

Dārzeņu paviljonā pērkam burkānus, kartupeļus, zaļumus, puķkāpostus un marinētos kāpostiņus, arī adžiku un sveramās garšvielas.

Zivju paviljonā pērkam svaigās karpas, tīrītās ķilavas, dažreiz arī svaigās laša muguriņas zupai.

Šis viss tiek plānots nedēļai. Tad arī iebraucam lielveikalā, pārsvarā tie ir RIMI veikali, man viņi patīk vislabāk, tur nopērkam makaronus, pupas, rīsus, griķus, cukuru, eļļu, olas un saimniecības preces. Saimniecības preces mēneša griezumā, bet pārtikas produktus - nedēļai, arī kaķim pārtiku pērkam nedēļai.

Bieži vien dārzeņus iegādājamies arī no dārzeņu audzētājiem pa tiešo, sanāk, ka gar māju brauc busiņš un piedāvā. Protams, audzējam kaut ko arī paši, bet tie ir mini apjomi dažām vakariņām.

Tad, kad viss šis ir sarupēts, pakoju ledusskapī pa maisiņiem un ēdienreizēm, cenšos jau pērkot zināt, ko es no tā gatavošu, vai tās būt kotletes ar kartupeļu biezeni un krējuma mērci, vai tā būs laša siera zupa, vai arī šķelto zirņu zupa ar kūpinātām ribiņām. Svaigās zivis paši mājās kūpinām un sanāk tik gardas...

Treknās zivis dēls brauc makšķerēt uz maksas dīķiem, kur zinām, ka zivis ir barotas ar dabīgām barībām, tām krāsa un garša ir pavisam cita. Tad gatavojam foreļu steikus, mazsālītās foreles, zupas no galvām un astēm, arī kūpinām.

Jo retāk sanāk braukt uz veikalu, jo mazāk naudas tērējas un mazāk pārtika jāizmet ārā. Liekas, ka tirgū sanāk iztērēt daudz, vidēji 65-70eiro vienā reizē, bet, ja parēķina, ka veikalā ar 20eiro īsti nesanāk neko lādzīgu un daudz nopirkt, tad 65-70nedēļā tirgū sanāk lētāk, nekā katru dienu pa 20-25eiro veikalā, kā arī biežāk ejot veikalā, sanāk nopirkt arī impulsa preces, ne īsti to, kas tiešām nepieciešams.

Ja braucu komandējumos ārpus Latvijas, nopietni krājumus iepērku AUCHAN veikalos Polijā, gan sadzīves preces - veļas pulveri, šampūni, tualetes papīri, zobu pastas, zeķes, zeķubikses, skolas lietas bērniem, makaroni, brokastu pārslas, sulas, jogurti, kuri tur maksā vien dažus centus. Tad lietas, kuras nebojājas sapērku vairākiem mēnešiem uz priekšu un šādi sanāk lieliski ieekonomēt, jo tad tikai piepērkam reizi nedēļā klāt gaļas produktus tirgū un katru otro dienu svaigu pienu mājās.

Apģērbus bērniem pērku no sadarbības partnieriem, no kuriem savam veikaliņam iepērku preci, vai arī cenšos "noķert" labas un kvalitatīvas preces uz atlaidēm, ja galīgi nesanāk, tad tomēr izvēlos pēc principa - labāk nopirkšu vienu ļoti labu un dārgu, nekā 5 un vienreizējās.