Mūsmājās visbiežāk atkritumos nonāk maize un piena produkti

Mūsmājās visbiežāk atkritumos nonāk maize un piena produkti

14. Jun 09:53 Banija_lv Banija_lv

Tas bija pirms aptuveni diviem gadiem, kad konstatēju, ka ikdienā izmetam ļoti daudz ēdiena. Pirmkārt, tāpēc, ka pārvērtējam savu vēderu apjomus un iepērkam par daudz produktu, otrkārt - tāpēc, ka ne vienmēr izdodas “uzķert” vajadzīgo daudzumu un pagatavot tik, cik varam apēst, lai pēc tam nekas nebūtu jāmet ātrā, un treškārt - jā, bieži vien pakļāvos dažādām akcijām un nopirku gluži vienkārši to, kas nemaz nav vajadzīgs.

Jau tolaik sāku domāt, kā šo situāciju vērst par labu, jo katrs izmestais produkts ir izmesta nauda. Domājot šādās kategorijās, izlietais puslitrs piena vairs nešķiet tāds nieks. Tāpat kā izmestais jogurts vai neapēstās maizes šķēles. Kopā saliekot centu pie centa, to summa jau veido vairākus eiro. Ja sarēķinātu naudas izteiksmē, cik daudz nedēļas vai mēneša laikā izmetam ārā, tas mani noteikti būtu veicinājis daudz ātrāk sākt domāt par to, ka nepieciešams kāds rīcības plāns un paradumu maiņa.

Ko es esmu pasākusi darīt, lai izmestās pārtikas apjoms būtu mazāks?

Plānoju ģimenes nedēļas ēdienkarti.

Protams, nav vienmēr iespējams paredzēt, kas notiks nedēļas vidū, taču parasti salieku plānu, kādus ēdienus katru dienu gatavosim vakariņās, ko ņemšu līdzi pusdienās, lai apjaustu, kādi produkti jāiepērk un es nenopirktu nekā lieka. Nenoliedzami, ir reizes, kad pat gribēdama nevaru noprognozēt, ka uz nedēļas beigām tomēr negribēsies vakariņās zupu, vai arī dosimies ieturēties ārpus mājas, taču kopumā - tas strādā. Izmesto produktu apjoms patiešām ir ievērojami mazāks.

Produktus pasūtu internetā.

Nezinu, kā jums, bet man aizejot uz veikalu iepirkties, lielākoties ir gluži kā anekdotēs, kad iznāku no tā ar 101 citu neplānotu pirkumu, to, kas vajadzīgs visvairāk, nemaz nenopērkot. Lieki iztērēta nauda un nevajadzīgi produkti (lielākoties, dažādi našķi, akcijas preces). Tāpēc veltu piektdienas vakarā vai sestdienas rītā laiku, lai interneta veikalā saliktu nākamajai nedēļai vajadzīgo produktu grozu, un svētdienas vakarā man to piegādātu uz mājām. Ir mazāk lielu produktu, ieekonomēts laiks, nauda, un visi priecīgāki.

Kristiski izturos pret termiņiem, kas norādīti uz produktu iepakojumiem.

Ja kādreiz dzīvoju pēc principa - tiklīdz pienācis datums, kas kā ieteicamais norādīts uz produkta iepakojuma, to uzreiz metu ārā, tad tagad pret šo skaitli izturos kritiskāk. Izrādās, lielākoties jogurts vai piens vēl dienu vai divas pēc norādītā termiņa beigām nav mainījis savas īpašības un ir lietojams uzturā, tāpat kā maize vai citi produkti.

Nedēļas vidū iegādājos tikai zaļumus, dārzeņus un augļus.

Ja svētdienās uz mājām man piegādā produktus visai nedēļai un nedēļas vidū man vairs nav jādodas uz veikalu ne iegādāties maizi, ne piena produktus vai gaļu, tad zaļumus tomēr izvēlos ik pārdienas iepirkt veikalā vai tirgū mazākās porcijās. Būs garantija, ka tie visas nedēļas garumā mājās būs pieejami svaigi.

Izvērtēju akcijas preces - vai man to tiešām vajag?

Atzīšos, ka kādreiz man samērā bieži paslīdēja kāja un kļuvu par dažādu akciju upuri, iegādājoties nevajadzīgas preces, visbiežāk, pārtikas produktus. Tie ledusskapī visbiežāk tika aizmirsti un pēc tam bija jāmet ārā, tāpēc tagad, lai ietaupītu resursus, ļoti kritiski izvērtēju, vai man patiešām ir vajadzīgs šis produkts un visbiežāk akciju laikā iegādājos preces, kas var tikt uzglabātas ilgstoši - konservi, beramie produkti.

Solis pretī Zero Waste.

Kopš netālu no darba vietas atvērts beziepakojuma veikals, uz to nereti aizdodos ar burciņām maisiņā. Esmu sapratusi, ka pērkot produktus mēs mēdzam pārmaksāt, jo lielu daļu no cenas veido skaistais iepakojums, par kuru papriecājamies un ātri vien izmetam ārā.

Kāpēc gan pārmaksāt, ja var ietaupīt? Tāpēc man ir iegādātas dažāda izmēra kastītes (var, protams, arī izmantot stikla burciņas, bet tas ir papildu svars, ko nest), un, kad pamanu, ka drīzumā beigsies kāds no beramajiem produktiem, dodos iepirkties uz Burku. Šeit iegādājos rīsus, lēcas, kokosriekstu skaidiņas, zirņus u.c. produktus.

Kā redzams pēc mana skapīša satura, vēl līdz ideālam man ejams gana garšs ceļš, jo bieži vien uz mājām atceļo jau safasēti makaroni, kas laikam tāpēc, ka līdz šim vēl neesmu atradusi pietiekamā izvēlē beramo makaronu piedāvājumu, kas mūs pilnībā apmierinātu. Tomēr galvenais ir sākt ar kaut ko, un tad bezatkritumu dzīvesveids ar dienu aizvien vairāk iedzīvosies.

Vairāk ne vienmēr ir lētāk.

Esmu pēc izglītības ekonomiste, tāpēc gluži loģiski, ka manī sēž iekšā niķis vienmēr izvērtēt preces cenu par kilogramu vai litru. Un šeit mēs nonākam pie sen zināmā, ka visbiežāk izdevīgākais ir lielais iepakojums, jo lētāk. Tāpēc ilgu laiku es vienmēr pirku lielo mazes kukulīti, lielo jogurta iepakojumu, jo ir taču lētāk, bet beigu beigās puse no tā tika izmesta ārā, jo paguva sabojāties. Kur gan ir ekonomiskais izdevīgums? Nekur! Galu galā, nopērkot lētāk, tik un tā sanāk pārmaksāt, jo visu neizlietojam un naudu “izmetam”. Tāpēc maizi pērku mazākos klaipiņos vai arī dozētu, piemēram, burgermaizītēs, bet jogurtus - mazākos iepakojumos, jo bērni lielo burciņu, lai arī tā varbūt sanāk lētāk, tomēr neizēd.

Varbūt var sasaldēt?

Diemžēl mūsu mājās platība ir tik liela, cik nu ir, tāpēc pat labi gribot nevaru novietot lielo saldētavu, lai tajā sasaldētu produktus un tos vajadzības gadījumā pēc tam izlietotu, taču es sāku ar mazumiņu. No augļiem visbiežāk iepriekš izmetu banānus, jo tie kļuva brūni, un tādi vairs nevienam negaršoja. Ko darīt? Sagriežu tos gabaliņos, saldētavā iekšā un tad pēc vajadzības pievienoju dažādiem smūtijiem. Tagad neviens banāns vairs nenonāk atkritumos!

AS "Hanzas Maiznīcas" veiktais paradumu pētījums ģimenēs ļauj secināt, ka katrs ceturtais produkts, kas nonāk atkritumos, ir dārzeņi un augļi (24%). Vienu piektdaļu veido pagatavots ēdiens no dažādiem pārtikas produktiem (20%), tam seko piena produkti (16%), graudaugu izstrādājumi (11%), gaļas izstrādājumi un zivis (9%).

Mūsu mājās, patiesībā, iepriekš bija līdzīgi - banānus izmetām, arī piena produktus, jo nepaguvām tos izlietot, teju katru dienu izmetām ārā neapēsto vakariņu tiesu, kur nu vēl maizi, kas sāka jau ziedēt. Tagad cenšamies laboties un ir jau pirmie uzlabojumi, jo uz atkritumu tvertni dodas ievērojami mazāks pārtikas produktu daudzums nekā gadu vai divus iepriekš. Un tas jau ir solis uz labāku un gudrāku dzīvi.

“Izmesta pārtika ir zemē nosviesta nauda” ir ļoti precīzi pateikts, tiesa, sabiedrība par to ne vienmēr aizdomājas, tāpēc ar lielu prieku iesaistīšos eksperimentā "Pārpalikums nav tikums", lai pierādītu, ka ik katra ģimene, kaut vai tikai nedaudz pārplānojot savus ikdienas paradumus, var būtiski izmainīt savu ikdienu un ietaupīt arī naudu.