Miomas veidošanos ietekmē ģenētika

31. Oct 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Mioma ir labdabīgs dzemdes veidojums, ar kuru saskaras liels skaits sieviešu. Bieži vien sievietes, ignorējot simptomus, par miomu uzzina vien tad, kad ir grūtības ieņemt vai iznēsāt bērniņu.

Sarunā ar Māmiņu Klubu ginekoloģe Inta Dinsberga atklāj, ka mioma ir labdabīgs dzemdes veidojums, kas var būt bīstams, jo var traucēt iestāties grūtniecībai, to iznēsāt, kā arī traucēt pašam dzemdību procesam. “Viss atkarīgs no tā, kur lokalizējušies miomas mezgli – dzemdes sienā vai uz dzemdes dobuma pusi –, kā arī no mezglu daudzuma. Jo vairāk mezglu ir izveidojies, jo lielākas var būt problēmas,” skaidro ginekoloģe, piebilstot, ka var būt ļoti daudzi aspekti, kā mioma var traucēt sievietei dzīvot, tostarp, mezgli var traucēt arī piedzimt mazulim.

Miomas mezgli var izaugt arī ļoti lieli. Pēc Intas Dinsbergas teiktā, lielākā viņas praksē bijusī mioma bija izaugusi jau aptuveni 20 grūtniecības nedēļu izmērā.

Lai gan dzemdes mioma visbiežāk attīstās sievietēm pēc 35 gadu vecuma, praksē šādi dzemdes veidojumi tiek atklāti arvien jaunākām sievietēm.

Diemžēl, dzemdes miomas veidošanos ietekmē iedzimtība jeb ģenētika, kas nozīmē, ka pati sieviete ar savu dzīvesveidu nevar ietekmēt un izvairīties no miomas veidošanās. “Ja šāda problēma bijusi mammai, vecmāmiņai, ir liela iespējamība, ka tā dzīves laikā attīstīsies arī sievietei. Nepārdzīvojiet, jo neko neesat darījušas nepareizi! Miomas veidošanos nevar tiešā veidā nekā ietekmēt,” uzsver ginekoloģe Inta Dinsberga.

Par dzemdes miomu var liecināt dažādi simptomi un nereti sievietei sūdzību var arī nebūt. Visbiežākie simptomi, kas var liecināt par dzemdes miomu, ir:

  • Pārmērīga menstruālā asiņošana;
  • Sāpes vēdera lejasdaļā;
  • Asiņošana cikla vidū;
  • Spiedoša sajūta urīnpūslī un zarnās;
  • Vēdera palielināšanās;
  • Biežāka urinēšana;
  • Aizcietējumi;
  • Sāpīgs dzimumakts;
  • Neauglība;
  • Spontānais aborts.

Nereti sievietes šos simptomus, tostarp lielo asiņošanu, ignorē, uzskatot to par normālu. “Tas rezultējas ar hronisku dzelzs trūkumu organismā, jo katru mēnesi ar menstruālajām asinīm sieviete zaudē asinis, kas noved pie mazasinības, līdzi nesot pārējos simptomus – nogurumu, nespēju koncentrēties, arī trauslus matus un imunitātes samazināšanos,” uzsver ārste.

Kā ārstēt miomu?

Galējos gadījumos, kad nav citu ārstēšanas variantu, kā arī pacientei nevar piedāvāt arī medikamentozu ārstēšanu, tiek veikta histerektomija jeb dzemdes izņemšana. “Tā ir galējā metode. Šis lēmums tiek pieņemts, ja zināms, ka cita ceļa nav – pacientei nevar piedāvāt vairs medikamentozu ārstēšanu, iztikt ar simptomu mazināšanu un nevar līdzēt ar miomas mezglu izlobīšanu. Ja simptomātika ir smaga, traucē pacientei dzīvot, ir blakus orgānu traucējumi, ir apgrūtināta urinācija, stipra asiņošana, kas draud ar nopietnām veselības problēmām, tad risinājums ir dzemdes izņemšana,” skaidro ginekoloģe.

Iespēja izvēlēties miomas ārstēšanas veidu un terapijas pieejamība ir svarīgs faktors sieviešu rūpēs par veselību, tostarp arī plānojot ģimenes pieaugumu.

Vienlaikus viņa norāda, ka nav medikamentu, kas pilnībā likvidētu miomas mezglus, taču ir pieejams medikaments, ar kuru var mazināt simptomus, mezglu izmērus, tādējādi ļaujot veiksmīgi iestāties grūtniecībai. “Jaunākais medikaments miomas konservatīvai ārstēšanai Latvijā ir pieejams, taču, diemžēl, netiek kompensēts par valsts līdzekļiem,” piebilst ārste.

 

Māmiņu Klubs un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija ir aicinājušas Veselības ministriju iekļaut papildus medikamentus dzemdes miomas simptomu mazināšanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā un rast finansējumu plašākām valsts apmaksātām ķirurģiskās terapijas iespējām.