Melanoma: kliedējam mītus

Lai arī par melanomu Latvijā pēdējo gadu laikā tiek runāts arvien vairāk, pieejama informācija dažādos tiešsaistes avotos, aktīvi darbojas melanomas pacientu organizācijas, joprojām sabiedrībā valda daudz mītu un kļūdainu pieņēmumu.  10 populārākos no tiem, kliedē un izskaidro dermatologs Raimonds Karls, klīnikas ''Derma Clinic Riga'' vadītājs.

1. mīts: saule ir D vitamīna avots, kas, mums, ziemeļniekiem, it īpaši nepieciešams

Ādā saules UVB staru ietekmē veidojas D vitamīna neaktīvs ‘priekštecis’, kam vēlāk ir jānonāk nierēs un aknās, un tikai pie pilnvērtīgas abu orgānu darbības no priekšteča veidosies īstais D vitamīns. D vitamīnu ir iespējams uzņemt arī ar uzturu un uztura bagātinātājiem. Pie kam, lai uzturētu D vitamīna līmeni organismā, vasaras mēnešos pietiek ar aptuveni 15 minūšu ilgu sejas un roku pakļaušanu saules ietekmei 2 - 3 reizes nedēļā. Biežāka un ilgāka uzturēšanās saulē rada lielāku kaitējumu organismam nekā ieguvumu. Nelielā D vitamīna daudzuma veidošanās neatsver UV starojuma kaitīgo ietekmi! Ilgāks laiks esot saulē tieši kavē D vitamīna sintēzi, jo veidojas saules iedegums, kas ievērojami bremzē šo vitamīna sintēzes procesu.

2. mīts: ar melanomu var saslimt tikai cilvēki gados

Patiesībā melanoma pēdējos gados kļūst arvien jaunāka. Saules ultravioletā starojuma ietekmei ir divejāda iedarbība: viena ir “tagad un tūlīt”, bet otra ir uzkrājošā jeb kumulatīva iedarbība, kas nozīmē, jo vairāk stundu savas dzīves laikā esam pavadījuši saulē, jo lielāks risks saslimt ar ādas vēzi. Tieši tāpēc ar nemelanomas ādas audzējiem visbiežāk slimo gados vecāki cilvēki, kamēr saslimstība ar ādas vēža retāk sastopamo, bet agresīvāko formu melanomu pieaug trīsdesmitgadnieku vidū. 

3. mīts: es uz pludmali un solāriju neeju, mani tas neskar

Patiesībā melanoma var attīstīties arī cilvēkiem, kuri saulē vai solārijā nemēdz uzturēties, jo arī strādājot dārzā, dodoties ikdienas skrējienā vai, vienkārši ejot pa ielu, saules stari nonāk līdz ādai. Pārmērīga UV starojuma īstermiņa iedarbības sekas ir apdegumi, kas vidēji pēc nedēļas pazūd, taču ir ļoti bīstami. Patiesībā tiem, kuri ikdienā regulāri neuzturas saulē, bet ik pa laikam “pārcepas”, gūstot apdegumus, ir krietni augstāks melanomas risks. UV starojums ir galvenais melanomas attīstības risks, pie kam, tas ir cilvēka dzīvē novēršamais riska faktors. 

4. mīts: maziem bērniem melanoma neveidojas

Patiesībā melanoma iespējama visos bērna vecuma posmos – jaundzimušajiem, zīdaiņiem, bērniem, pusaudžiem. Kopumā melanoma bērniem ir reta, bet tas nenozīmē, ka tāda nav vispār. UV starojums uzkrājas mūsu ādā no pirmajiem patstāvīgi spertajiem soļiem līdz sirmam vecumam. Jo vairāk saules apdegumu ir bijis dzīves pirmajos gados, jo lielāka iespēja saslimt ar melanomu vēlāk dzīves laikā. Tādēļ bērni no saules stariem jāsargā īpaši rūpīgi! Pavasarī un vasarā bērnam, izejot ārpus telpām, jābūt galvā cepurītei vai lakatiņam, jābūt saulesbrillēm un apģērbam, kas aizsargā pret sauli, kā arī jāuzklāj saules aizsargkrēms. Zīdaiņiem saulē nebūtu jāatrodas vispār!

5. mīts: Latvijas saule nav salīdzināma ar ‘īsto’, silto zemju tveici 

Pastāv atšķirība starp siltumu un ultravioleto starojumu. Pat tajās dienās, kad gaiss nav siltāks par + 10 grādiem, saules radiācijas un ultravioleto staru intensitāte var būt krietni augsta. Tas nozīmē, ka arī t.s. dūmakainās dienās, kad nav tiešo saules staru, jābūt piesardzīgiem! Turklāt, atpūšoties pludmalē, jāatceras, ka ūdens un smiltis atstaro un dubulto ultravioleto staru intensitāti. Jāņem vērā, ka maija, jūnija un jūlija mēnešos saules UV indekss Latvijā var sasniegt pat 8 vienības (ļoti augsts) no maksimāli iespējamām 11.

6. mīts: pārlieka saules aizsarglīdzekļu lietošana ir kaitīga

Šobrīd ir pierādīts, ka ultravioletie A un B stari būtiski ietekmē ādas šūnas. Bioloģiski aktīvāki ir B stari, tieši tie izraisa ādas apdegumus, un ir atbildīgi par karcinoģenēzes palaišanas mehānismiem. Savukārt, A stari ir mazāk aktīvi, bet spējīgi izraisīt ļaundabīgās pārmaiņas. Saules aizsarglīdzekļi, saturot dažādas organiskas un neorganiskas vielas, spēj uz savas molekulas virsmas absorbēt UV staru fotonus, novēršot to iekļūšanu ādā. Lai kādi nebūtu argumenti, mūsdienās saules aizsarglīdzekļu ražošana ir ne vien tehnoloģisks, bet arī zinātniski pamatots process, kuram ir ļoti stingras prasības, novēršot kaitējumu cilvēkam, dzīvniekiem, apkārtējai videi. 

7. mīts: melanomu var konstatēt tikai tad, kad dzimumzīmei ir vizuāli redzamas sliktas izmaiņas 

Mūsdienās ir iespējams ‘noķert’ melanomu vēl nulles stadijā. Attīstoties tehnoloģijām, mazākā ādas audzēja izmērs, kuru palīdz diagnosticēt mākslīgais intelekts, ir 1,2 x 1,4 mm. Diagnostika šajā stadijā ir pilnībā izārstējama. Biežākais iemesls tam, kāpēc šajā stadijā audzējs netiek diagnosticēts, ir tas, ka cilvēks gaida parādāmies klasiskās ABCD pazīmes, kas redzamas, melanomai jau esot 5 – 6 mm lielai. Pašlaik liela daļa melanomu, pateicoties dermatoskopijas metodei, tiek diagnosticētas pirms minētām ABCD pazīmēm.

8. mīts: pie ārsta uz regulārām pārbaudēm ir jādodas tikai tad, ja ir daudz dzimumzīmju 

Speciālista apmeklējuma biežums ir individuāls, atkarībā no dažādiem faktoriem, bet reizi mūžā pilnu sejas un ķermeņa ādas apskati un veidojumu pārbaudi ir jāveic jebkuram cilvēkam, un pirmā jeb “nulles” apskate jāveic pēc iespējas jaunākos gados. Obligāts apmeklējums ir cilvēkiem, kuriem uz ķermeņa ir vairāk nekā 50 pigmenti, un, ja ir bijuši saules apdegumi. 

9. mīts: Ja sauļojos regulāri, tad saules stari nav tik bīstami, man patīk veselīgs iedegums

Patiesībā saules iedegums nav veselības pazīme, bet gan tikai modes ‘kliedziens’, kas radies pateicoties Koko Šanelai (Coco Chanel), kura neveiksmīgi guva saules apdegumus Franču rivjērā un uz žurnālistu provokatīvo jautājumu par tajā laikā vēl netīk populāru parādību kā saules iedegums (tolaik tā bija pazīme, kas liecināja par cilvēka lauksaimnieka izcelsmi) atbildēja, ka iedegums ir šika lieta. Otra patiesība ir skaidrojama fizioloģiski - iedegums nav veselības pazīme, bet gan organisma fizioloģiska atbildes reakcija jeb aizsardzība pret UV staru pārmērīgo iedarbību. Zinātniski pierādīts, ka atrodoties saulē tikai 10 - 15 minūtes ādā jau novērojamas ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā var attīstīties audzējs. Tāpēc nepastāv tāds jēdziens -  veselīgs iedegums.  

10. mīts: Latvijas saule nav tik bīstama

Bieži tiek jaukti jēdzieni - vēss laiks un saules starojuma intensitāte. Vasaras dienās Latvijas teritorijā UV indeks var sasniegt pat 8.4 vienības no 11 iespējamām! Pie kam tieši dūmakainā laikā saules intensitāte ir augstāka. Protams, ja vasaras diena ir mākoņaina un lietaina, tad UV indeks ir zemāks, bet ir arī jāatceras, ka gaišādainiem cilvēkiem (kādi ir Latvijas iedzīvotāji) saulē veidojas apsārtums, un ir visas iespējas veidoties arī ādas vēzim - melanomai.