Kā jau solīju, šodien parādīšu, kā uztamborēt cepurīti ar volāniem. Atzīšos godīgi, ka esmu ne vienu gadu vien briedusi sev uztamborēt cepurīti, bet kaut kā esmu baidījusies par to, kas sanāks, bet nu gan var apskatīt visu. Cepurīti velku ar lielu iedvesmu un lepnumu, jo tas ir mans darbs.. Es pat nedomāju, ka no sevis radītā var gūt tādu pozitīvismu.
Cepurīte cenas ziņā nesanāk nemaz tik dārga, ne vairāk par 1,50Ls, jo dziju pirku Maxima veikalā akcijā. Arī laika ziņā nevajadzēja daudz, kopš pirmo reizi tamborēju, man bija nepieciešama nedēļa vismaz, un tad domāju, ka izārdīšu un vairāk neko tādu nedarīšu..
Bet vīrs bija sajūsmā par manu cepurīti, lai gan viņš samērā kritiski izturas pret maniem darbiņiem, un arī bērns grib tagad, lai uztamborēju viņam.. Tā nu plānos ir uztamborēt arī cepurīti puikam.
Varbūt kādai ir kāda ideja - paraugs zēna cepurītei?
Māsa teica, ka, ja es būtu tamborējusi pēc shēmas, tas viss man paņemtu mazāk laika, bet atkārtošos, ka visu tamborēju uz aci un shēmas neatceros.
Ņemam 100gr dzijas, vairāk nevajadzēs, paliks vēl pāri.
Sākam tamborēt, nevis, kā parasti, ar pīnīti, bet citādāk, tā, lai cepures augšā nebūtu caurumiņa
Uztinam uz pirksta dziju
ņemam nost no pirksta dziju, kā bildē
Un uztaisam mezgliņu, izvelkot caur vidiņu cilpiņu = ja pirmo reizi nesanāk, mēģini vēlreiz. Man arī ar pirmo reizi nesanāca.
Viss atkarīgs no dzijas biezuma, es tiku pie 5 cilpiņām, ja dzija ir plānāka, vairāk par 2-3 cilpiņām nevajag.
Savienojam pirmo ar pēdējo cilpiņu.
Sanāks aplītis ar astīti no pirmās cilpiņas.
Velkam aiz astītes un aizvilksies ciet caurumiņš
Savelc pēc iespējas ciešāk.
Tamborējam sānus
Jāsāk tamborēt pa apli, pieaudzējot pakāpeniski. Tātad - cauri vienai cilpiņai velkam divas. Sākumā es pieaudzēju ik pēc 3 cilpiņām, pēc tam ik pēc 5 - 10 - 15, jāskatās uz aci, galvenais, lai aplis nebūtu pārāk viļņains, tas nozīmē, ka ir pieaudzēts jau par daudz cilpiņu. Ja redzi, ka neiet, kā plānots, izārdi mazliet un sāc no jauna.
Cepurīti tamborēju ar dubulto apmetienu - kā bildē.
Tādam aplītim jāsanāk, te var redzēt, kā esmu pieaudzējusi.
Var piemērīt uz galvas, bet man vieglāk mērīt pēc lietām, un es mērīju pēc savas vecās cepures.
Platuma ziņā ir jau pietiekoši. Sākam tamborēt bez pieaudzēšanas. Cepures vidusdaļā gan es laiku pa laikam vēl mazliet pieaudzēju.
Galvenais, tamborējot cepuri ik pa laikam piemērīt - uz sevi vai cepures paraugu. Sākumā var likties, ka cepurīte ir maza, bet tas nav tā, kā izskatās.
Pēdējās divas rindas tamborēju ar 1 apmetumu.
Apskatiet cepurītes apakšu, tai jābūt taisnai, pēdējai cepures rindiņai jābūt glītai, tamborējam bez apmetuma.
Neaizmirstam paslēpt diedziņu!
Cepurīte gatava, bet gribēju kaut kā to padarīt skaistāku.
Apskatīju, kura varētu būt cepures aizmugure,
Uztaisīju cilpiņu, ar vienu apmetumu.
Un sāku tamborēt - vienu cilpiņu ar vienu apmetumu, otru ar 3 apmetumiem, tad atkal ar 2 apmetumiem, vienu, trim, diviem - un tā uz apli vien.
Tambroēju kā čūskiņu pa apli.
Varēja cepurīti atstāt arī tā, bet gribēju ko vairāk
Kad pabeidzu pirmo "čūskas" rindiņu, es griezu diegu apkārt un sāku otro rindu tamborēt ar diviem apmetumiem.
Женская шапочка готова!
Tādu cepurīti var uztamborēt mazai modes dāmai!
Nākošajā meistarklasē - svētku vestīte mazai princesei!
Mani var atrast arī- https://www.facebook.com/alexandra.kris2010