Mazuļi, kuri pasteidzās

Daudz tiek runāts un dzirdēts par mazuļiem, kuri piedzimst ātrāk, piedzimst krietni ātrāk, kādi viņi ir, kādēļ tā notiek? Arī mums, ViKrEm, ģimenē, jaunākā (Em) Emīlija piedzima ātrāk, ar milzīgu stresu tētim un mammai, neziņu, kā būs, jo par visiem iespējamajiem variantiem, pavērsieniem, mēs tikām brīdināti, iepazīstināti un tagad saprotu, ko ar to visu man centās pateikt ārsti. Emīlija piedzima 35.grūtniecības nedēļā ar ķeizargrieziena palīdzību. Jau otrajā dienā pēc dzimšana viņa bija kopā ar mani, bet stingrā ārstu uzraudzībā, ar konkrētu barošanas grafiku, noteiktiem biebarošanas gramiem, kontrolsvēršanu pēc katras ēšanas. Priekš mums maziņa - 2500g un 45cm, bet ikdienā piedzimst vēl mazāki bērniņi un krietni par ātru, piemēram, nesen Paula Stradiņa slimnīcā piedzima mazulis 24.grūtniecības nedēļā, sverot vien 700g un augumā pavisam maziņš - 29cm. Tādēļ nolēmu rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, uz daudziem "kādēļ", "kā"?  Priekš sevis kā mammas, kurai ir priekšlaicīgi dzimis bērniņš, gan arī  priekš sevis kā uzņemējas, kurai pieder savs mazuļu preču veikaliņš, lai zinātu, kas šiem pasteigušies bērniem ir visnepieciešamākais, kā arī kopumā, kas ir tas svarīgakais mūsu mazuļiem viņus gaidot, auklējot un audzinot. Šos jautājumus devos uzdot Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas 92.nodaļas Virsārstei, neonataloģei Dinai Apelei - Freimanei. Dina mūsu ģimenei nav svešs cilvēks, ar viņu mūsu ceļi krustojās Dinai ļoti smagā dzīves posmā, kad zaudēja vīru, iepriekš nezināju, ka viņa ir viena no atbildīgās komandas daļas - 92.nodaļā, kurā glābj maziņu cilvēciņu dzīvības un, kurā nonāk lielākā daļa mūsu mazajā Latvijā priekšlaicīgi dzimušu mazulīšu.

Ieejot nodaļā viss kluss, apsegtas kastītes un ne bez pamata, vai ne? Kas tad ir visvairāk nepieciešams šiem, kuri ir krietni pasteigušies un piedzimuši ātrāk?

Siltums, mīkstums, tumšums, miers, mēģinot maksimāli pietuvināt viņa dzīves vidi tām sajūtām, kāds ir mammas vēderā. Protams, ir jāapzinās arī tas faktors, kādēļ viņš ir dzimis priekšlaicīgi un, visbiežāk tā ir infekcija, tādēļ arī mums ir jācīnās arī ar šo, ne tikai jānodrošina viņam pietiekamā vide, vēl kas ir, ir asins izplūdumi galvā, kuri ir ļoti bieži šiem bērniņiem, tie lielākoties rodas no stresa, no šīs ārējās vides. Tā ir tā kā mīkla, ko mēs nekad nezinām, ja pieaugušajiem mēs zinām, kas ir un zinām, ar ko tas beigsies, tad šeit ir savādāk – jo neiznēsātāks bērns, jo grūtāk prognozēt nākotni, tās atjaunošanās spējas ir ļoti dažādas. Situācijas ir dažādas, reizēm liekas, ka pilnīgi nekā un mazulis neizdzīvos, viss ir ļoti slikti, bet viņš izdzīvo, bet reizēm ir gluži pretēji, kad liekas, ka viss būs labi, bet pēkšņi ir savādāk...

Kas skaitās priekšlaikus piedzimis mazulis, vai to mūsdienās ir daudz?

Priekšlaicīgi dzimst un dzimst daudz, taču arī priekšlaicīgi dzimuši mazuļi atšķiras. Formāli par priekšlaikus dzimušu bērnu mēs uzskatām jebkuru, kurš ir dzimis zem 37 pilnām nedēļām. Ja tās ir 36 nedēļas un 6 dienas, tas jau ir priekšlaicīgi dzimis bērns. Tie, kuri ir dzimuši 35-36nedēļās ļoti daudzi aizbrauc mājās un viņiem viss ir kārtībā, tad ir arī tādi, kuri ir dziļi neiznēsāti, par tiem ir cits stāsts. Bet kopumā dzimst priekšlaicīgi un arvien vairāk, arvien vairāk mums ir arī dziļi neiznēsāti bērni. Kādēļ tā notiek? Tas ir ļoti kombinēts faktors, tas ir no vienas puses sabiedrības veselība, jo tā nav no labākajām, mēs paliekam slimāki un tas ir fakts, bet no otras puses – medicīna iet uz priekšu, un iespējas šo grūtniecību tik tālu sagatavot, ka bērns piedzimst un izdzīvo, līdz ar to statistika palielinās dziļi neiznēsāto bērnu grupā. Pie mums priekšlaicīgi dzimst 30% neiznēsātu mazuļu, jo te specifika ir tāda, ka pie mums nokļūst augsta riska grūtnieces, gan sievietes ar dažādām pataloģijām, gan grūtniecības ar risku uz priekšlaicīgām dzemdībām, tādēļ arī pie mums dzimst visvairāk priekšlaicīgi mazuļi visā valstī. Pie mums izdzīvojis ir mazulis, kurš piedzimis 24.grūtniecības nedēļā. Mums ir gana daudz šo pozitīvo stāstu. Protams, šis mazulis 10 menešu vecumā neatbilst 10 mēnešu bērnam, bet parasti viņi 1.5-2 gadu laikā „pierauj” un ir savu vienaudžu vecumā. Parasti šie priekšlaicīgi dzimušie mazuļi šeit uzturas 7 dienas, ja nepieciešams, nedaudz ilgāk, un tad viņi tiek pārvesti uz Bērnu Klīniskās Universtitātes slimnīcu. 

Kāda ir Tava ikdiena, ko nozīmē jēdziens neonataloģija, jo skatos, ka Tavā vizītkartē, kura Tev piesprausta pie krūtīm, rakstīts - Virsārsts, neonatalogs?

Neonataloģija ir medicīnas nozare, kas aptver bērnus no dzimšanas, līdz, standartā, pirmajām 28 dienām. Kas attiecas uz neiznēsātiem bērniem, tas laiks pagarinās. Neiznēsāts bērns pēc dzimšanas neattīstās tā, kā iznēsāts mazulis, viņš to savu attīstības ciklu, kāds viņam tas būtu bijis nepieciešams mammas vēderā, viņš  to turpina šeit. . Ar neiznēsātiem bērniem ir tā, ka viņiem šo neonatālo vecumu pagarina līdz 44 nedēļām. Piemēram, ja viņš piedzimst 28.grūtniecības nedēļā, tad līdz šīm 44.nedēļām viņam ir šis neonatālais periods.

Vai vispār ir tik mazas drēbītes, tik maziem bērniņiem, ko Jūs viņiem ģerbjat un, vai vispār apģērbs šeit mazulim ir nepieciešams?

Šeit uz vietas viņi ir "kuveizīšos", viņiem tur ir mikroklimats, tur viņi ir plikiņi, nav saģērbti, mikroklimats tiek maksimāli pietuvināts tam, kāds ir mammas dzemdē. Viņam arī āda nav nobriedusi, līdz ar to viss iztvaiko, tādēļ arī šajā "kuveizī" ir nepieciešamais mitruma daudzums, siltums, tas viss tur ir. Kad viņi sāk nobriest, tad arī viņus ģērbj, bet siltums viņiem ir ļoti nepieciešams, jo tas ir viņu vājais punkts, tādēļ viņiem šis siltums tiek nodrošināts dažādos veidos. Temperatūras noturēšana šiem mazuļiem ir problēma.

Tad man uzreiz roda jautājums, vai esi dzirdējusi par jauno tehnoloģiju, OUTALST tehnoloģiju, kura ir iešūta paladziņos, sedziņās, konvertiņos, guļammaisos, kura uztur mazuli nepieciešamajā temperatūrā? Liekas ideja no kosmosa, jo šo tehnoloģiju izmanto arī kosmonautu tērpu izgatavošanā, bet ko Tu par to saki?

Par šo iepriekš neko nebiju dzirdējusi, tad, kad Tu man par to uzrakstīji, ļoti ieinteresējos. Manuprāt, šāda tehnoloģija ir ļoti laba, it sevišķi vecākiem, kuriem ir tie priekšlaicīgie bērni un ir uz robežas 35.-37.nedēļa. It sevišķi šis sākuma periods, kamēr viņš ir maziņš, it sevišķi tie, kuri ir zem 2kg. Tas, ko mēs šeit slimnīcā viņiem varam piedāvāt, ir šie siltummatracīši, siltumgultiņas, bet mēdz būt arī tā, ka šis mazulis ir par lielu, lai viņu liktu "kuveizītī" un viņam tur nebūs komfortabli, jo 35 nedēļās viņam patīk, ka viņš ir saģērbts un ir mammas rokās, bet temperatūras noturēšanas problēma ir, un šis ir labs variants, kā šo temperatūru noturēt un palīdzēt šo problēmu atrisināt, jo tas būs kāds laiks, kamēr būs šīs temperatūras noturēšanas problēmas, tas nav tikai dažas dienas.

Ja mums izdotos sakārtot ziedojumu, labdarības kampaņu un mēs spētu sarūpēt slimnīcai šīs lietiņas, īpaši Jums tās uzšūtu, jo izmēri te ir pavisam citi, vai tās Jums būtu noderīgas, aktuālas?

Slimnīcā arī šāda lieta būtu ļoti noderīgi, jo mazulītim daudz labāk ir būt kopā ar mammu, nevis kādā telpā, kur šo siltumu ir iespējams nodrošināt.  Līdz šim nekas nebija dzirdēts par šādu inovatīvu lietu, jo ikdienā ar šo nozari sanāk saskarties mazāk, jo tā jau ir aprūpes sfēra, kas ir milzīga un katrai valstij ir sava specifika, mēs vairāk zinām tieši par medicīnas jomu, bet aprūpe arī ir saistīta ar medicīnu un, ja šādu produktu būtu iespējams slimnīcai nodrošināt, tad atvieglotu ikdienu, jo tad tādi mazuļi, kuri jau ir pietiekosi stipri, lai dzīvotu blakus mammai, bet vēl īsti nespēj noturēt temperatūru, tādus šajās sedziņās varētu atļaut turēt pie mammas, ne māsu, vai intensīvās terapijas nodaļā. Neiznēsātiem bērniem aprūpes faktors ir ļoti svarīgs, viņiem rezultāts ir ļoti būtisks un ir atkarīgs ne tikai no tā, kā mēs viņu ārstējam, bet arī no tā, kāda ir aprūpes kvalitāte. 

Vai arī tiem mazuļiem, kuri ir dzimuši laikā, ir problēmas ar temperatūras noturēšanu?

Par to, ka vecākiem ir grūti saprast, kad mazulim ir silts, vai auksts, es nešaubos, runājot par pašiem bērniem, tas ir ļoti atkarīgs no bērniem, līdzīgi kā mums pieaugušajiem, piemēram, ir piedzimuši laikā, iznēsāti, bet maziņi, atbilstoši gestācijas periodam, kad viņš ir mazāks, nekā viņam vajadzētu būt. Viņiem arī parasti ir problēmas ar siltuma noturēšanu. Taja pašā laikā lielie „XXL” izmēri, kas ir 4-5kg, tie atkal svīst, viņiem ir karsti, tāpat kā lielajiem cilvēkiem, kuri ikdienā svīst.

Nodaļas noslogotība, darba intensitāte, cik daudz mazuļu pie Jums ikdienā ir?

Mums skaitās 5 reanimācijas gultas šeit uz vietas, bet šī plūsma ir ļoti mainīga, taču kopumā gultu noslodze ikdienā mums ir tuvu pie 100%. Piemēram, citrreiz ir divi, bet citu reizi ir bijuši desmit un 11 bērniņi mūsu nodaļā. Mēs kaut kā mēģinām viņus salikt uz šīm 5 gultasvietām, jo vienkārši nav kur palikt.

Grūti prognozēt, kad ir vislielākais mazuļu pieplūdums intensīvās terapijas nodaļā, bet ir novērojumi gadu gaitā, kuri nemainās. Vislielākais pieplūdums ir uz Ziemassvētkiem, tas ir ļoti likumsakarīgi, jo visas grūtnieces gatavojas svētkiem – cep, šmorē, gatavo dāvanas, sagatavo lielākos bērnus Ziemassvētku pasākumiem. Tādēļ šī pārslodze kaut kādā brīdī var rezultēties ar priekšlaicīgām dzemdībām. Tādēļ arī Ziemassvētki un Jaunais Gads ir diezgan intensīvs un noslogots periods. Tad otrs periods ir jūlijs, jūnijs, kas arī ir pēc Jāņiem, kad izbrauc ballēties, tad jūlijs ,parasti, ir karstākais mēnesis laika apstākļu ziņā un arī šis faktors varētu būt izšķirošs. Tagad arī iepriekšējais mēnesis mums ir bijis ļoti noslogots un darba ir bijis daudz, vairāk kā šīs piecas gultasvietas. Trešais novērojums, protams,- Pilnmēness, grūti pateikt, kādēļ? Nezinu zinātnisku skaidrojumu šim visam, bet tā tas ir.

Ar katru gadu arvien vairāk mazuļu piedzimst ātrāk un ar katru gadu šis izdzīvojušo skaits ir lielāks. Priekšlaicīgi dzimuši bērni tagad pie mums jau skaitās no 22. grūtniecības nedēļas. Ja agrāk šīs 22-24grūtniecības nedēļas skaitījās vēlīns aborts, nevis bērns, tad tagad no 22.nedēļas tas jau ir bērns.Līdz ar to kopējā statistika pieaug arī uz viņu rēķina.

Emocionālā puse priekšlaicīgi dzimušo mazuļu vecākiem, vai ir uz vietas psihologs, kurš palīdz šajā neziņas periodā, kurs sagatavo vecākus, kurš stiprina tos?

Mums šeit nodaļā, diemžēl nav psihologs, kas ir viena no svarīgām lietām šeit. Mums ir sociālais darbinieks, bet tas ir kaut kas cits, mums slimnīcī ir arī kapelāns, tas ir tiem, kam tas ir vajadzīgs. Mēs paši šeit strādājam kā psihologi, nekas cits neatliek, kā runāt ar vecākiem, mēģināt viņiem izskaidrot situāciju, jo viss šeit ir ļoti sarežģīti. Ja sākumā ir šī eiforija, kad bērniņš ir piedzimis, bet pēc tam vēlāk ir grūti, mums viņiem ir jāstāsta, ka tas nav tik vienkārši, it sevišķi, ja viņš ir dziļi neiznēsāts mazulis. Ka principā viss tikai šobrīd sākas, ka viss ir vēl tikai priekšā. Kad paiet laiks – mēnesis,divi, jo mēs jau viņus tad neredzam, viņi ir Vienības Gatvē ( Bērnu slimnīcā), tikai tad vecāki saprot, ko tas nozīmē un par ko mēs viņus informējām, ar kādu situāciju iepazīstinājām. Tad arī viņiem šī ieforija noplok, līdz ar to mums šeit viņiem ir jāpaskaidro, kas viņus sagaida nākotnē un, ar ko jārēķinās. Protams, ir arī skumjas situācijas, kad bērniņš nomirst un arī ar to viņiem ir jārēķinās un mums viņiem ir jāpaskaidro, jāstāsta, ka arī tā var notikt. Ir grūti, protams, tādēļ slimnīca piedāvā arī kapelānu, bet, manprāt, pagaidām neviens to nav izmantojis šeit mūsu nodaļā. Tādēļ arī šis psihologa darbs ir mūsu pienākums, mēs paši ar viņiem runājam.

Ieteikumi mammām ar punčiem, kā samazināt šo priekšlaicīgo dzemdību risku

Ieklausīties sevī, jo ir grūtnieces, kuras tiešām var iet kā „tanks”, bet ir grūtnieces, kurām vajag sevi saudzēt, tādēļ aicinu ieklausīties sevī, ir grūtnieces, kurām vajag atpūsties, uzmanību no citiem un ir tādas, kuras „iet kā tanki”, tādēļ mans vienīgais padoms ir ieklausīties sevī. Piemēram, ar jaunāko dēlu es pati līdz pat dekrētam katru nedēļu lidoju uz Londonu un es jutos labi - ne man traucēja lidojumi, nekas, tajā pašā laikā, ja ir grūtniece, kurai jau ir bail, vai liekas nepatīkamas asociācijas, ja viņai kaut kur jālido, vai kaut kas jādara, tad nevajag to darīt. Tas organisms jau pasaka priekšā. Pats galvenais ir jāieklausās sevī, ja Tu jūti, ka kaut ko ļoti negribas darīt, tad nedari, jo organisms ļoti labi pasaka priekšā, ko vajag un, ko nevajag darīt. Mūsu kļūda ir tajā, ka mēs neieklausāmies sevī un ieciklējamies uz to, kas jādara. Piemēram, mums ir bijušas sievietes, kurām ir sastādīts plāns, viņa ir liela uzņēmuma menedžere, direktore, viņai šis plāns ir pa dienām un stundām - man piedzims tajā datumā bērns, tad izrakstīšos no slimnīcas, tad iešu darbā, bet tad pēkšņi mazulis piedzimst priekšlaicīgi un visi plāni nobrūk, tas nozīme, ka kaut kādā brīdī viņa dzīvoja pēc sava plāna, bet neieklausījās savā ķermenī un tajā, ko tas saka priekšā. Tā ir tā kļūda un tas ir tas klupšanas akmens, un reizēm arī sanāk ne tā, kā ir plānots. Un arī tie paši Ziemassvētki, kurus pieminēju iepriekš, ir tas pats klupšanas akmens, it sevišķi tiem, kuriem jau ir lielāki mazuļi un gaidāms vēl viens. Nāks taču ciemiņi, jācep, jāšmorē, lielākajam bērnam jāšuj tērps, darbu daudz, tajā brīdī liekas, ka varētu un vēlētos atpūsties, pagulēt, gribētos to izdarīt, bet man taču ir jāiet un jādara, kā es bērnam nesarūpēšu Ziemassvētku tērpu, dāvanu, ģimenei vakariņas, piparkūkas... Vajag ieklausīties... Paskaties, kā mazi bērni darās, viņš taču nemūžam neēdīs to, kas viņam negaršo, kamēr mēs viņam to neiemācīsim darīt. Viņš ēd to, ko viņam organisms prasa, viņš staigā un ēd visādas drazas, ēd krītiņus, ēd smiltis, ēd zaļus kartupeļus. Tādēļ, ka viņš zina, ko viņam gribās. Viņs ēd un dara to, ko viņaš grib. Tad, kad viņs grib, viņs iet gulēt, tad, kad viņs grib, viņš ceļās. Bet mēs esam aizmirsuši tajā ieklausīties, organismā ieklausīties, jo organisms baigi labi mums visu pasaka priekšā, bet mums ir tā, ka mēs dzīvojam pēc konkrētiem priekšrakstiem un rāmjiem, jo tas jādara, šis jadara, tas ir pareizi, tas ir nepareizi, gaļa ir laba, vai gaļa ir slikta un izlasa vēl kaut ko i-netā jaunu, tagad mēs ēdīsim dilles un smūtijus dzersim, dzīvosim tā un šītā... bet tač ieklausies sevī un ēd to, ko Tev gribas. Ja ikdienā gaļu neēd un pēkšņi to sagribas, apēdot 2 gabaliņus un būs laba sajūta, jo organisms būs saņēmis to, ko vēlas...

Ieklausīsimies biežāk savā organismā un, kas zina, ko tas pateiks priekšā un, kas zina, cik daudz pasteigušos mazuļus nesteidzinās... Pielikumā Emīlijas foto - no dzīves puncī, pirmajām dienām, līdz šodienai, kad mazā māsiņa ir sasniegusi 20 mēnešus un kopumā "piedzinusi" savus vienaudžus. Mūsu stāsts bija ļoti pozitīvs, jo citi bērniņi piedzimstot 35nedēļās dzīvoja Intensīvās terapijas nodaļā.

Nākamie stāsti sekos, tie būs par aizkavējušies mazuļiem, tie kuri kavējas, par lielo, gudro bērnu auklēšanas, kopšanas ābeci, vai maz tāda pastāv, par lielākajām vecāku kļūdām, par ogām, vitamīniem un zīdīšanu un par pirmo svarīgo mēnesi - pieslīpēšanos. Kuru no stāstiem Jūs gribētu lasīt pirmo? Uzrakstiet to komentāros, tad arī to sagatavosim vispirms.

Informāciju sagatavoja:

ViKrEm mamma Zane :)

Ja vēlaties šo informāciju pārpublicēt, vai tā daļu izmantot citur, to drīkst darīt tikai ar saskaņošanu un atsaucēm uz raksta autoru.