Manu labsajūtu nosaka neskaitāmi faktori

Manu labsajūtu nosaka neskaitāmi faktori, nereti dusmojos, ka to ir tik daudz, jo kāds mūžīgi ir atstāts novārtā. Taču ir kāds īpašs noteikums – man jādzīvo saskaņā ar sevi.

Tiklīdz es cenšos sevi ierobežot, mānīt, aizmirst vai piespiest ar varu, mana labsajūta atkāpjas, kā nekad nebijusi. Es zinu, kāda esmu, zinu, kā vēlos dzīvot un justies. Manuprāt, ja sieviete pazīst pati sevi, viņa vienmēr spēs atrast veidu, kā parūpēties par savu labsajūtu.

Produktivitāte ikdienā vienmēr ir bijusi mana prioritāte. Ja es spēju dienas laikā paveikt visu obligāto, pieķert klāt mūžam atlikto un izdarīt vēl mazliet, mans labsajūtas barometrs uzlēks pašos debešos. Nogurusi, jā, taču neizsakāmi laimīga un lepna par sevi.

Kaut kur pa vidu man jāspēj atrast laiku divām būtiskām lietām – vingrošanai un radošām izpausmēm. Nu jau nevienam vairs nerodas jautājumi par to, kādēļ vēlos doties divu stundu garā pastaigā uz mežu, vai vienīgo brīvo stundu dienā veltīt rakstīšanai. Tuvākie ir sapratuši, ka tas mani piepilda.

Jā, stiprs un glīts ķermenis noteikti ir būtisks, esot ceļā uz labsajūtas virsotni sevī. Tādēļ piespiežos pusstundu pavingrot arī dienās, kad šķietami esmu nogurusi. Un enerģija rodas pati no sevis!

Vēl ir arī mana kaislība gatavot. Ja netieku traucēta un bakstīta, ja ir viss nepieciešamais, tai skaitā laiks un feina mūzika, kūkas izcepšana var kļūt par manu konkrētās dienas labsajūtas avotu. 

Protams, pienāk brīži, kad ar mazajiem ikdienas prieciņiem un labsajūtas receptēm ir par maz. Tāda kā mazā izdegšana, kad pieeju pie sava mīļotā cilvēka un saku;” Man kaut ko vajag.”

Kādi ir mani risinājumi? Pirmkārt, draudzenes. Ikdienā mēs nespējam satikties ne uz pusi tik bieži, kā gribētos. Reizēm pat sazvanīšanās liekas problemātiska. Tādēļ diena ar kādu no viņām ir kā svaiga gaisa malks. Tas būtu nedaudz svaigāks, ja mēs varētu šajās reizēs atpūsties arī no bērniem, bet pie tā vēl strādājam. Arī pie tā, lai nav “par īsu”, kā tas ir bijis līdz šim. Bet – vai tad draudzenēm vispār var pienākt tāds brīdis, kad izrunāts ir absolūti viss? :)

Pagaidām, kamēr nestrādāju, bieži “aizsēžos” dzīvoklī, labākajā gadījumā apmetot pāris līkumus ap māju un ieejot tuvākajā veikalā. Šādās reizēs vislabāk palīdz vides maiņa – iespēja kur aizbraukt ar paziņām, varbūt apciemot radus citā pilsētā. Tā ir neaprakstāma sajūta – vērot, kā aiz loga mainās ainava un just, kā ķermeni piepilda jauna enerģija. Šādu braucienu ir mazāk, nekā es vēlētos, bet zinu, ka drīz tas noteikti mainīsies.

Kas vēl mani piepilda ar labsajūtu? Piedzīvojumi! Emocijas! Savā būtībā esmu neizsakāmi aizrautīga, citreiz liekas – sajūsmu un smieklus ēdu pusdienās.

Atgriežoties pie piezemētās ikdienas (pagaidām) – kas man dāvā labsajūtu? Drauga pagatavotas brokastis un kafija gultā. Veselība visiem, kas man dārgi. Iespēja mierīgi nomazgāties dušā, vēlams, aiz aizvērtām durvīm. Pusdienas laika snauda kopā ar meitiņu. Pastaiga ar mīļoto cilvēku un meitu saulainā dienā. Gards našķis vakarā, kad bērniņš jau guļ. Mīļa mūzika nedaudz skaļāk, kā vēlams. Labo matu diena. Diena bez “melnajiem” (sievietes un viņu hormoni). Stunda bez bērna. Diena svaigā gaisā. Viesošanās pie tuviem cilvēkiem. Iespēja plānot svētkus un uzņemt viesus. Tā retā diena, kad drīkst uzklāt acu ēnas, pūderi un uzvilkt kleitu. Skaists cipars uz svariem. Stunda “second – hand” apģērbu veikalā. Veiksmīgi pirkumi. Iespēja iepirkties vienai. Vienā piegājienā uzrakstīts raksta melnraksts. Uzņemta brīnumaina bilde, ko pašai apbrīnot atkal un atkal. Diena, kad izslēdzu televizoru un neaiztieku telefonu. Gardas un veselīgas maltītes pagatavošana. Romantisks vakars ar mīļoto cilvēku (mums tā būs komēdija un saulespuķu sēkliņas). Tīra un savākta māja. Paēdusi ģimene.

Tā rakstot un domājot sapratu, ka arī nākotnes plāni un cerības ir daļa no manas labsajūtas formulas. Apziņa, ka man ir liels mērķis, uz ko tiekties, piepilda mani ar kravu enerģijas.

Kas vēl nodrošina manu labsajūtu? Atzinība. Jā, diemžēl, esmu no tiem cilvēkiem, kuriem apkārtējo viedoklis nav vienaldzīgs. Turklāt es nemitīgi dzenos pēc komplimentiem. Taču, tos saņēmusi, jūtos neuzvarama. Tā ir īsta labsajūta.

Patiesībā dienā, kad rakstu šī bloga melnrakstu, visu laiku viļājos nesaklātā gultā un ēdu dažādas draņķības, jo esmu saķērusi kādu vēdera vīrusu, un tas ir viss, ko varu ieēst. Redzu, ka manā vietā tiek izdarīts viss vajadzīgais, netīrie trauki kaut kā galīgi neinteresē, un pa televizoru rāda nenormāli smieklīgu komēdiju - kaut kādā ziņā arī šādi mirkļi vairo labsajūtu. Pa retam.