Ķermeņa masāža
29.04 12:00-18:00
Izpārdots
Mājās "sēdēšana"ar bērniem vai bērnu
07. Jun 2017, 15:04
mamma88
mamma88
Noteikti tēma ir jau riņķī apkārt apmalta. Tomēr aktuāla joprojām, jo katru gadu māmiņas lomu no a-z apgūst un iepazīst ļoti daudz sieviešu.
Neskatoties uz to, vai iepriekš strādāji, mācījies vai vienkārši baudīji dzīvi, saskaroties ar jaunajiem pienākumiem, tu gluži vienkārši nemanot nonāc situācijā, kad "sēdi mājās ar bērnu".
Tad arī papļāpāsim par to sēdēšanu. Vai tiešām mammas tā sēž mājās un neko visu dienu nedara? Kāda ir jūsu pieredze?
Esmu "mājās sēdētāja", bet man mēdz būt tik aktīvas dienas, kad vakarā attopos situācijā "esmu izdarījusi visu ko, tikai aizmirsusi par sevi". Tāpat man mēdz būt tādas dienas kā šī, kad darbiņu ir daudz, bet man morāli nav spēka neko darīt. Es drīzāk neesmu mājās sēdētāj-tips, jo tur āra, darbā, ir vieglāk. Kā ir jums?
Es "sēžu" mājās. Tā darīju līdz 1.bērnam apritēja 4 gadi (no 2,5 apmeklēja bērnudārzu), tā daru tagad, kad 2.bērnam ir 2,9 gadi (no 2,1g.v. sāka apmeklēt bd). Sēžu tā, ka vakarā fizisks pārgurums no visām ikdienas skriešanām, jo meita praktiski visu laiku mājās, bet dēlam bija 1.klase.
Vieglāk noteikti ir iet uz darbu, bet bērni ar aukli citā vietā, ja vien nav skolnieki vai regulāri bērnudārznieki. Vismaz tad, kad bija 1 bērns un neviens mājās nebijām, māju reāli kārtot vajadzēja tikai svētdienu vakaros, visa veļas gludināšana arī nebija tādā apjomā, kā mājās dzīvojot.
Laika veltīšana sev man sanāca laikā, kad lielākais bērnudārzā gāja otro gadu - mājās būšana bija reta, paspēju dienas laikā apkopt visu, gan savus hobijus veikt, tad arī atpūtos no trakā skrējiena pirmajos bērna dzīves gados.
Godīgi, man patīk "sēdēt mājās". Netraucē. Patīk arī iet uz darbu, bet mājās jūtos omulīgāk, jo pēc darba jutos emocionāli iztukšota un nekāda diži kvalitatīvā laika pavadīšana ar bērnu neizdevās. Noteikti kādā brīdī arī tagad atsākšu strādāt, nespēju iedomāties divu bērnu emocionālo vajadzību apmierināšanu vakarā, kad pašai galvā vate, bet gan jau izdosies.
Nez', es runāju no savas pieredzes - vīrs iesaistās arī tagad, nav viņam problēmu gatavot vakariņas ģimenei, sūkt grīdu vai spēlēties ar bērniem.
Man pēc darba bieži vien ir tā, ka gribas tikai iekrist gultā ar kaut ko smadzeņu atslēgšanai - grāmatu vai filmu. Bet smilšainās kājeles priekšnamu ir pienēsājušas un turpina to tālāk nest gultās un visur citur, vakariņas kaut vai vienkāršākās ir jāuztaisa un laikus jāpadomā, lai ledusskapī būtu kaut kas, no kā uztaisīt. Mums ikdienā reizēm tiešām nebija tās pusstundas, ko ieskriet veikalā.
Nē nu, skaidrs, ka darbs man vajadzīgs pirmkārt izdzīvošanai, un, ja tas reiz aizņem 🤓10 h dienā, tad ir jāpacenšas iekārtoties tā, lai tas dotu arī kaut kādu gandarījumu un izaugsmi. Bet vispār tīri laikam sev, hobijiem un personības izaugsmei ir pietiekami daudz citādu opciju nekā pārdošanās uz pilnu slodzi darba devējam - ja vien materiālie apstākļi ļauj. Mājsaimnieces ir ļoti dažādas 😀
Varbūt tad gribot vai ne vīrs iesaistās, un kamēr dārziņā ir, tikmēr jau māja tā neaizcūkojas.
Starpcitu es sekoju blogam viensplusviens.lv. Un tur pasen atpakaļ bija raksts "Kapēc es pārtraucu bka", un tur ir šis tas par mani. Man vajag laiku sev, lai sevi nepazaudētu.
kad ir darbs, bērni un mājās darāmais jau nekur nepazūd... nu labi, mazāk ēdienreižu, bet laiks, ko var veltīt kārtošanai un uzkopšanai, samazinās pamatīgi, un man ir sajūta, ka jāatrauj bērniem. tā ka bka laikā parasti (ja nav veselības vai citu būtisku problēmu jūtos visu izdarījusi un nepārgurusi. dažreiz nogurusi, jā, fiziski vai miei, bettāds pārgurums kā laikā, kad bija pilnas slodzes darbs+pusotrgadnieks-divgadnieks, gan ne.
Es ari ta gribetu justies. Manuprat,tadai jabut istai mammai mana personigaja izpratne. Bet mani nemitigi dida ieksa kads,ka gribas vel kaut ko. Nu kaut vai kadas nodarbibas,kursi,teatris ta biezak.
Katram savs. Es ar gribetu but miera ar majassoli,jo tad tas noteiktas majas periods skiet vieglaks.
Piekritu par izjutam. Es ilgu laiku lauzu sevi un mocijos pasparmetumos par to,ka es nemilu ilgstosi but majas ar berniem. Mana gadijuma lielaka pievienota vertiba ir tad,ja es nedalitu izmanibu veltu ari kam citam,nevis tikai berniem.
Es tā īsti strādājusi neesmu. Ir bijusi pieredze, bet labāk jūtos kā mājsaimniece.
Godīgi sakot, diena mājās ir gana aizņemta. C
Man šķiet, ka nav pareizās atbildes. Vēl jo vairāk, ka katrai tās izjūtas ir citas, es pat teiktu pat dažādos dzīves periodos izjūtas atšķiras. Ar pirmo, es nespēju sagaidīt atgriezties darbā, visu gribēju paspēt, visur pabūt sēžot mājās ar mazuli. Ar otro - es to laiku vienkārši izbaudīju, nu jau ar diviem maziem bērniem, bet viss šķita tik viegli un forši.