Mācītājs: Gavēnis nav brīdis, kad atmest TIKAI kaitīgos ēšanas paradumus

Mācītājs: Gavēnis nav brīdis, kad atmest TIKAI kaitīgos ēšanas paradumus

02. Mar 00:00 Sieviešu Klubs Sieviešu Klubs

40 dienas pirms Lieldienām – laiks, kad cilvēki visā pasaulē ievēro gavēni. Kā mūsdienu ļaudis saprot šo laiku? Un kādēļ gavēnis nav tikai periods, kad uzsākt kādu diētu, atmest kafijas dzeršanu vai kādu citu kaitīgu paradumu,  stāsta Kaspars Simanovičs, Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs.

„Mūsdienu cilvēkam gavēnis nenozīmē neko. Viņš lielākoties neizprot līdz galam ne gavēņa būtību, ne arī līdz galam to īsteno. 

Mūsdienu cilvēkam ir tendence domāt, ka gavēnis ir labs laiks, piemēram, dažādu diētu uzsākšanai vai netikumu samazināšanai. Bet gavēnis ir reliģiski motivēta rīcība. Gavēnis nav tikai tāpēc, ka man ir jānomet lieki kilogrami vai nedaudz sašķobījusies veselība, kura ir jāuzlabo.

Tā ir mūsdienu mediju problemātika. Gribas kaut ko pateikt par šo tēmu, bet īsti nezina ko, tādēļ bieži vien veidojas nepareizs priekšstats. Tā kā šodienas cilvēkam reliģiskā motivācija nestrādā, viņš meklē piezemētāku, racionālāku argumentāciju, tādu kā – gavēt ir labi, jo tas uzlabo veselību.

Raugoties Bībelē, gavēnis ir īpašs brīdis cilvēka dzīvē, kurā viņš grib sadzirdēt kādu Dieva atbildi uz saviem jautājumiem. Gavēnis vienmēr darbojas kopā ar lūgšanu.

Parastajā dzīvē ap mums ir daudz trokšņu. Ja gribam kaut ko dzirdēt, tad pagriežam klusāk televizoru vai radio. Līdzīgā veidā notiek arī ar mūsu miesu. Mēs diendienā ēdam, daudzi arī pārēdamies, un miesā ir troksnis, kas dara mūs apātiskus un fizisku slimību pilnus. 

Gavēnis nozīmē – nogriezt fona troksni uz absolūto minimumu. Gavēnis ir atteikšanās no pārtikas, ēdot mazāk par iztikas minimumu. Modernais mūsdienu cilvēks, kā jūt sevī izsalkumu, tā sajūt sevī trauksmes sajūtu un ēd. Gavēšanas laikā ir jāieslēdz savā organismā maksimāls klusums, lai sadzirdētu Dieva atbildes uz sev būtiskajiem jautājumiem. Gavēņa laikā esi gatavs lūgt Dievu, lasīt Bībeli, sajust zīmes. Kļūt dzirdīgāks, jutīgāks un uzmanīgāks.

Arī dzīvnieku pasaulē pieēdies un pārēdies lauva guļ. Ja viņš pāris mēnešus ir dzīvojis pusbadā, visas viņa maņas ir tā saasinātas, viņš ir tik jutīgs, dzirdīgs un uzvilkts.

Līdzīgi ar cilvēka organismu notiek gavēņa laikā, tādēļ arī izdodas sadzirdēt Dieva atbildes.

Laiks pirms Lieldienām, Kristus Augšāmcelšanās svētkiem, ir dziļš pārdomu laiks. Var pārdomāt arī Jēzus vārdus: „Cilvēks nedzīvo no maizes vien.“ Tas ir jautājums par robežām. Kur tad ir robežas – cik tālu dzīvojam no maizes, bet cik tālu vēl no kaut kā? Ja maizi sev noņemam vai no tās labprātīgi atsakāmies, vai kaut kas paliek pāri? Vai tomēr tikai maize vien figurē dzīvē?

Tradicionāli gavēnis ir laiks, kad atsakās no gaļas produktiem. Gaļa ļoti ilgu laiku nebija ikdienas produkts. Arī mūsu senči, rudenī nokāva cūku, ziemā to ēda, bet pavasarī gaļas vairs nebija. Šodien cilvēkam ir nepārtraukti pieejami jebkuri produkti. Agrāk tā nebija. Atteikšanās no gaļas produktiem simboliski nozīmē – atsakies no tā, kas ir reiz nogalināts.

Gavēņa laiks ir arī tas, kurā ne tikai klausos, ko man Dievs saka, bet arī pats uzmanīgi izturos pret pasauli, kurā dzīvoju. Gaļas produktu neēšana apliecina manu uzmanīgāku attieksmi pret pasauli. Bet svarīgi izvairīties no liekulības. Nevar būt tā, ka gaļu neēdīšu, bet ikrus un lasi gan ēdīšu. Gavēnī ir principiāli jāsamazina ēdienkartes apjoms.

Uzskats, ka gavēnis ir laiks, kad atteikties no produktiem, no kuriem esam atkarīgi, ir maldīgs. Protams, gavēni var izmantot kā laiku, kad tikt vaļā no atkarībām un sakārtotu savu dzīvesveidu. Tas nav slikti. Ja gavēnis kādu pamudina šajā periodā mainīt savus ierastos paradumus, to var darīt. Bet tas nebūs gavēnis vārda tipiskākajā nozīmē. Gavēnis un veselīgs dzīvesveids nav viens un tas pats.“

Māmiņu Klubs

Ko Tev nozīmē gavēnis?