Lieldienas nāk - krāsosim olas

Lieldienās viens no mūsmāju ilgi gaidītajiem notikumiem ir olu krāsošana. Darbā piedalās kā bērni, tā pieaugušie. Reizēm jūtos mazliet kā ragana, jo laiku pa laikam izmēģinu jaunas, bet noteikti dabīgas olu krāsošanas metodes.

Man kaut kā tā mākslīgās, lai arī pārtikas krāsvielas, neiet pie sirds.

Vispārējas zinības un atziņas:

* olas pirms krāsošanas vēlams izņemt laikus no ledusskapja;

* olu čaumalu krāsai nozīme ir tikai tad, ja vēlaties krāsot gaišās un niansētās krāsās, ja krāsošanai izmanto sīpolu mizas, mellenes, sarkanās bietes, upenes, tad mierīgi der arī brūnās olas;

* krāsojamajam ūdenim ir jāpievieno sāls, es to nežēloju, kādu pussauju piešauju; sāli vajag ne tikai tapēc, lai neiztek saprāgušās olas, bet arī tāpēc, lai krāsa no dabīgajām izejvielām būtu košāka un izteiksmīgāka. Mana vecmāmiņa teica tā, olām, tāpat kā vilnas dzijai, krāsojot vajag kodinātāju un tas ir sāls;

* krāsu košāku padara skābe - etiķis vai citronskābe; ar šo uzmanīgi - krāsas būs košākas, bet skābe samazina olas čaumalas izturību;

* ir divas atšķirīgas olu krāsošanas metodes - viena, kad uzvāra krāsūdeni un tajā vāra olas, nokāšs un atdzesē un otra, kad vēlams krāsūdenī atstāt olas līdz rītam;

*Ja vēlas spīdīgas olas - salvetē ielej pāris piles eļļas un iesmērē izvārītās olas, nevajag pārspīlēt ar eļļas daudzumu. Olām pēc tam jāļauj nožūt.

Uzreiz pateikšu, ka olas būs no dažādiem gadiem - šogad šo procesu neesam vēl uzsākuši. Šis rituāls pieder setdienai pirms Lieldienām.

Kādas ir Jūsu iecienītās olu krāsošanas metodes?