Kur andelēt lietiņas, kas ir liekas vai vairs neder?

Nav šaubu, ka bērni aug kā sēnes. Tas nozīmē tikai to, ka ātri vien drēbes un apavi kļūst par mazu. Tad nu mammas prāto, ko ar šiem apģērbiem darīt - kāda nodot tālāk draudzenēm un radiem, kuriem gaidāms mazulis, vēl kāda atdod labdarībai, bet vēl kāda paglabā nākotnei. Ar domu, ka ja nu kādreiz būs vēl kāds bērniņš.

Daļu no dēla apģērba gabaliem es sataupīju un tos pēc tam nēsāja Fejiņa (un kas par to, ka uz krekliņa puiciskāks zīmējums, mājās tas nevienam netraucē), bet lielākā daļa abu bērnu drēbju ir atdodas labdarībai, tādējādi cerot, ka tās nonāks to ģimeņu rokās, kurām tās vajadzīgas visvairāk.

Tādas lietas kā bērnu rati, auto sēdeklīši, velosipēds esmu tirgojusi daudzajās Facebook grupās, kurās mammas andelējas uz nebēdu. No dabas neesmu no tām, kurām patīk andelēšanās, kaulēšanās, tāpēc nereti esmu atmetusi tirgošanai ar roku un mantas beigu beigās atdodot labdarībai, taču ir bijušas reizes, kad esmu sev nosolījusies vairs nekad netirgoties un nebojāt sev nervus.

Lūk, situācija. Pēc grūtniecības mans grūtnieču mētelis bija saglabājies ļoti labā stāvoklī, tāpēc izdomāju to pārdot. Pieteicās potenciālā pircēja, kura rezervēja apģērbu uz konkrētu dienu. Pienāca noteiktā diena un potenciālā pircēja atsūtīja ziņu, ka viņa pati diemžēl mētelim pakaļ netiks, taču to saņemšot viņas draudzene, BET... viņa esot man gatava maksāt nevis 15, bet gan 10 eur. Kad aizbildinājos, ka tas nu gan nav skaisti, jo mēteli rezervēju speciāli viņai, atsakot citām pircējām, meitene bija nelokāma - Tu man apsolīji un... iepūt man. Kad atteicos mēteli pārdot, saņēmu pārmetumu lavīnu, cik nekaunīga pārdevēja esmu, lai gan savu nekaunīgumu tur nebūt nesaskatīju. Es biju apsolījusi un biju arī gatava pārdot, taču iepriekš nebija ne vārda runāts par to, ka cena varētu būt cita. Beigās mēteli sataupīju savai otrai grūtniecībai, pēc kuras tas aizvien bija ļoti labā stāvoklī, tāpēc atdevu to labdarībai.

Savdabīga situācija izvērtās arī, kad vēlējos pārdot Fejiņas autokrēsliņu. Pieteicās pircēja, kura lūdza atsūtīt vairāk fotogrāfiju. Protams, to izdarīt man nebija sarežģīti. Pircēja bija gatava krēsliņa ņēmēja, bet... viņa pēc preces varēšot atbraukt tikai pēc nedēļas. Tad nu vienojāmies par datumu, bet, kad pienāca noteiktā diena, saņēmu ziņu, ka viņa nebija rēķinājusies, ka šis datums ir brīvdiena, tāpēc, lai pataupu vēl. Tā nu pircēja mani vazāja aiz deguna mēnesi, te sakot, lai es pati krēsliņu viņai pievedot, te tam atbraukšot pakaļ māsa, bet vienubrīd pat pārmetot, kāpēc to neesmu vēl pārdevusi citiem? Tad nu manai labajai sirdij apnika un teicu, ka krēsliņš vairs netiek tirgots. Vienojāmies ar vīru, ka to pataupīsim... ja nu kādreiz dēlam un Fejiņai piesakās vēl viens brālītis vai māsiņa.

Priecāšos uzklausīt arī jūsu andelēšanās stāstus. Vai mēdzat tirgot bērnu lietiņas Facebook tirgošanās grupās vai tepat Māmiņu Kluba forumā? Varbūt izvēlaties ss.lv?