25.09 10:00-11:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Sveikas!
Nesen runājot ar savu frizieri un klienti, radās pārdomas, ko sabiedrība nodara/nenodara māmiņām, kuras dažādu iemeslu dēļ nezīda vai nevar zīdīt savus mazuļus. Mana friziere, kura ir burvīgu trīs bērnu mamma, pēc sarunas ar mani, kur pateicu, ka manam dēlam ir 9 mēneši un viņš vēl cienājas ar mammas pienu, atzinās, ka viņa jūtoties nepilnvērtīga mamma (un viņa tik ļoti vēlējās), jo savus trīs bērniņus viņa nav zīdījusi vienkārša iemesla pēc - nebija piena ( zinu, zinu, ka ir moderni teikt, ka nav tāda situācija, ka mammai piena nav, ir tikai jāliek pie krūts, bet tomēr es atļaušos ticēt, ja friziere teica, ka nebija, tad nebija).
Mani tas nošokēja, kā viņa tā par sevi var teikt - ne jau krūtszīdīšana/nezīdīšana noteiks, vai mamma ir laba vai slikta ( vispār kas gan tie par terminiem "laba/slikta" - nevajadzētu lietot tādus, bet šoreiz atļaušos, lai labāk domu uztvert). Man palika viņas žēl.
Otrā situācija bija saskarsmē ar savu klietni, kura atnāca uz veikalu, lai saliktu dzemdību somu un vēlējās pēcdzemdību krūšturi iegādāties. Kliente bija nervu kamols un nepārtraukti runāja par to, ka esot ļoti satraukusies par to, vai viņai piena būs vai nebūs, jo tagad esot moderni zīdīt savu bērnu ar krūti un viņa nezinot, ko darīs, ja piena nebūs. Centos mierināt, ka nevajag 1) tādas domas domāt; 2) nu ja piens nebūs, būs piena maisījums. Uz ko man atbildēja - "ko Jūs iedomājaties - piena maisījums? Tas ir pēdējais, ko var dot bērnam, man nebūs emocionālās saiknes ar bērnu un tur ir daudz ķīmijas klāt". Man vairs nebija komentāru.
Un tad es ņēmos domāt, ka patiesībā tādas mammas līdzīgi aprakstītajām ir daudzas. Krūtszīdīšana ir noreklamēta aktīvi, par to runā, ir reklāmas Rīgas ielās par to, ka bērns grib mammas pienu; ir dažādi informatīvi bukleti par krūtszīdīšanu; dažādas krūtszīdīšanas lekcijas pirms un pēc dzemdībām; sociālajos medijos un internetā plaši tiek rakstīts par to, cik svarīgi ir bērnu zīdīt ar krūti, cik tas ir skaisti (fotosesijas, kur kailas mammas zīda savus bērnus); ka jāzīda pēc iespējas ilgāk un galvenais - mums pat ir apģērbu dizaineri, kas modelē un ražo drēbes mammām, kuras zīda bērniņus ar krūti ( es pati veikaliņā tirgoju drēbes krūtszīdīšanai, vienmēr pati rakstu "mēs par mammām, kuras baro bēbukus ar krūti"). Rezultātā mammas jau pirms dzemdībām mokās ar domu, ko viņas darīs, ja viņām piena nebūs un, ja nebūs, tad viņas noteikti būs nepilnvērtīgas mammas ( dāmas, es neliegšos, es pati tā domāju, biju satraukusies, vai man piena būs.
Stresu palielināja radinieki, kuri teica, ka tādai nevērtai (tievai) mammai piena noteikti būs maz). Un pārāk lielā krūtszīdīšanas atzīšana, varētu likt justies nepilnvērtīgākām tām mammām ( vai likt domāt, ka viņas dara mazāk vērtīgu savam mazulim), kuras baro ar piena maisījumu.
Varbūt ir jārunā vairāk par to, ka piena maisījumi tomēr nav tik slikti kā viņi mēdz izskatīties uz krūtszīdīšanas fona; jārunā vairāk par to, kas ir sastāvā; par to, ka bērnam galvenais ir tas, ka mamma ir laimīga; ka piena maisījums nebūt nenozīmē, ka bērns emocionāli nebūs tuvs ar mammu ( es ar savu brāli esam zīdīti tikai līdz 2.mēnesim, jo mammai piena nebija - nu un??
Labi, man nebija plaši aprunātā emocionālā saikne ar mammu, kuru iegūst bērni, kurus zīda, bet es nejūtos sliktāka vai kā savādāka kā tie, kas tiek zīdīti līdz 3 gadiem; neesmu īpaši slimojusi un biju bērns, kurš dragāja pa āru, cik vien varēja, uzēda suņbarības čipsus, kad mamma neredzēja un iesnas tika uzskatītas par lielāko slimošanu. Mamma ir mana draudzene un es jūtos viņai tuva, pat ļoti).
Mammas, kuras nezīda, varbūt arī Jūs varētu rakstīt/stāstīt par to, ka "piena maisījums" nav tik melns kā to mālē?! Varbūt lekcija "Piena maisījumu +/-" arī varētu tikt iekļauti vecāku lekcijās.
Es neesmu pret krūtszīdīšanu (dies' pasarg! kā jau teicu - pati zīdu savu dēlu), bet varbūt mums vairāk ir jārunā ar par tām mammām, kuras nezīda un ar visu to ir brīnišķīgi tuvas saviem bērniem.
Fulci
lauvinja
zacc
pandulaacis
martinja223
gucci123