Krūts barošanas pārtraukšana

21. Mar 2021, 15:37

Nezinu kā Jums, bet man krūtsbarošana liekas dabisks process un ja Tev ir pieniņš, tad mazuli barot ar savu pieniņu tik ilgi kamēr var. Zinu zinu, tūlīt kāds teiks, kad pēc gada vecuma bērnam mātes piens vairs nav nepieciešams, jo piena vairs nav nekādu vitamīnu, bet man barošana pēc gada vecuma bija emocionāli vajadzīga gan man, gan bērnam.

Pirmo bērniņu baroju ar krūti līdz 1,9 gadam. Sāku strādāt diennakts maiņu darbā un līdz ar to mazo redzēju ar vien mazāk un tas mirklis kad mazais bija pie krūts, tas bija emocionāli nepieciešams mums abiem. Šai gadījumā mazais pats ar laiku atteicās no krūts. Jebkurā gadījumā no pupiņa atvadījāmies daudz daudz vieglāk par māsiņas atradināšanu no krūts.

Māsiņu es nobaroju arī līdz 1,9 gadam, bet atteikšanās no pupiņa bija daudz daudz grūtāka, jo Hanna kā atkarīga bija no pupiņa, viņai viņu vajadzēja, lai nomierinātos, lai aizmigtu un pa nakti ar. Bija ļoti ļoti grūti, jo naktīs es neizgulējies un pa dienu Hanna arī bija īdzīga ja nedabūja pupu. Man tas viss apnika tik tālu, ka pieņēmām radikālu lēmumu, es uz 5 dienām aizbraucu prom un tētis palika ar mazajiem mājās. Īstenībā paliekot ar tēti Hanna naktīs bez pupa iztika ļoti ļoti labi.

Atbraucot man mājās, Hanna pupu vairs neprasīja, tas bija liels atvieglojums. Tagad Hanna arī naktīs ir daudz daudz mierīgāka, ir nakts kad noguļ bez pamošanās.

Ziniet kas man vēl tai visā priecēja, ka es pupu neaizstāju ar pudelīti, jo tad būtu pēc tam jāatradina no pudeles, paldies Dievam, ka Hanna knupi neņēma no dzimšanas, vismaz nebija jaatradina arī no tā.

Redziet, arī tēti lieliski tiek galā ar mazajiem paliekot mājās viens pats. Tāda bija mūsu pieredze, atteikšanās no krūts barošanas.